"Kā šis bārdainis, kuru pazīst katrs bērns un kura metodes centušies atdarināt visi Latvijas politiķi, sākot ar bārdaino totālpolitiķi Z. Joahimu un beidzot ar bārdaino apolitiķi Š. Andri, spējis veiksmīgi izvairīties no visiem mēģinājumiem ielīst viņa dvēselē, kamēr viņš pats spēj brīnum viegli uzminēt ikviena slepenās vēlēšanās?"
Runā, ka kaut ko būtisku par Z. Vecīti zinot tikai bērni, kas vēl neprot lasīt, rakstīja Z. Egīls. "Tā kā cilvēks līdz ar lasītprasmes apguvi neatgriežami zaudē tās izziņas spējas, kas piemīt tikai bērnam, acīmredzot ar to jāsamierinās un jāmēģina uz Z. Vecīti palūkoties no malas. Neaplūkosim izplatītākos stereotipus – vecais labsirdis, bērnu audzinātājs un apdāvinātājs u. tml. –, jo tie ir tik nodrāzti, ka sen vairs neatspoguļo Z. Vecīša patieso būtību strauji mainīgajā pasaulē."
Tālāk Z. Egīls aplūkoja izplatītākās versijas, kas īsti ir Z. Vecītis.
Pirmā – viltvārdis, jo pretēji izplatītajam uzskatam Z. Vecītis nebūt neatbild uz visām bērnu vēstulēm. "Man tiešām žēl, bet tā ne vienmēr ir mūsu vaina," noplātīja rokas Latvijas pasta ģenerāldirektors Aivars.
Otra versija – humpalu kustības aizsācējs. "Daudzus minējumus izraisa Z. Vecīša ģērbšanās stils, ja par tādu vispār var runāt. Tiesa, viņš neģērbjas tik ekstravaganti kā deputāti V. Gundars un L. Modris, taču nereti spēj ierasties uz mājas svinībām neiedomājamos kankaros. Reizēm tik novalkātos, ka ir spiests griezt kažoku uz otru pusi. Taču visaizdomīgāku Z. Vecīti dara viņa apavi. Dažreiz liekas, ka viņš līdz mājām ir gājis basām kājām un tikai priekšnamā žigli iešļūcis kāda mājinieka kurpēs. Vairāku Latvijas žēlsirdības organizāciju vadītāji uzskata, ka Z. Vecītis varētu būt t. s. humpalu kustības pionieris. "Kad mēs sākām, mēs neģērbāmies labāk," viņi saka."
Nākamā versija – neveiksmīgs dzejnieks. Dažas kritiķes uzskata, ka Z. Vecīša "dzejolīšu mānija" liecina par to, ka viņš ir bijis netalantīgs dzejnieks, kurš īpatnējā veidā kompensē rūgtumu par to, ka viņa sacerējumi nav atzīti, likdams nopietniem cilvēkiem viņu bērnu klātbūtnē skaitīt arī galīgas bezgaumības.
Ceturtā versija – boļševiku aģents. "Lai gan Z. Vecītim vēl pirms Ž. Annas tika piedāvāts vēstnieka amats Skandināvijas valstīs, ir nopietns pamats turēt viņu aizdomās par sadarbību ar VDK. "Viņš staigā ar to maisu tāpēc, ka pats ir maisā," uzskata M. Roberts, I. Edvīns, S. Andrejs, A. Georgs un K. Aivars, un viņiem piekrīt vairāki deputāti, lūgdami savus vārdus neminēt. Viņi uzskata, ka Z. Vecītis savu maisu izmanto šantāžai. "Visi kā sazvērējušies pēkšņi aizmirsuši, ka vēl nesen viņš saucās Salavecis un bija vienīgais mītu pasaules pārstāvis, kam boļševiki ļāva darboties jaunatnes audzināšanā," atgādina TunB deputāts O. Leopolds.
Piektā versija – mantrausis. "Z. Vecīša līdzekļu avoti ir viens no lielākajiem ar viņu saistītajiem noslēpumiem. Viņš viens pats ir spējis apdāvināt daudz lielāku skaitu cilvēku nekā visa kustība Latvijai, un nekas neliecina, ka viņš taisītos bankrotēt. Tāpēc vairāki ekonomikas analītiķi uzskata, ka Z. Vecīša darbība ir cieši saistīta ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un naudas atmazgāšanu. "Viņš to dara, izmantodams savu ietekmi uz šīs pasaules varenajiem kopš viņu bērnības," vienā balsī saka LOK prezidents B. Vilnis un Kultūras fonda prezidente U. Ramona. Jau tas, ka viņš savu fondu Xmas reģistrējis nevis Latvijā, bet mīklainā off shore zonā Laplandē, vedina uz domām, ka Z. Vecītis nav ieinteresēts tā caurspīdīgumā. "Vai jūs tiešām vienmēr esat no Z. Vecīša saņēmis tik lielu dāvanu, cik bijāt vēlējies?" jautā Bērnu fonda direktors B. Andris."
Citas rakstā Kas viņš īsti ir? aplūkotās versijas bija: kontrabandists (kurš izmanto ļaužu prātos nostiprinājušos paražu, ka Z. Vecīša maisā bez viņa atļaujas skatīties nav smuki, kā arī savu unikālo spēju šķērsot jebkuras robežas), dzīvokļu apzadzējs, izrijējs un alkoholiķis, interneta priekštecis (jo spēj vienlaikus būt visur un viņa maisā var atrast visu ko), nelaimīgs mīlētājs ("Acīmredzot Sniegbaltīte nav spējusi izturēt gadu starpību," sacīja žurnāla Sieviete redaktore Z. Monika), sieviete (bērni ievērojuši, ka nereti Z. Vecīša bārda izskatās aizdomīgi mākslīga un balss atgādina pārgrozītu sievietes balsi), pedofils (uz šādām domām vedina solījumi nepaklausīgus bērnus aiznest Z. Vecīša maisā)… Raksts beidzās ar ieteikumu pirms Ziemassvētkiem nelauzīt galvu par Z. Vecīša izcelsmi un to, vai viņš vispār eksistē, bet labāk iemācīties kādu pantiņu.
Viltvārdis, dzejnieks, aģents vai humpalu kustības pionieris?
Nav grūti uzminēt, kuras personas portretējumam SestDiena pievērsās 1996. gada 21. decembrī. Protams, pirms 20 gadiem, tāpat kā katru gadu, pirms Ziemassvētkiem par galveno personu medijos kļūst Ziemassvētku vecītis. Tad nu SestDienā Z. Egīls, konstatējis, ka gandrīz visas ziņas par šo ārkārtīgi populāro personu sastāv no tenkām un leģendām, mēģināja noskaidrot, kas šis Z. Vecītis īsti ir.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.