Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Aktuāli
Rīgā +2 °C
Apmācies
Trešdiena, 18. decembris
Klinta, Kristaps, Kristofers, Krists, Kristers

Tekla Šaitere

Melno vārnu spožās ilgas(4)

Man ir divas draudzenes - ziņkārīgas, ar lielu pašcieņu, patstāvīgas, gudras. Vasara vai ziema, kad no rīta dodos pastaigā ar suni, abas noplanē man priekšā uz celiņa un gaida. Lai kādās drēbēs es būtu saģērbusies, ietu viena vai ar suni, viņas vienmēr mani pazīst. Neprasa un nediedelē. Melnās spožās acis hipnotizējoši urbjas manī - kas šorīt brokastīs? Pirms nedēļas, kad iestājās lielais sals, kādu rītu pelēkās draudzenes mani nesagaidīja. Arī nākamajā un aiznākamajā vārnu nebija.

Nežēlīga greznība

Mūsu mazajā Latvijā ir astoņas ūdeļu audzētavas un nenoskaidrots skaits šinšillu audzētavu. Mūsu mazajā Latvijā 10 300 cilvēku parakstījuši iniciatīvu pret kažokzvēru audzēšanu ar mērķi panākt šīs nozares slēgšanu Latvijā. Mūsu mazajā Latvijā trešdien, 29. janvārī, dzimusi jauna nozīmīga organizācija - Sabiedrība pret kažokādām (SPK), kas virzīs izskatīšanai Saeimā sabiedrības iniciatīvu pret kažokādu ražotājiem.

Melno vārnu spožās ilgas

Man ir divas draudzenes - ziņkārīgas, ar lielu pašcieņu, patstāvīgas, gudras. Vasara vai ziema, kad no rīta dodos pastaigā ar suni, abas noplanē man priekšā uz celiņa un gaida. Lai kādās drēbēs es būtu saģērbusies, ietu viena vai ar suni, viņas vienmēr mani pazīst. Neprasa un nediedelē. Melnās spožās acis hipnotizējoši urbjas manī - kas šorīt brokastīs? Pirms nedēļas, kad iestājās lielais sals, kādu rītu pelēkās draudzenes mani nesagaidīja. Arī nākamajā un aiznākamajā vārnu nebija.

Pavisam vienkārši, sātīgi un silti

Restorānu Zilā govs un 4 Rooms šefpavārs atraktīvais Rolands Rudzāts nemīl čammāties pie plīts. Katru recepti viņš jūt ar sesto prātu, un tad jau asie, gludie, spožie darba rīki rokās zibēt zib. Kad apmeklētāji šajā aukstajā bezsniega ziemā ienāk restorānā ar sārtiem vaigiem un ziliem deguniem, galvenais ir viņus sasildīt ar gardu, sātīgu ēdienu, un ne mazāk nozīmīgi ir panākt, lai pēc maltītes garšas kārpiņas ilgāk saglabā mutē patīkamu pēcgaršu.

Trīs kaķi uztur brīnumainu auru Eižena Finka piemiņas vietā(9)

Gatis Pumpurs iekārtojas atpūtas krēslā, un Elīna Saklaure pasniedz draugam grāmatu par Eiženu Finku. Mājastēvs izteiksmīgi lasa filozofijas doktora A. Pipira 1929. gadā rakstītās atmiņas: "Kad es atnācu un pieklauvēju pie loga, neviens no iekšpuses neatbildēja. Pie loga pienāca tikai Finka kaķis Puisītis.

Pokrova kapos lūdz gaišreģa atļauju

Gatis Pumpurs iekārtojas atpūtas krēslā, un Elīna Saklaure pasniedz draugam grāmatu par Eiženu Finku. Mājastēvs izteiksmīgi lasa filozofijas doktora A. Pipira 1929. gadā rakstītās atmiņas: «Kad es atnācu un pieklauvēju pie loga, neviens no iekšpuses neatbildēja. Pie loga pienāca tikai Finka kaķis Puisītis.

Ar dedzīgu temperamentu

Juris Pučka ir slavenajai Dailes teātra III studijai piederīgs. Savā mūžā ar trim - Dailes, Liepājas un Operetes teātriem saistīts, skanīgas balss un iznesīgas stājas īpašnieks, meiteņu pielūgtais un kritiķu slavētais aktieris. Septiņdesmit deviņu gadu vecumā Juris cenšas būt ierindā, jo atkāpties nav viņa raksturā.

