Moldovu apciemojam februāra vidū, un tās galvaspilsēta Kišiņeva mūs sagaida ar pamatīgu sniega kārtu. Ielas neviens īsti netīra – jau tā nelīdzenās un novietotu automašīnu aizsprostotās ietves tagad grūti izejamas pat jauniešiem, kur nu vēl senioriem vai jaunajām māmiņām ar ratiņiem.
Izskatās, ka šāda arī ir senioru ikdiena Moldovā – tā līdzinās cīņai par izdzīvošanu. Lai arī šajā valstī dzīve ir lētāka nekā Latvijā, vidējā 60 eiro pensija senioriem neļauj iegādāties visu nepieciešamo, it īpaši salīdzinoši dārgās zāles. Nav jābrīnās, ka tieši centrāltirgū sastopam daudz senioru – šeit cenas ir zemākas nekā lielveikalos, un ir liela izvēle ar vietējiem augļiem, dārzeņiem un piena produktiem. Arī daudzi pārdevēji tirgū ir vecāka gadagājuma cilvēki.
Arī Kišiņevas trolejbusi un autobusi ir sasnieguši senioru vecumu. Tomēr sabiedriskais transports šeit ir pārsteidzoši lēts – brauciens maksā tikai divas lejas (10 centu). Mums brauciens Kišiņevas trolejbusā sniedz laika mašīnas efektu – tādi ragaiņi redzēti arī Rīgā, taču pirms kādiem padsmit gadiem. Nostalģiju piešķir arī bordo uzsvārcī tērptā konduktore, kas mūsu naudu apmaina pret papīra biļetītēm.
Labklājības rādītāji Moldovai neglaimo – pēdējo desmitgažu laikā no valsts emigrējusi vismaz ceturtā iedzīvotāju daļa. Vairums aizbraucēju uz dzimteni sūta daļu savu ienākumu, balstot mājās palikušos radiniekus un valsts ekonomiku. Diemžēl daļa vecāku ir spiesti dzimtenē atstāt arī bērnus, par kuriem rūpējas tieši vecvecāki.
ANO Iedzīvotāju fonds izpētījis, ka tikai viens no desmit Moldovas senioriem aktīvi piedalās sociālajā dzīvē. Taču kopš pagājušā gada ir parādījies cerību stariņš – Moldovas valdības un ANO iniciatīva aktīvas novecošanās veicināšanai. Tagad vairākos Moldovas ciematos pieejamas iespējas iesaistīties dažādos pulciņos, apgūt datorprasmes un uzzināt par papildu iespējām nopelnīt. Arī dažādas nevalstiskās organizācijas sniedz praktisku un morālu atbalstu lauku senioriem.
Šobrīd 17% jeb 600 tūkstoši Moldovas iedzīvotāju ir seniori, taču aplēses liecina, ka 2050. gadā senioru īpatsvars būs jau 35%. Tāpēc jaunajai valstij ir jārūpējas par vecāka gadagājuma ļaužu integrāciju sociālajā, ekonomiskajā un kultūras dzīvē, veicinot arī sapratni paaudžu starpā. Šķiet, ka Moldovas valdība to sāk apzināties, jo senioru dzīves uzlabošanai top arvien jaunas programmas.
Pagaidām gan senioru labklājība nav vienīgā joma, pie kuras Moldovai jāstrādā – valsts tiecas pietuvoties Eiropas Savienībai un risināt dažādas politiskās, sociālās un ekonomiskās problēmas. Tikmēr sirmgalvju dzīve rit valsts pārmaiņu un citu notikumu fonā. Seniorus šajā zemē pamana tad, ja tiem pievērš uzmanību – kāds piestrādā par pārdevēju, kāds par konduktoru vai iekšā laidēju restorānā, vēl kāds sirms mūsu sastaptais mūks ar garu bārdu pārdod sveces un svētbildes klosterī.
reptilis