Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Aktuāli
Rīgā -2 °C
Daļēji apmācies
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Mārtiņš Apinis

Krāt iespējams, izmantojot dividendes

Ekonomikas stimulēšanas gaitā samazinoties procentu likmēm, atdeve no dažāda konservatīva rakstura finanšu instrumentiem – banku termiņnoguldījumiem un valdību obligācijām – ir ļoti minimāla vai vispār izzudusi. Līdz ar to ieguldītāji ir spiesti meklēt jaunas alternatīvas, lai savu kapitālu varētu ne tikai saglabāt, bet arī ar tā palīdzību nopelnīt. Viena no šādām alternatīvām ir uzņēmumi, kuru dividenžu ienesīgums ir relatīvi augsts, ja to salīdzina ar šo pašu uzņēmumu akciju cenu biržā.

Tirgotāju uzvaras turpinās

Sekojot iepriekšējo mēnešu pozitīvajām tendencēm, arī septembrī Latvijas mazumtirdzniecības sektors uzrādījis kāpumu. Turklāt statistika liecina, ka tirdzniecības pieauguma tempi turpina kļūt straujāki, bet pārdošanas apjomi ievērojami apsteidz pirmskrīzes mērogu. Tā kā citu lielo ekonomikas nozaru sniegums atpaliek, pieaug tirdzniecības nozares devums Latvijas tautsaimniecībā.

Lielo parādu žņaugos

Neraugoties uz vispārējo aizņemšanos, ko dažādas valstis īsteno savu budžeta caurumu lāpīšanai, tuvāko gadu laikā pasaulei vispārēja parādu krīze nedraud. Šādu diezgan optimistisku prognozi izteikusi kredītreitingu aģentūra Standard & Poor’s (S&P).

Vēl arvien spēj noturēties

Risinājumi ekonomikas krīzes apkarošanai, izmantojot plašas finanšu injekcijas vērtspapīru tirgos, no dramatiskiem pavērsieniem ir ļāvuši izvairīties pensiju līdzekļu pārvaldniekiem. Tas attiecas arī uz pensiju otro līmeni. Vairums ieguldījumu plānu pēdējos 12 mēnešos uzrāda pozitīvu ienesīgumu, tātad var teikt, ka lielai daļai ieguldījumu plānu Covid-19 krīzes laikā ir izdevies nopelnīt.

Pavīd aizvien cerīgāki dati

Neraugoties uz to, ka Covid-19 izplatība uzņēmējdarbības videi turpina sagādāt ne mazums raižu, atsevišķās jomās ekonomikas dati pamazām kļūst tādi, lai būtu pamats runāt par tautsaimniecības atkopšanos.

Darba tirgū ir bijis cerīgs skats pat vairākus mēnešus pēc kārtas

Ekonomikai aktivizējoties, pēc tam kad saruka ierobežojumi, kas gan Latvijā, gan citur pasaulē bija ieviesti Covid-19 izplatības mazināšanai, mūsu valstī ir vērojama bezdarba līmeņa lejupslīde. Tomēr oktobra notikumi saistībā ar straujāku Covid-19 uzliesmojumu un ziņām par pārtraukumiem dažādu nozaru uzņēmumu darbībā vedina domāt, ka pieprasījums pēc darbarokām kopumā varētu kļūt mazāks.

Balansēšana uz sēkļa

Kamēr pasaulē aizvien biežāk tiek runāts par tā dēvētās helikopteru naudas projektu īstenošanu, lai ar mājsaimniecībām piešķirtajiem līdzekļiem ekonomiku stutētu uz augoša patēriņa rēķina, Latvijā tiek plānotas un arī akceptētas ieceres, kas iedzīvotāju makus nevis pilda, bet iztukšo.

Aizvien tuvu rekordiem

Lai gan jau apmēram pusgadu pasaules ekonomika ierauta Covid-19 izraisītā ekonomikas krīzē, riskanto finanšu aktīvu, piemēram, akciju, cenas lielā daļā aktīvāko fondu tirgu, tajā skaitā Volstrītā, ir augstākas nekā pirms pandēmijas un turas tuvu saviem vēsturiskajiem rekordiem. Turklāt akciju cenas biržās kāpušas, neraugoties uz to, ka tās emitējošo uzņēmumu finanšu rādītāji ir pasliktinājušies.

Pārtikas industrija turpina investēt

Neraugoties uz koronavīrusa cirstajām brūcēm ekonomikā, Latvijas uzņēmumi turpina investēt attīstībā. Viena no nozarēm, kurā ieguldījumi tiek turpināti, ir pārtikas rūpniecība.

