Jābaidās par esošajām kaitēm
"Kā katru gadu, gripai ir raksturīgi simptomi, un tā skar visas vecuma grupas. Dažiem tā norit ātri un dažu dienu laikā pacients jūtas gluži vesels, savukārt nereti ir grūti panākt temperatūras un vispārējo simptomu mazināšanos un pacientu nākas hospitalizēt," norāda Veselības centru apvienības Pulss 5 ģimenes ārste Marita Ķirsone, skaidrojot, ka gripa sākas strauji, ar drudzi, augstu temperatūru, kaulu laušanu, galvassāpēm, sausu, rejošu klepu, izteiktu vājumu, nespēku.
Raksturīgi, ka pacientam nav iesnu, taču deguns var būt aizlikts. "Dažkārt pacienta sūdzības ir tik dažādas, ka grūti saprast, vai tā ir gripa vai nav. Būt pārliecinātam par to, vai slimības ierosinātājs ir gripas vīruss, var tikai, nododot speciālas analīzes, bet tās neveic katrā laboratorijā. To parasti dara tikai tad, ja pacients hospitalizēts vai arī stāvoklis ir sarežģīts."
Pie biežākajām gripas komplikācijām jāmin bronhīts, deguna blakusdobumu iekaisums, vidusauss iekaisums, arī pneimonija. Taču, kā norāda ģimenes ārste, visbiežākais, par ko jāuztraucas, ir tieši jau pacientam esošo hronisko slimību saasināšanās uz gripas vīrusa fona. "Tā, piemēram, bronhiālās astmas un HOPS slimniekiem parasti ir šo slimību paasinājums un ir lielāka iespēja pievienoties bronhītam vai pat pneimonijai," pieredzē dalās Ķirsone.
Profilaksei ieteicams gripas sezonas laikā izvairīties no publiskām vietām (lielveikali, sabiedriskais transports, pasākumi u. c.), jo tieši tur ir vislielākā vīrusa koncentrācija. Ļoti svarīgi ir ne tikai bieži mazgāt rokas ar ziepēm, bet arī jāizvairās no pieskaršanās ar roku savai sejai – degunam, mutei, jo tieši tie ir ieejas vārti vīrusam organismā. "Dažkārt mēs ģimenē lietojam kopīgus traukus, slaukām seju, rokas vienā dvielī, pagaršojam, vai ēdiens nav pārāk karsts, un tad ar to pašu karoti dodam bērnam ēst, sabučojam bērnu, taču arī šādi varam inficēt otru cilvēku vai paši sevi," norāda Ķirsone.
Jāizvērtē sūdzību nopietnība
"Šogad lielākoties novērojama A gripas vīrusa izplatība, turklāt tam piemīt spēja izraisīt epidēmiju. Īpaši bīstama tā ir gados veciem cilvēkiem, tomēr īpaša uzmanība jāpievērš arī cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām, onkoloģiskajiem pacientiem, grūtniecēm un bērniem," skaidro Juglas Medicīnas centra ārste Dina Pjuse, kura saskaras ar to, ka cilvēki mūsdienās ir nezinoši veselības jautājumos. "No savas pieredzes redzu, ka cilvēki mūsdienās ir ļoti neizglītoti par savu veselības stāvokli. Pat nezina, kā ārstēt iesnas. Viena no ierastajām kļūdām, ko redzu praksē, ir aspirīna lietošana kā viena no ārstēšanas metodēm. Cilvēki arī novēloti vēršas pēc palīdzības. Piemēram, nogaida visu nedēļu, bet sestdien dodas pie dežūrārsta uz poliklīniku."
Ārste Pjuse iesaka ar nelielām veselības problēmām tomēr censties tikt galā mājās, sazinoties ar ģimenes ārstu un uzreiz nedodoties uz pieņemšanu, jo tieši tur var būt ieradies īstais gripas slimnieks.
Tāpat gripas laikā ieteicams atturēties no slimnieku apciemošanas vai draugu aicināšanas ciemos, ja pats guļ slimības gultā. Lai izvairītos no saslimšanas, Pjuse iesaka sākt ar laika apstākļiem atbilstošu ģērbšanos, telpu vēdināšanu un iekštelpu gaisa mitrināšanu, rūpīgu roku mazgāšanu ar ziepēm vairākas reizes dienā, neaizmirstot par sabalansētu uzturu (dārzeņi, augļi, pilngraudu produkti) un pietiekamu fizisko aktivitāti.
Gripa prot slēpties
Gripas ārstēšanas laikā svarīgāka par visu, pēc ārstes Ķirsones teiktā, ir pietiekama šķidruma uzņemšana, jo tādā veidā vīruss tiek skalots no organisma ārā, kā arī būtiski palīdz samazināt ķermeņa temperatūru. Pieaugušam cilvēkam bez sirds vai nieru mazspējas šķidruma vēlamais apjoms būtu 2,5–3 litri dienā. Muskuļu, kaulu sāpēm un paaugstinātai temperatūrai var lietot paracetamola vai ibuprofena preparātus, sausa klepus mazināšanai – klepu nomācošus līdzekļus. Tiklīdz klepus kļūst mitrāks, klepu nomācošus līdzekļus vairs lietot nedrīkst, tad būtu lietojami līdzekļi, kas veicina atkrēpošanu un sekrēta izdalīšanos. "Un, protams, vajadzētu palikt mājās, nevajadzētu iet uz sabiedriskām vietām, tajā skaitā uz darbu," uzsver Ķirsone, piebilstot, ka par citiem gripas ārstēšanai paredzētiem specifiskiem pretvīrusa medikamentiem noteikti informēs ģimenes ārsts.
"Jāatceras, ka gripas inkubācijas periods vidēji ir 2–4 dienas. Tas ir periods, kad cilvēks ir inficēts, bet sūdzības vēl nav parādījušās. Šajās dienās cilvēks ir infekciozs – viņš savu gripas vīrusu var nodot tālāk citam cilvēkam, nezinot, ka ir inficēts. Tāpēc drošākais profilakses veids ir vakcinācija pret gripu. Lai arī tā nepasargā no saslimšanas ar gripu simtprocentīgi, tā būtiski samazina smagāku gripas formu attīstību un ierobežo gripas izplatību."