"Emocionālais stress, ko var izraisīt bēdas, dusmas, tuvinieka zaudējums vai nāve, vardarbība ģimenē, karsti strīdi, fiziska slimība vai operācija, var tik nopietni ietekmēt sirds veselību, ka tā šķietami var burtiski plīst pušu," stāsta Mēness aptiekas pieaicinātā eksperte, iekšķīgo slimību ārste (interniste) un sertificēta EKG metodes speciāliste Veselības centru apvienībā Inga Orleāne.
Salauztas sirds sindroms ir pazīstams arī kā takotsubo vai stresa izraisīta kardiomiopātija. Tas ietekmē tikai daļu sirds, īslaicīgi traucējot tās parasto asins sūknēšanas funkciju. Pārējā sirds turpina darboties normālā ritmā. Ārstējot salauztas sirds sindroms parasti izzūd dažu dienu vai nedēļu laikā.
"Kad pacients pirmo reizi ierodas uz vizīti, sirds patiešām ir vāja. Tā tik tikko spēj noturēt pie dzīvības. Smagākos gadījumos pacients nonāk intensīvās terapijas nodaļā, un bez medicīniskās palīdzības neizdzīvotu," komentē ārste. Kā tipisku gadījumu viņa raksturo sievieti 50,70 gadu vecuma robežās, kas piedzīvo pēkšņu, spēcīgu emocionālo vai informatīvo stresu, piemēram, pārsteigumu (šoku), dusmas vai bailes. "Mīlestība šādos gadījumos tiešām nebūs pie vainas," nosmaida speciāliste.
Emocijas var būt arī pozitīvas, piemēram, apskatīsim kādu hipotētisku gadījumu. Cilvēks publiski uzzina, ka viņam piešķirts apbalvojums un tiek uzaicināts teikt runu, bet nav tai gatavs. Sidrs dauzās kā traka, pat iesāpas, bet nu, ko niekus, tas taču tikai satraukums! Taču vakara gaitā sāpes nemazinās un viņš izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību, baidoties, ka notikusi sirdslēkme. Vizuālā diagnostika nosaka sirds mazspēju. Ja tāda ir bijusi arī vecākiem, pacients var nospriest, ka viņam ir ģenētiska problēma.
Taču var arī izrādīties tā nav nedz sirdslēkme vai sirds mazspēja, bet gan salauztas sirds sindroms. Proti, ja šķietam sirdslēkme seko kādam emocionāli saspringtam notikumam, piemēram, autoavārijai, ārsts, veicot izmeklējumus (piemēram, ehokardiogrammu) redzēs, ka pacienta sirds kreisais kambaris, kas ir galvenā sūknēšanas kamera, ir ieņēmis dīvainu formu, kas atgādina takotsubo jeb japāņu zvejnieku izmantoto slazdu astoņkāju zvejai. Šī kardiomiopātija patiesi arī pirmo reizi tika identificēta Japānā salīdzinoši nesen, 1990. gadā.
Mūsdienās zinātne joprojām precīzi nezina, kāpēc rodas salauztas sirds sindroms vai kāpēc dažiem cilvēkiem ir atkārtotas epizodes. Domājams, ka tas ir saistīts ar kādu organisma disfunkciju un ķīmisko vielu, piemēram, adrenalīna, noradrenalīna un dopamīna izdalīšanos.
Saskaņā ar aprēķiniem aptuveni 2% cilvēku, kuri ir nokļuvuši neatliekamās palīdzības nodaļā ar sirdslēkmi, varētu būt salauztās sirds sindroms. 2020. gadā veikts pētījums atklāja, ka gadījumu skaits pieaug, īpaši sieviešu vidū. Pieaugums var būt saistīts ar lielāku informētību. Gandrīz visi pacienti, kuriem šī diagnoze fiksēta, ir bijušas sievietes, īpaši pēcmenopauzes periodā, kurām attiecīgi ir samazināts estrogēna līmenis, kas ir būtisks hormons, lai asinsvadi funkcionētu sekmīgi. Pētījumi ir parādījuši, ka risks saslimt ar salauztas sirds sindromu palielinās piecas reizes, ja esat sieviete pēc 55 gadu vecuma.
Labā ziņa ir tā, ka, lai arī izpausmes ir biedējošas, pacienti, kurus skāris šis sindroms, atlabst ātri. Inga Orleāne atbild uz sešiem biežākajiem jautājumiem par salauztas sirds sindromu.
Kā stress izraisa salauztas sirds sindromu?
Emocionālais stress var paaugstināt stresa hormona, piemēram, kortizola, līmeni, kam ir liela nozīme stresa izraisītas sirds mazspējas gadījumā.
Kas ir riska grupā?
Šis stāvoklis biežāk rodas sievietēm pēc menopauzes. Tomēr tas skar arī jaunas sievietes, kā arī vīriešus. Cilvēkiem ar trauksmi vai depresiju arī ir paaugstināts risks. Sirds slimības joprojām ir vīriešu un sieviešu slepkava Nr. 1, tāpēc tās jāuztver nopietni.
Kādi ir simptomi?
Salauztas sirds sindroms ir līdzīgs sirdslēkmei, un, tāpat kā sirdslēkmes gadījumā, sāpes krūtīs ir visizplatītākais simptoms. Citi simptomi ir:
elpas trūkums,
samaņas zudums vai ģībonis,
ātra vai neregulāra sirdsdarbība vai sirdsklauves.
Ja jūtat spējas vai pastāvīgas sāpes krūtīs, negaidiet, līdz ir par vēlu. Zvaniet neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai.
Kāda ir atšķirība starp salauztas sirds sindromu un sirdslēkmi?
Parasti cilvēkiem ar salauztas sirds sindromu nav koronāro artēriju slimības vai nosprostotas sirds artērijas. Ārsts novērtēs cēloni un noteiks atbilstošu ārstēšanu.
Kā ārstē salauztas sirds sindromu?
Ārstēšanai var būt nepieciešamas speciālas sirds zāles. Tās lietojot, sirds muskulis parasti ātri atjaunojas bez neatgriezeniskiem bojājumiem. Tomēr salauztas sirds sindroms var atkārtoties pēc cita stresa notikuma.
Kā var novērst salauztas sirds sindromu?
Sirds zāles var būt nepieciešamas, lai novērstu citu epizodi. Ir svarīgi arī kontrolēt emocionālo stresu.