Palanga ir kā ērkšķoga. Spridzīga, pārsteigumiem pilna, ja Basanaviča gājēju ielā nokļūst neilgi pirms pusnakts. Šķiet, ir nokavēts, tūlīt nakts dzīve apstāsies, bet – nekā.
Kad pirms vairākiem gadiem šajā Lietuvas kūrortpilsētiņā nonācu caurbraucot, man bija tikai stunda laika, lai pa Basanaviča gatvi aiztrauktos līdz molam, kas jūrā iestiepjas 470 metru tālu. Par to vien brāļus lietuviešus var apskaust – tik maz piejūras teritorijas, bet Jūras tiltam nav žēlojuši! Toreiz maijā tūristi vēl nedrūzmējās. Varēja netraucēti ielūkoties mazajās suvenīru bodītēs, kur pat steigā var atrast mīļas piemiņas lietiņas. Kaut vai no koka darinātu kaķīti izstaipīšanās pozā ar asti gaisā kā karogu. Šis zili krāsotais mincis man kļuva par balansa talismanu – lai kurp dzīvē steidzies, nenolauz asti!
Toreiz Basanaviča gatvē pamanīju vecu vīru ar mērkaķīti uz pleca. Sākām runāties – senioru sauc Alberts, viņš ir izbijis jūrnieks un mērkaķīti savulaik atvedis no Āfrikas krastiem. Zinātkāro, kustīgo dzīvnieciņu sauc Čita. Vecais jūrnieks atzinās – pašam mūžs tuvojas jau devītajam gadu desmitam, bet Čitai prognozējamais dzīves ilgums ir 40 gadu. Saprotams, ka Čitu viņš nepārdzīvos – kā lai atrod gādīgu nākamo saimnieku? Varbūt tā būtu es? Čita pasēdēja man uz rokas – galvenais esot neskatīties dzīvniekam cieši acīs –, un saimnieks man saujā iespieda noskretušu lapiņu ar telefona numuru, ja Palangā būšu vēlreiz.
Dažus soļus tālāk ap kādu citu vīru pulcējās skatītāji. Ieinteresēta strauji pienācu klāt, bet tur vīram grozā – čūskas! Milzīgas, biedējošas. Ar spiedzienu atkāpos, par ko šis vīrs bija dusmīgs. Aizbiedēju ziņkārīgos. Antireklāma, tā teikt. Toties tālāk uz mola vīri miermīlīgi makšķerēja jūras grunduļus, kas tagad jau ir noķerami arī pie Latvijas krastiem. Kādā Palangas krodziņā piedāvāja visdažādāko izmēru zivtiņas, arī tik sīkas kā mazais pirkstiņš. Vai ar tādu iespējams paēst, man nebija laika noskaidrot. Bet skaidri zināju, ka Palangā atgriezīšos. Pērn to arī izdarīju.
Lai cik tas būtu pārsteidzoši, viesu mājas saimnieks Roberts pats personiski ieradās autoostā sagaidīt Latvijas ceļotājus.
Izrādījās, ka pie viņa rezervētais numuriņš nav dabūjams, jo viesu māja ir pārpildīta. Taču iespējas pārnakšņot esot pie viņa paziņas, vecākas kundzes. Mans sākotnējais izbīlis par iespēju palikt bez naktsmājām Palangā izrādījās nepamatots, bet Basanaviča gatvē kūsāja dzīvība tā, it kā būtu nokļuvusi karnevālā. Pilnīgs pretstats kuslajai Jomas ielas nakts dzīvei Jūrmalā vasarā.
Palangā vēlējos gūt divus iespaidus – kaut ko Latvijas kūrortiem netipisku un, protams, apskatīt Dzintara muzeju. Ja runājam par netipisko, tad manu sākotnējo sajūsmu par šo Lietuvas kūrortpilsētu pilnībā pagaisināja kāds kungs, kurš bija ceļabiedrs nelielā izbraukuma ekskursijā pa pilsētu. Nepacietībā gaidīju, kad tad brauciena laikā ieraudzīšu ko arhitektoniski ievērojamu, bet izrādījās, ka brauciens, kas sākās gar publiskām tualetēm, ir jau beidzies, pēc sajūtu skalas tā arī nesācies. Toties minētais kungs, kurš te bija ieradies atpūsties no Lietuvas vidienes, zināja stāstīt, ka Latvijas kūrortā Jūrmalā galīgi neesot ko redzēt. Pilnīgi nekā! Tiesa, Jūrmalā viņš nekad neesot bijis... Toties man atgriezās patriotiskas jūtas pret Latvijas kūrortpilsētu. Tās nostiprināja gards parasts rasoļņiks, kas pēc šī brauciena par 1,30 eiro bija nobaudāms parastā kafejnīcā.
Dzintara muzejs ar savu kolekciju tiešām ir brīnumjauks. Tas atrodas Palangas grāfa pilī. Muzejā izvietota interaktīva ekspozīcija, kurā ar lupu apskatīt vissīkākās dzintarā uz mūžiem saslēgtās radības, augus. Šeit ir lielākā dzintara kolekcija pasaulē, kas ļauj atkal iemīlēties šai dārgajā Saules akmenī. Cilvēki Palangā tiešām ir kolorīti un sirsnīgi. Tikai žēl, ka Albertu un Čitu vairs nesatiku. Te var patērzēt, iepirkties, uz mola negaidīti sastapt darba kolēģi, saviļņojumā apraudāties, klausoties ielu mūziķu profesionālo spēli. Var uzkāpt Birutes kalnā, panašķēties ar zivīm, apjūsmot dzintaru un vienkārši pabūt aiz robežas, kad savas pludmales smiltis šķiet jau pārāk pazīstamas.
Ceļošanas stāsti un praktiski padomi - www.diena.lv/dienacelo.