Lurda iedzīvojas Vāgnera operā

Tik daudz mūzikas kā šajās dienās, stāvot operas aizkulisēs, Lurda, šķiet, nav dzirdējusi visā savā sešpadsmit gadu ilgajā mūžā. Skaistas ārijas, laipni cilvēki, un gandrīz katram no viņiem kabatā kāds kārumiņš - burkāns, ābols, maizes gabaliņš. Lurdai tas viss ļoti patīk. Baltā, skaistā ķēve savai šī gada misijai - zirga lomai Riharda Vāgnera operā Rienci. Triumfs un sakāve, kuras pirmizrāde notiks šovakar, - tika izraudzīta pēc ilgas meklēšanas. Cerams, operdīvas zvaigznes statuss Lurdai nesakāps galvā.

Tik labs gada sākums

Gada nogalē rakstīju par četriem izglābtiem kaķēniem un viņu māmiņu, kas divus mēnešus bija dzīvojusi aukstā bedrē zem smagas cementa plātnes. Mājas renovācijas darbu dēļ viņi varēja tikt aprakti dzīvi. Ģimenīti izdevās izglābt, pateicoties tūlītējai cilvēku rīcībai, siltas pagaidu mājas kaķu ģimenītei deva Sandra Vilciņa.

Mīlestības alkās līdz otrajam sēklim

Tas nebija tik sen, kad režisore Laura Groza-Ķibere, Dailes teātra scenogrāfa Mārtiņa Vilkārša kabinetā ienākusi, dzirdēja mākslinieku sarunājamies pa telefonu: «Nē, nē, mēs ar sievu noteikti gribam tikai melnu un tikai puisīti. Tas nekas, ka melni puikas ir pavisam reti…» Laurai lielas acis - jūs ko, nēģeri gatavojaties adoptēt? Mārtiņš smej: «Nācās paskaidrot, ka mēs ar Ingrīdu gribam iegādāties melnu mopša kucēnu, un pirms trim gadiem decembrī mūsu mājā ienāca Alfreds Hičkoks jeb vienkārši Fredis.»

Un sākas viss no gala

Restorāna Neiburgs šefpavārs Tomass Godiņš smej - svētki nāk un iet, bet galds nekad nedrīkst palikt tukšā. Ja nu vienīgi pēc lieliem un krāšņiem svētkiem gribas ko maigāku, vieglāku, taču - bez grūtībām pagatavojamu. Ak, jā, Tomass pārliecināts, ka gluži bez ziemas jau nu neiztiksim, jo, rau, pēc sinoptiķu prognozēm ap janvāra vidu lielāks vai mazāks, tomēr sals būs.

Aicina zoodārza Ziemas naktis

Jau piekto reizi zooloģiskajā dārzā līdz pat 26. janvārim ilgs Ziemas naktis. Dārzs uzņem atnācējus kā noslēpumaina pasaku feja. Gaismekļu virtenītes pie paviljoniem rada burvīgu noskaņu. Izgaismotas takas un aploki, ugunskura omulīgā sprakšķēšana aicina sasildīties, mijkrēslis mudina ieklausīties dzīvnieku balsīs.

Zirgi ir visa mana dzīve

Jaunķemeru sanatorijas reitterapijas stallī pirmais ikvienu sagaida Koķiks. Neuzminējāt, Koķiks nav zirgs, bet kupls un pieglaudīgs melnbalts runčuks. Jāšanas sporta trenere un reitterapeita palīdze Līga Priede stāsta, ka Koķiks pirms pusotra mēneša pieklīdis nez no kurienes, atzinis te visu par dzīvošanai labu esam un tagad jau ir pastāvīgs staļļa iemītnieks - zirgus uzskata par savu baru.

Starp dzīvību un nāvi

Cilvēkiem šajās dienās ir patīkamās pirmssvētku rūpes un svētku gaidīšanas prieks, bet diviem vēl labā formā esošiem sargsuņiem senioriem Torai (12) un viņas dēlam Džerim (10) pašā jaunā gada sākumā izšķirsies liktenis - būt vai nebūt viņiem kopā šeit šajā dzīvē, un vai vispār būt?

Dalīsimies gaišumā

Klāt gada skaistākie svētki. Tas nekas, ka Ziemassvētku vecīši pie bērniem bridīs gumijas zābakos. Galvenais, lai miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts. Lai svētku gaisotnē mēs neaizmirstu arī par četrkājainajiem kompanjoniem.

