Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Aktuāli
Rīgā -1 °C
Apmācies
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Māris Zanders

Zanders: Tāds jocīgs kapitālisms...(10)

Nav šaubu, ka kaislības ap valodas referendumu nav mazinājušas citus būtiskus jautājumus, piemēram, ar ekonomiku saistītos. Nekur nav pazuduši jautājumi par to, kādā krīzes attīstības posmā atrodamies (vai tiešām kārpāmies ārā no bedres?) un ko darīt, lai sasniegto noturētu. Un joprojām populārs ir apgalvojums, ka tie būs uzņēmēji, kas izvedīs valsti no krīzes.

Zanders: Mūsu Jeruzaleme(7)

Amerikāņu psihiatru aprindu jociņš: ja jūs runājat ar Dievu, tā ir lūgšana; ja Dievs runā ar jums, tā jau ir diagnoze... Tehnoloģiju žurnāla Wired interneta versijā šomēnes parādījās publikācija, kas veltīta t. s. Jeruzalemes sindromam. Respektīvi, situācijai, kad kristieša īpašais saviļņojums, nonākot šajā pilsētā, uzplaukst jau neveselīgākos ziedos - cilvēks pasludina sevi par kādu no Bībeles personāžiem vai pat mesiju.

Zanders: Cienījamie Latvijas krievi(31)

Tiem cilvēkiem, kuri ir pārliecināti, ka Latvijā krievu valodai netiek ierādīta pienācīga vieta, ieteiktu izlasīt Krievijas lingvista profesora Maksima Kronhauza grāmatu Krievu valoda uz nervu sabrukuma robežas (Russkij jazik na graņi ņervnogo sriva). Pārsimt lappusēs autors apkopojis piemērus no visdažādākajām valodas lietošanas vidēm un, kā jau liecina darba nosaukums, secina, ka ar lielo un vareno krievu valodu notiek kas jocīgs un nelāgs.

Zanders: Vēsture un sapratne(20)

Cittautiešus pārstāvošie politiķi un mediji bieži pārmet latviešiem, ka mēs tagadnes vērtējumos pārāk piesaucam pagātni, atsaucamies uz pusgadsimtu un vairāk seniem notikumiem. Bet varbūt ir tieši otrādi, un Latvijā dzīvojošiem citu nacionalitāšu cilvēkiem būtu noderīgi vispusīgāk veidot savu kolektīvo atmiņu? Turklāt tad varbūt tiktu uztaustītas kopīgas, līdzīgi izjūtamas tēmas?

Zanders: Ar juridisko statusu par maz(7)

Jau pierastajā vārdu savienojumā «dzīve pēc 18. februāra» saturiski uzsvars tiek likts uz nepieciešamību kvalitatīvi labāk veidot latviešu un cittautiešu attiecības. Neiebilstot pret šo tēzi, liekas tomēr būtiski atgādināt, ka referendumam kā samilzušo problēmu indikācijai, lūzuma punktam vajadzētu aktualizēt arī citus jautājumus.

Zanders: Nemaldināt sevi(21)

Paralēli aicinājumiem būt pilsoniski apzinīgiem un doties uz referendumu skan arī atzinumi par nepieciešamību strādāt pie sabiedriskā izlīguma, labās gribas manifesta, izkāpt no ierakumiem utt. Tas viss ir pareizi, tikai jārēķinās, ka šādi kompromisa meklējumi nedod rezultātu gada, divu, pat piecu laikā.

Zanders: Neiekodēsim bērnos mītus un konfliktus nākotnē(19)

Vakar kādā Vecrīgas grāmatnīcā novēroju daiļrunīgu situāciju. Veikalā ienācis puisītis apjautājās pārdevējam, vai esot - sekoja diezgan nesaprotams skaņu savirknējums, kas nav brīnums, jo, kā izrādījās, runa ir par kādu japāņu mākslinieku. Pārdevējs apmulsa un lūdza atkārtot. Zēnu pavadošais acīmredzot vectēvs, dažās sekundēs izlēmis, ka pārdevējs ir Raivja Dzintara radagabals un viņa ģimenes loceklis saskāries ar nepārprotamu cittautiešu pazemošanu, agresīvi krievu valodā, žargonā izsakoties, uzcepās. Te jāpiezīmē, ka jaunais japāņu mākslas cienītājs savu jautājumu uzdeva latviski.

Zanders: Meklējot argumentus(7)

Pēdējās nedēļās kontekstā ar gaidāmo tautas nobalsošanu bieži dzirdami vērtējumi «pēc 18. februāra jau nekas nemainīsies», «jādomā, ko darīt pēc 18. februāra» utt. Intensitāte, ar kādu šādi saturiski pareizie secinājumi tiek pausti, gan nozīmē arī to, ka amatpersonām patiesībā nav skaidrs, tieši ko tad darīs, kā tad latviešu un cittautiešu attiecības uzlabos.

Zanders: Dīvainā impērija(25)

Komentāros par starpetniskajām attiecībām Latvijā (saspīlējuma pieaugumu) bieži nākas saskarties ar divām versijām. Pirmā (vispopulārākā) skan: spriedze ir politiķu izraisīta un patiesībā arī pastāv tikai politiskās cīņas laukā, ierindas cilvēku līmenī viss esot labi. Manuprāt, tas ir pārāk optimistiski - neapšaubāmi politiķi ekspluatē kaut kādus aizspriedumus, aizvainojumus, bet, lai būtu, no kā izvirpināt sev savtīgi partijisku labumu, kaut kādam mīcāmam mālam ir jābūt.