Eksportam trūkst stabilitātes

Koronavīrusa straujā izplatība, kas radījusi ievērojamus zaudējumus pasaules ekonomikai, atstāj iespaidu arī uz Latvijas eksportu. Tiesa gan, skaitļi šķiet mazāk bēdīgi, nekā varētu būt pie līdzšinējās globālo notikumu attīstības. Attiecībā uz preču eksporta statistiku varam atrast gan labas, gan sliktas ziņas. Viena no sliktajām ziņām ir tā, ka, skatoties uz dinamiku gada griezumā, augustā rādītājs ir bijis sliktāks nekā jūlijā, savukārt viena no labajām ziņām ir tā, ka kopš krīzes sākuma pavasarī atsevišķas mašīnbūves nozares ir atgriezušās pie eksporta pieauguma, ja vērtē esošo situāciju pret atbilstošu mēnesi iepriekšējā gadā.

Ražotājiem atkal mīnusi

Covid-19 izraisītās pasaules ekonomikas krīzes apstākļos salīdzinoši labu atkopšanos demonstrējusi Latvijas apstrādes rūpniecība. Tai šā gada jūlijā salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn pat izdevās uzrādīt kopējai situācijai samērā labi vērtējamu 1,8% vērtu izaugsmi. Diemžēl augustā pie kāpuma vairs neizdevās noturēties. Tomēr arī par dramatisku situācijas pavērsienu runāt būtu nevietā.

Turpinām dzīvot deflācijā

Īslaicīgu gada inflācijas atgriešanos šā gada jūlijā nākamajos divos mēnešos nomainījusi pretēja cenu virzība, norādot, ka ekonomiskā atgūšanās aizvien ir vārga un nenoteiktības pilna. Septembrī salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošu mēnesi patēriņa cenu indekss Latvijā saruka par 0,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Vienlaikus atsevišķi inflācijas indikatori vedina domāt par to, ka ekonomiskajai aktivitātei ir pamats pieaugt.

Daudzi saskaras ar finanšu problēmām

Neraugoties uz to, ka darba samaksas statistika, izaugsmes aspektā vērtējot, Latvijā ir pozitīva, citi dati liecina par kopējo ienākumu samazināšanos. Arī dažādas aptaujas rāda, ka lielai iedzīvotāju daļai ienākumi ir samazinājušies.

Ekonomikas saglābšanai jāceļ kvantitatīvā jauda

Raugoties uz Covid-19 pēdējā laika izplatību, gribot negribot nākas secināt, ka agri vai vēlu valdība atkal pieņems būtiskākus mērus, lai veicinātu sociālo distancēšanos. No sabiedrības veselības viedokļa tas būtu labi, taču sliktāk, ja raugāmies uz tuvākā laika valsts tautsaimniecības attīstības perspektīvām.

Ar zeltu un biržas milžiem

Noslēdzoties gada trijiem ceturkšņiem, globālie finanšu tirgi piedzīvo ekonomikas krīzei neraksturīgu optimismu, daudziem finanšu aktīviem sasniedzot savu cenu maksimumu vai atrodoties tuvu tam. Eksperti to saista ar centrālo banku stimulējošo finanšu politiku, kas liek obligāciju cenām celties un ienesīgumam kristies, tādējādi tirgus dalībniekus vedinot ieguldīt riskantākos finanšu aktīvos.

Gaida peļņas kritumu

Covid-19 izplatība pasaulē nesusi kardinālas pārmaiņas lielo, biržās kotēto uzņēmumu finanšu rādītājos. Iepriekšējos gados kompānijām izdevās demonstrēt peļņas pieaugumu vai vismaz publicēt datus, kas pārspēj analītiķu prognozes, savukārt, runājot par šā gada iepriekšējo ceturksni, tiek sagaidīts visai ievērojams peļņas apjomu samazinājums. Tā kā atskaišu publicēšanas brīdis vēl tikai ir priekšā, pagaidām nevar spriest, cik lielā mērā kompānijas kopumā būs apsteigušas ekspertu prognozes, vai arī būs noticis tieši pretējais.

Cerības uz labvēlīgo scenāriju

Pasaules un arī tieši Latvijas ekonomiskā attīstība nonākusi savdabīgās krustcelēs. No vienas puses, ir cerības uz jau vasarā notikušās ekonomiskās atgūšanās turpinājumu, savukārt, no otras puses, – ar Covid-19 saslimušo skaits pasaulē turpina pieaugt, un ir ticams, ka nāksies domāt par vēl stingrākiem sabiedrisko aktivitāti ierobežojošiem pasākumiem, kas kopējo ekonomisko situāciju vērsīs negatīvā virzienā.

Eksportā pagaidām piesardzīga stabilitāte

Laikā, kad Covid-19 izplatība radījusi ievērojamu postu ne vienā vien pasaules valstī un globālais ekonomikas kritums šā gada otrajā ceturksnī sasniedzis 6%, bet daudzās Rietumeiropas valstīs ekonomiskais kritums tuvojies 20% vai pat ir pārsniedzis 20% atzīmi, Latvijā ir uzņēmumi, kuri var lepoties ar veiksmīgiem saimnieciskās darbības rādītājiem un prasmi nostiprināties eksporta tirgos.

Gaidīt dārgāku zeltu?