No dziļas bedres dienas gaismā(2)

Pagājušajā nedēļā kādā no pelēki drēgnajām dienām Purvciemā, dzīvokļu īpašnieku kooperatīva Bāka - 2 kantorī ieradās netālu esošās renovējamās mājas būvdarbu vadītājs un teica, ka, siltinot divpadsmit stāvu ēkas pamatus, strādnieki zem smagas cementa plātnes ieraudzījuši četrus kaķēnus. Viņu mamma, nobijusies no trokšņa, aizmukusi, bet kaķēnus no dziļās bedres neesot iespējams dabūt laukā - iespiedušies pašā tālākajā stūrī.

Mācīties vajag visu dzīvi

Ināra Vizma uzskata, ka dzīves otrā pusē katram jādzīvo ar apziņu, ka viņš kādam ļoti vajadzīgs.

Dārzeņu ēdieniem zaļo ielu!

Kam netīk pieēsties pār mēru ne ikdienā un pat ne svētku reizē, kas vēlas ēst veselīgi un garšīgi, jau veselu gadu mielastu ietur restorānā Terra Blaumaņa ielā. Fabians de Vries jeb draugu un pastāvīgo klientu vidū saukts par Fabi, kas Rīgā ieradies no Vācijas, ir pārpilns ar enerģiju un vēlēšanos radīt gardus ēdienus no dārzeņiem.

Tāds novalkāts, mazs pižiks

Citu Latvijas kaķu vidū Bonija izceļas ar to, ka viņai ir muzikāli saimnieki - komponists Valts Pūce un viņa dzīvesbiedre Dace. Arī ar to, ka Bonija pirms piecpadsmit gadiem piedzima Ventspilī zem ļoti laimīgas zvaigznes. Ziemas viņa vada Rīgā, bet vasaras - Mazirbē, kur ap māju ir daudz kaķisku taku un labi medību lauki.

Māsas piemiņas vārdā

Klāt Ziemassvētki, tātad arī labdarības un žēlsirdības laiks. Pirms nedēļas Simona Grundule no Tukuma dzīvnieku patversmes saņēma vēstuli no 88 gadus vecās savulaik pazīstamās ārstes un publicistes Ludmilas Saknes. Daktere pirms pāris gadiem aizvadīja mūžības ceļos savu vecāko māsu Lidiju, kas piecdesmit gadu nostrādāja tagadējā Veselības centrā 4.

Palīdzot citiem, jūtos vērtīga

Liene Dindone dzimusi Zviedrijā, bet augusi un izglītību guvusi Amerikā: «Daba un zinātne man ir mīļas, tādēļ studēju entomoloģiju [zinātne par kukaiņiem] un dabas aizsardzību, pēc tam veterinārmedicīnu.» Latvijā Liene pirmo reizi ieradās ekskursijā 1973. gadā. Latvija nebija brīva, un tas sāpēja. Pēc atmodas viņa brauca uz šejieni bieži: «No 1994.

Jāceļ galdā arī rundstiķis

Restorāna Ostas skati šefpavārs Ingmārs Ladigs priecājas - rudens veltes, recepšu sastāvdaļas, esot nolūkojis Āgenskalna tirgū. Izvaicāts, kas ir rundstiķis, Ingmārs paskaidro: «Rundstiķis nav ne pelmenis, ne tortelīni. Janas Kursītes virtuves vārdenē minēts, ka rundstiķis ap XVIII-XIX gs. pie mums ieceļojis no Vācijas. Tas ir mīklas izstrādājums apaļā formā ar stiķi (pildījumu). Esmu šo recepti pielāgojis mūsdienām un ceru, ka pamazām rundstiķis aizies tautā un kļūs par pelmeņu latvisko versiju. Pildījumā var izmantot gan gaļu, gan dārzeņus, gan zivis. Rundstiķi pasniedz ar dažādām mērcēm.»

Demogrāfiskā līkne iet augšup

Bez skaļām fanfarām un īpašas preses uzmanības novembra sākumā Rīgas zoodārza iemītnieku saime papildinājusies ar trim pērtiķēniem. 1. novembrī mazulis piedzima Bolīvijas naktspērtiķu jeb durukulu pārim, bet 7. novembrī - Ziemeļbrazīlijas kalitriksu ģimene pieaugusi uzreiz par divām vienībām - saules gaismu ieraudzīja dvīņi.

