Dziedāt, dejot, pucēties!
Tikai, lūdzu, nerakstiet avīzē, cik man gadu, citādi ballē neviens vairs negribēs dancināt, nosmej Vale Rozentāle un aizspurdz vārīt kafiju. Jestrā sieviete apzinās, ka izskatās jaunāka par saviem gadiem: "Esmu maza čirka, joprojām der krimplēna kleitas, un man ir paraugs, uz ko tiekties – vīramāte, kurai pagājušā gada augustā nosvinējām 95. jubileju. Viņa regulāri sakopj rociņas un kājiņas, iet pie friziera." Vales Rozentāles divistabu dzīvoklītis Priekulē ir gaišs, tīrs un mājīgs. Tiesa, bez agrākās rosības, kad te mitusi ģimene ar diviem bērniem: "Vīrs pirms 16 gadiem nomira, bērni katrs savā dzīvē. Dārziņš un siltumnīca ļauj ietaupīt naudu pārtikai, lai par apkuri, zobārsta un friziera pakalpojumiem varu samaksāt."
Palikusi viena, Vales kundze nav spējusi nosēdēt četrās sienās un iesaistījusies deju kolektīvā un ansamblī Zilais lakatiņš: "Tur mūs dresē un liek dziedāt arī korī. Valsts simtgadi nosvinējām dziesmu svētkos Rīgā. Divas reizes gadā senioru kopas pulcējas Liepājā, pēc koncerta uzklājam galdiņu, svinam dzimšanas dienas. Kur tik neesam pabijuši! Labprāt uzstājamies pansionātos, dziedam baznīcās. Esam izbraukājuši visu Latviju un Žemaitiju. Sadraudzējāmies ar senioriem no Skodas, kopā ar viņiem kuģī braucām uzstāties uz Zviedriju. Mājupceļā vietu kajītēs nebija: kaut kādai svarīgai delegācijai vairāk vajadzēja, bet mēs par to nebēdājām – daudz dziedājām un nakti sēdvietās un uz grīdas pārlaidām. Nesen atgriezāmies no pasākuma Ķelnē. Gan vācieši, gan lietuvieši mums mēdz jautāt, kāpēc neņemam vīrus līdzi, bet mums, lielākoties atraitnēm, viņu vienkārši nav. Nevarat atsūtīt kādu ešelonu?"
Vale uz visu prot paraudzīties no gaišās puses un dalās ar savu dzīvesprieka recepti: "Esmu apmierināta, ka mans dzīvoklis atrodas trešajā stāvā un vairākas reizes dienā varu pa trepēm kāpt. Veselība slēpjas kustībā, mīlestībā un līdzjūtībā. Ja tev ir daudz draugu un pats esi atvērts, atveras arī citi."
Divas dzimtās valodas
Vale dzimusi, augusi Lietuvā un tikusi pie mūsuprāt neparasta vārda. Ar punktiņu uz "e" burta galotnē lietuviski tas skan mīkstāk. Visi viņas senči, arī vecāki ir latvieši, ģimene mājās runājusi latviski, bet izglītojusies meitene tikai lietuviešu valodā. Abas valodas brīžiem mistrojas, un neliels akcents pamanāms.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 18. janvāra, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!
Dienai
Oj
Ej,tu