Vēsture Dienā: 90.gados bija ticība rītdienai

Zirnīt, katram nodzīvotie laiki ir tik labi vai slikti, kādus viņš tos dzīvojis - trekni vai badā. Tevi krievu laikos vai tad spīdzināja un skolas havajā par pasīvo izmantoja, ka tik šķībs? Manai paaudzei padomju jaunības gadi septiņdesmitajos-astoņdesmitajos bija stabilitātes un garantētas nākotnes laiks, pastāsti, ko tava ģimene sastrādāja, ka tev dzīve bija citāda. Redzi, tu nolādētajos deviņdesmitajos bija Godmaņa izpalīdzes Ēlertes komandā, noēdot prihvatizēti sazagto tautas mantu a/s Dienā. Rītiņš tev bāza mutē zušus, kuru porcija viņa krogā maksāja vismaz minimālo algu un tev likās, ka dzīres nekad nebeigsies. Gribēju pajautāt - tevi tajos restorānos kādā sētas kabinetā baro? Jo kad aizeju tur es, parastais cilvēks, tur ir tikai subproduktu zampa ar kādu basē muā parlē fransē nosaukumu un cenu kā pie arābu šeihiem. Tu pats tās delikateses izfantazē, vai kā? Bet par šo tekstiņu jāsaka kā anekdotē par divām cūkām aizgaldā - ne..irs, tikai lūdzu ne..irs!