Palīdzēja arī viņiem

Prātam neaptveramā traģēdija Zolitūdē mainīja daudzus likteņus, izdzēsa dzīvības, simtiem cilvēku satricināja dzīvi pašos pamatos. Laime milzīgajā nelaimē - mūsu sirdis spēja atvērties žēlsirdībā un līdzjūtībā. Varbūt kāds teiks, ka tagad nav ne laiks, ne vieta runāt par dzīvnieku likteņiem, un tomēr es to atļaušos. Todien, piesieti pie Maxima vai mājās palikuši, savus saimniekus gaidīja suņi un kaķi. Dalot kopīgo sāpi un cenšoties būt noderīgi, atradās cilvēki, kas padomāja arī par nabaga dzīvniekiem.

Galvenais un viņa sirsnīgā saime

Atzīstos, pēc iepazīšanās ar eksprezidenta Valda Zatlera ģimenes bīglu Oliveru mainu domas par šīs šķirnes suņiem. Olivers mūs sagaida atvērtajās dzīvokļa durvīs, nelec, nerej, klusi ielaiž iekšā. Valdis Zatlers saka: «Daudz kas no tā, ko stāsta par bīgliem, neatbilst patiesībai. Svarīgi, lai suns labprāt klausa, bet to nevar panākt ar nežēlīgu dresūru. Olivers ir ģimenes loceklis. Mums ir cieša emocionālā saite. Biju stingri pret suni mājās, jo visi esam ļoti aizņemti ikdienas gaitās, bet tagad nesaprotu, kā mēs dzīvojām bez Olivera.»

Mīlestību var adoptēt

Aktrise Sandra Kļaviņa, kura šogad Spēlmaņu nakts balvai nominēta kategorijā Labākā aktrise par Lauras lomu izrādē Tēvs Jaunajā Rīgas teātrī, nupat kļuvusi par Juglas dzīvnieku patversmes Labās mājas informatīvi sociālās akcijas Mīlestību nevar nopirkt, bet to var adoptēt reklāmas seju. Un ne bez acīmredzama iemesla.

Nu, kur vēl latviskāk?

Allaž ar prieku izstudēju jaunas pavāru receptes un apņemos ķerties pie fifīgu ēdienu gatavošanas, bet, kad nostājos pie plīts, receptes, skaisti sagrupētas pēc principa - salāti, zupas, otrie ēdieni, deserti - , paliek klusi guļot praktisko grāmatu plauktā. Es ķeros pie laika gaitā ierastiem un no bērnības iemīļotiem ēdieniem.

Arī ielas kaķiem siltu pajumti

Cik daudz Rīgā ir žurku, nezina neviens. Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš apgalvo, ka institūta ēkā peļu un žurku nav. Ēkas četros stāvos par to gādā Deratizatore (tā iesaukta izdarīgā kaķene), bet pagalmā divi viņas kolēģi - apaļīgi komunikabli minkas. «Institūtā vai tā apkārtnē nejauši iemaldījies grauzējs uzturēšanās atļauju nesaņems un no šejienes muks kā velns no krusta,» - tā Kalviņš.

Krustvārdu mīkla un Gārfīlds - 15.11.2013

Nesen slejā uzrakstīju par savu atradenīti kaķīti, kuru vēlējos atdot labās rokās. Gribētāji bija, taču, kad aizvedu mīlīgo runčuku uz Purvciema veterināro klīniku Hīrons, atklājās, ka viņam lauzta astīte. Paldies labajiem dakteriem! Atblusošana, attārpošana, antibiotikas un galu galā astes amputācija.

Lieks ir, kam nav prieka

Viņa ir dāma. Eleganta, slaida un lokana, melnā sporta tērpā, smaidīga Velta Sniķere viesnīcas numuriņā uz paklāja parāda dažas ikdienā izpildāmas jogas pozas. Viņai ir 93 gadi. Velta Sniķere dzīvo Londonā, bet kopš 1991. gada divas reizes gadā atbrauc uz Latviju. Bija arī šoruden. Velta Sniķere tikās ar draugiem, aizgāja uz Noras Ikstenas grāmatas atklāšanu, apciemoja Astrīdu Ivasku un Zigmundu Skujiņu, baudīja Latvijas rudeni, apmeklēja teātrus un koncertus.