Dažāda līmeņa politiskās un ekonomiskās negācijas šobrīd ir labvēlīgas tam, lai tuvākajā laikā pieaugtu finanšu tirgus dalībnieku interese par ieguldījumiem zeltā. Iemesli galvenokārt ir ekonomiski un galu galā aizvedīs līdz politikai un iespējai pieaugt dažādiem konfliktiem.

Maza, bet toties stabila daļa

Aplūkojot dažādus sociālekonomiskos procesus, nereti Latviju mēdz salīdzināt ar abām pārējām Baltijas valstīm. Šoreiz Diena aptaujāja ekspertus par atpūtas, kultūras un izklaides nozares nozīmi Lietuvas un Igaunijas tautsaimniecībā.

Rublim jaunas nedienas

Mēdz teikt, ka dažādu pasaules finanšu saspīlējumu rezultātā lielākie cietēji ir tie, kas atrodas globālās ekonomikas "barības ķēdes" apakšā. Tās ir valstis, kuru labklājība galvenokārt saistīta ar dažādu izejvielu eksportu, un šajā ziņā izņēmums nav arī Krievija, kuras nacionālā valūta rublis patlaban izrāda neatlaidīgu vēlmi tuvoties saviem vēsturiskajiem antirekordiem, ja tā vērtību salīdzina ar eiro. Pēdējās nedēļas laikā kurss caurmērā svārstās starp 89–90 rubļiem par vienu Eiropas monetārās savienības valūtas vienību. Tas ir gandrīz par 30% zemāk nekā šā gada sākumā, vienlaikus sasniedzot zemāko punktu kopš 2016. gada februāra. Toreiz tika sasniegta arī Krievijas valūtas vēsturiski viszemākā vērtība pret eiro.

Atgūšanās ar lieliem izaicinājumiem

Iespaidīgais ekonomikas kritums, kura rezultātā atsevišķās valstīs tautsaimniecība šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn sarāvusies pat par 20%, var likt nākotni zīmēt visai apokaliptiskās krāsās. Tomēr ekspertu skatījums uz situāciju nav tikai dramatisks vien, un līdzās problēmām tiek saredzētas arī atgūšanās perspektīvas.

Centieni krāt vecumdienām

Uzkrājumu veidošana pensijai Latvijā ir visai kutelīga tēma un raisa viedokļu sadursmes par to, cik pensiju uzkrāšanas sistēma ir ilgtspējīga un vai ir vērts uzticēt naudu pensiju pārvaldniekiem.

Pretrunīgie inflācijas dati

Pretēji jūlijam, kad pirmo reizi kopš aprīļa gada inflācija bija rakstāma ar plusa zīmi, augustā mūsu valsts tautsaimniecību piemeklējusi deflācija.

Ar konservatīvu pieeju krāt kļūs aizvien grūtāk

Laikā, kad Latvijā inflācija mijas ar deflāciju, nevaram runāt par naudas devalvāciju un šodien atvilktnē noliktais piecdesmitnieks pēc gada savu pirktspēju, visticamāk, gandrīz nebūs zaudējis. Turklāt gadījumā, ja ekonomiku piemeklētu lielāka krīze, ir visai ticama iespēja, ka pēc gada par to varēs nopirkt vairāk nekā patlaban.

Algas turas par spīti krīzei

Covid-19 atnākšana ir nodarījusi pasaules un arī tieši Latvijas tautsaimniecībai visai ievērojamus postījumus, bet tomēr nav spējusi apturēt kopējā algu līmeņa pieaugumu mūsu valstī.

Lai būtu lētāka pārtika

Latvijas labējie un centriskie politiķi, viņu vidū arī šobrīd pie varas esošā valdības koalīcija, allaž deklarē savu proeiropeisko kursu, aizvien aicinot Latvijas likumdošanā ieviest normas, kas ir vispārpieņemtas Eiropas Savienībā (ES).

Labāk nekā pirms vīrusa

Raugoties uz statistikas datiem, atsevišķos optimisma brīžos pārņem sajūta, ka vairumam tautsaimniecības nozaru šī ekonomikas krīze beigsies tā īsti nemaz nesākoties. Vismaz, ja runājam par tām ekonomikas nepatikšanām, kas saistītas ar Covid-19 izplatības pirmo vilni. Ekonomisti jau zināmā mērā paspējuši iztirzāt mūsu valsts labos mazumtirdzniecības datus, kas liecina, ka šī nozare, kas cita starpā Latvijas tautsaimniecībā ir lielākā jau divus mēnešus (jūnijā un jūlijā), ir spējusi sasniegt apjomus, kuri visai pamanāmi pārsniedz attiecīgo mēnešu sniegumu pagājušajā gadā.

Latvijas ekonomika sāk atkopties

Septembris daudzām Latvijas tautsaimniecības nozarēm varētu būt atskaites punkts tālākajai attīstībai, kas var būt gan veiksmīga, gan arī problemātiska.