Komplimentus dzird reti
Ne jau šo divu dēļ man iepatikušās vārnas. Kopš bērna gadiem fascinē viņu tērpa metāliskais spīdums, viņu gudrība, pašcieņa un drosme, kas savienojas ar pārdrošību un nekaunību, māka riskēt un izskaitļot situāciju, spēja aizstāvēt savu teritoriju, ligzdu un mazuļus. Teiksiet - vārnas skaļi ķērc? Ornitologs Vilnis Skuja, kurš dzīvo Mazirbē, saka - vārnas pat dziedot! Skaņas atgādinot svilpošanu un krekšķēšanu vienlaikus. Kopā ar Vilni Skuju Dabas muzejā apceram pelēkās vārnas jeb vienkārši vārnas.
Cilvēka tuvumā drošāk
Pelēkā vārna Corvus cornix (tulkojumā no latīņu valodas corvus nozīmē krauklis, bet cornix - vārna) te dzīvoja jau ilgi pirms cilvēkiem. Kad uzradāmies mēs, pelēkā vārna labprāt iekārtojās mūsu tuvumā. Tas viņai ir izdevīgi, jo, kur cilvēks - tur visāda ēdmaņa. Vārnas komplimentus dzird reti. Nepatīk cilvēkiem ne viņas ķērkšana, ne visēdājas daba, ne tas, ka izposta citu putnu ligzdas. Galu galā - nepatīk arī ķēzīšanās uz galvas un agresivitāte vārnulēnu perēšanas un tautās izvešanas laikā maijā un jūnijā. Taču kurš savu atvasi nesargā? Vilnis Skuja noliedz apgalvojumu, ka vārnas pēdējā laikā būtu kļuvušas agresīvākas. Cilvēki gan. Piemēram, noķer vārnu un piesien staba galā citām par biedu. Skuja zina citas metodes: «Vislabāk vārnas aizbaidīt, taisot lielu troksni, izjaucot ligzdas, izvietojot apkārtnē strēmelēs sagrieztus melnos atkritumu maisus vai no melnbaltām lupatām savīkšītu izbāzni. Radikālāku metožu cienītāji agrāk putnus šaudīja cauru gadu. Līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā medniekiem stingri aizliegts medīt vārnas no 30. aprīļa līdz 15. maijam, jo šajā laikā tām ir mazuļi. Nav arī dzirdēts, ka ar vārnu kā medību trofeju kāds īpaši lepotos.»
Vārnas iecienījušas pilsētas. Rīgā, piemēram, uzskaitīts ap 2000 ligzdojošo vārnu pāru. Te putni jūtas drošāk nekā laukos tumsā. Pat aizlidojušas pa dienu uz lauku pusi, vakaros viņas atgriežas. Jo te gaisma, koku zaros var labi izgulēties, bet, ja kāds mēģinās uzbrukt, nomodā esoša vārna noteikti pamanīs un bars sacels tādu ļembastu, ka viss mikrorajons pamodīsies!
Vārna ir inteliģents putns ar stingru raksturu. Viņa visu laiku balansē - ja būsi kautrīgs un bailīgs, paliksi bez barības, ja riskēsi bez apdoma, vari pat dzīvību zaudēt! Putnam var kaitēt pārlieku lielā ziņkārība - re, spoža čipsu paka mētājas, jāpārbauda! Tā var arī ko indīgu saķert vai sapīties auklās, stieplēs. Un tā visu mūžu! Smadzenes jādarbina visu laiku.
Vislabāk mājās
Par vārnu pāriem nesaka kā par gulbjiem - uzticīgi, līdz nāve tos šķir. Izperējuši bērnus, Corvus cornix vai nu pašķiras, vai paliek kopā. Putnus saista vienīgi nepieciešamība turpināt dzimtu. Vārnas taisa ligzdas no pūciņām, saknītēm, sīkzariņiem, stieplēm utt., bet, skat, it kā pa roku galam uztaisītais miteklis turas pretī visām vēju brāzmām!
Pelēkā vārna ir nometniece, uz Āfriku pārziemot nelidos. Kur dzimusi, tur arī ziemu pārlaidīs. Jaunuļi piedzīvojumu alkās rudenī vēl var padoties kaut kur tālāk uz dienvidiem, bet pie mums var ieceļot no ziemeļiem un austrumiem, taču vecie putni atzīst - nekur nav tik labi kā mājās.
Kad top šis raksts, portālā izlasu ziņu - 26. janvārī vārnas un kaijas uzbrukušas diviem baltiem baložiem, kurus Vatikānā no Apustuļu pils loga ar miera vēlējumiem Ukrainai palaidis pāvests Francisks. Vilnis Skuja skaidro, ka vārnu uzbrukums citiem putniem ir normāla parādība, kas saistīta ar savas teritorijas aizsargāšanu. Ornitologs spriež, ka ikvienai dzīvai radībai ir vieta šajā pasaulē: «Šī ir mūsu visu - arī vārnu zeme. Agrāk vietas pietika visiem, bet tagad esam savairojušies, un cilvēks dusmojas, ja kāds viņam traucē dzīvot, bet tikpat labi arī vārnas varētu dusmoties, ka mēs apstrīdam viņu tiesības.»
Priecājos, uzzinot, ka vārnām dzejoli veltījis arī Imants Ziedonis:
Var vārnas iemīlēt, es teikšu, un - pat ļoti.
Tām ligzdās lati - zagti, sidraboti,
Un ligzdas - žagaros, bet sapņos - zelta smilgas.
Man patīk melno vārnu spožās ilgas.
(Taureņu uzbrukums, Rīga, Liesma, 1988)
Un nobeigumā labā ziņa - šorīt mani atkal sagaidīja abas pelēkās draudzenes.