Būs skatāma jauna ekspozīcija Livonijas pilis, kas modernā un apmeklētājiem saistošā veidā iepazīstinās ar nozīmīgu Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma daļu, vairojot izpratni un zināšanas par viduslaiku Livoniju.

Izstāde iecerēta kā pateicība cilvēkam, kura vārds vairāk nekā piecdesmit gadus bijis cieši saistīts ar Madonas kultūras dzīvi, Latvijas keramikas tradīcijām un neskaitāmu cilvēku personīgajām atmiņām. Tajā būs aplūkojami Jāņa Seiksta pēdējos gados izstādēm īpaši atliktie keramikas darbi, kā arī akvareļi – klusāka, retāk publiski redzēta, bet meistaram ļoti tuva radošās darbības daļa.

Izstāde veidota kā retrospektīvs skatījums uz mākslinieces veikumu kopumā, tajā redzama īpaša, konkrētu tēlu dzīve – no bērnības brīnuma līdz intelektuālai struktūrai, no akvareļa viegluma līdz konceptuālai precizitātei.

Piejūras brīvdabas muzeja āra ekspozīciju ir papildinājuši lauku sētas iemītnieki. Kaugeru sētas tuvumā iekārtota māja arī trušiem un aploks, kuru apdzīvo aita un kaza ar kazlēnu.

Izstāde Mūzu galms. Kurzemes hercogienes Dorotejas salons Lēbihavas pilī Ernsta Velkera karikatūrās, kas līdz 6. septembrim apmeklētājiem piedāvā iespēju iepazīt vienu no spilgtākajiem 19. gadsimta Eiropas aristokrātiskajiem un intelektuālajiem saloniem. Izstādes centrā ir austriešu mākslinieka Ernsta Velkera asprātīgās karikatūras, kas savā laikā tapušas Kurzemes hercogienes Dorotejas salonā.

Izstāde veltīta pagājušajā gadā mūžībā aizgājušajai ārstei Ilzei Aizsilniecei (1966–2025). Izstāde turpina viņas aizsākto sarunu par emociju nozīmi cilvēka dzīvē, aicinot uz tām paraudzīties caur mākslas, zinātnes, medicīnas un personiskās pieredzes prizmu.

2026. gadā tiek atzīmēta gleznotāju Andreja un Jura Ģērmaņu 85 gadu jubileja. Dvīņubrāļi Ģērmaņi ir spilgtas un nozīmīgas personības Latvijas mākslā, kuru radošais devums vairāku desmitgažu garumā bagātinājis Latvijas kultūras telpu. Andrejs Ģērmanis darbojies ne tikai kā gleznotājs, bet arī kā grafiķis un mākslas kritiķis, savukārt Juris Ģērmanis līdztekus glezniecībai strādājis par pedagogu.

Tautas lietišķās mākslas studija Rītausma savu radošo darbību uzsāka 1970. gadā. Studijas dalībnieces vieno interese par latvisko kultūras mantojumu un vēlme saglabāt, izkopt un nodot nākamajām paaudzēm gadsimtiem krāto prasmju un tradīciju spēku.

Tautiskais motīvs Latvijas porcelāna mākslā ir bijis aktuāls jau kopš tā pirmsākumiem, taču tā izpausmes un interpretācijas bijušas ļoti dažādas. Rīgas Porcelāna muzeja krājuma izstāde pievēršas tautisko elementu lietojumam porcelāna priekšmetos, kas radīti 20. gs. otrajā pusē un mūsdienās.

Notikums turpina starpdisciplināro norišu ciklu Drošības zonas un mainīgas laika līnijas, kas pievēršas trauslajām attiecībām starp mākslas institūciju arhīviem un kolekcijām, kolektīvajai atmiņai un mainīgajai politiskajai situācijai Baltijas reģionā.

Mākslas stacijā Dubulti izstāde notiek dramatiskā dialogā starp pirmo un otro stāvu. «Kas ir brīvība un kas ir ilūzija? Pirmajā stāvā būs milzīgs taurenis/tanks – skulptūra Tauriņa efekts. Un tieši tā pati forma, bet cits izmērs, pilnīgi cits materiāls būs otrajā stāvā. Viena un tā pati forma iedarbosies absolūti citādi,» skaidro Gļebs Panteļejevs, kura devums postpadomju monumentālajā tēlniecībā un stājtēlniecībā veido mūsu publiskās telpas identitāti.

Paula Stradiņa Medicīnas muzejā būs skatāma izstāde Nepieskaitāmie. Dzīvības tehnoloģijas un nākotnes cilvēks, kas uz pagātnes notikumu fona iezīmē mūsdienu medicīnas apsolījumus: ilgmūžību, jaunas reprodukcijas iespējas un ģenētiski pilnveidotu pēcnācēju paaudzi.

Izstāde veltīta vienai no burvīgākajām un simboliskākajām Eiropas puķēm un iepazīstina ar daudzveidīgu atraitnītes zieda atveidojumu mākslas un sadzīves priekšmetos. Atraitnītes zieds atrodams interjera priekšmetos, traukos, pastkartēs un pat apģērbā. Izstādē plaši pārstāvēti priekšmeti no vairāk nekā divdesmit Latvijas muzejiem, kā arī privātkolekcijām.

Kultūras centrā Grata JJ, mākslas galerijā MuseumLV, būs skatāma ikgadējā starptautiskā vizuālās mākslas konkursa Grata Balva 2026 izstāde Daudzslāņu patība: tikšanās ar citādo urbānajā telpā.

Tiecoties savienot mākslu, zinātni un garīgumu, pielietojot dažādas mākslinieciskās izteiksmes iespējas, Guna Ose radījusi mākslas darbu, kas uzrunā, raisa pārdomas un emocijas. «Šis mākslas darbs aicina skatītājus no jauna savienoties ar savu iekšējo bērnu un nepiepildītajiem sapņiem – tām magnētiskajām ilgām, kuras ķermenis tikai novēro. Tukšums ir kā neziņa, kas liek doties ceļā, sava es meklējumos. Katra līnija attēlo iespējamu pasauli, kurā katra izvēle rada jaunas realitātes,» par mākslas darbā iekodēto vēstījumu stāsta Guna Ose.