Zanders: Kantoris raksta - viss labi(3)

Tie, kuriem nepietiek ar preses konferencēs pagājušajā nedēļā dzirdēto, paši var iepazīties ar valdības atskaiti par 100 dienās paveikto un atsevišķā dokumentā (abi Ministru kabineta mājaslapā) ar šogad ieplānotajiem darbiem. Daži ieteikumi un secinājumi.

Māris Zanders: AAA vai AA?(1)

Mūsdienās ikviens, kurš laiku pa laikam atver avīzi vai ieslēdz televizoru, ir dzirdējis vārdus «reitings», «reitingu aģentūra». Aģentūru paziņojumi par valsts reitingu tiek gaidīti ar nepacietību (pēdējā laikā - bažām), tiek uzskatīti par ļoti svarīgiem. Arī Latvijā politiķi un eksperti bieži min mūsu kā valsts reitingu, lai pierādītu - vairumā gadījumu - izvēlētās politikas pareizību. Tomēr cik precīzi un ietekmīgi ir šie reitingi?

Māris Zanders: Iesprūdis pagātnē(9)

Latvijā attieksme pret politiķiem tradicionāli ir emocionāla. Partijas rodas un izzūd, bet ikvienā posmā ir kāda, kuru liela daļa sabiedrības kaismīgi ienīst, ikvienā posmā ir cikls «no mīluļa līdz apsmiekla objektam». Pašreizējā posmā to uz savas ādas izbauda - nereti nepamatoti - eksprezidents un viņa domubiedri (?).

Māris Zanders: Haotiskas svārstības(6)

Mūsdienās arvien izplatītāks ir viedoklis, ka ideoloģiskās atšķirības starp politiskajām partijām kļūst iluzoras. Dalījums labējās - kreisās, liberālās - konservatīvās saduļķojas, jo primārais partijas uzdevumus ir iegūt/saglabāt varu. Tomēr pieņemsim, ka ASV ideoloģiskās atšķirības starp demokrātiem un republikāņiem vēl ir pietiekami labi sataustāmas, jo konkrētas, atšķirīgas vērtības saglabā paši vēlētāji.

Haotiskas svārstības

Mūsdienās arvien izplatītāks ir viedoklis, ka ideoloģiskās atšķirības starp politiskajām partijām kļūst iluzoras. Dalījums labējās - kreisās, liberālās - konservatīvās saduļķojas, jo primārais partijas uzdevumus ir iegūt/saglabāt varu. Tomēr pieņemsim, ka ASV ideoloģiskās atšķirības starp demokrātiem un republikāņiem vēl ir pietiekami labi sataustāmas, jo konkrētas, atšķirīgas vērtības saglabā paši vēlētāji.

Zanders: Pārāk daudz emociju(1)

Pagājušajā nedēļā Ministru kabinets piedāvāja publikai iepazīties ar savu rīcības plānu tuvākajiem gadiem, kurā starp t. s. rezultatīvajiem rādītājiem pavīdēja daži interesanti kontrolskaitļi - eksportam ik gadu jāpalielinās par 6%, ārvalstu tiešo investīciju plūsmai - par 3% u. c. Tomēr šo notikumu krietni aizēnoja citi, skaļāki.

Māris Zanders: Kādā valodā runā valsts?(12)

Kad publika kārtējo reizi nievīgi vai skeptiski izsakās par kārtējās valdības kārtējo deklarāciju, pretarguments ir, ka lielāka konkrētība gaidāma Ministru kabineta Rīcības plānā. Šonedēļ sagaidījām attiecīgo šīs Dombrovska valdības dokumentu (precīzāk - darba variantu, kas vēl tikšot apspriests ar NVO un sociālajiem partneriem), ar kuru ikviens var iepazīties valdības interneta mājaslapā.

Zanders: Nelabojami(12)

Kontekstā ar referendumu par otro valsts valodu nereti izskan, ka situācija nebūtu tik kļūmīga, ja politiķi (dažādām nometnēm piederīgie) būtu mazāk domājuši par savu PR un būtu bijuši tālredzīgāki. Un - lai gan daudzos gadījumos pārmetumi partijām nav korekti, šajā gadījumā nevar noliegt, ka apzināti vai ne tās rīkojušās (un turpina) vismaz neveikli. Šķiet, ņemot vērā, ka priecīgs par izveidojušos situāciju patiesībā nav neviens, politiķi būs izdarījuši secinājumus. Kas to deva!

Zanders: Ar simboliem uzmanīgi(1)

Interneta vietnē ar savdabīgu nosaukumu Killing the Buddha nesen parādījās visnotaļ plašs un nopietns materiāls par tādu industriju kā... dievmaizīšu ražošana (Buying the body of Christ) ASV. No vienas puses, kas nu tur ko šausmināties - ir tirgus, ir pieprasījums, ir ražotāji. No otras puses, nedaudz jocīgi (vismaz no kristiešu viedokļa) ir lasīt par to, kā tiek viltots tirgus līdera Cavanagh Company zīmols (ļaundari esot atdarinātāji Polijā, kas viltoto zīmolu piedāvā par 20-30% lētāk), ka mazie ražotāji (?!) sūdzas par līdera monopolstāvokli un apsūdz to, ka vieni un tie paši milti tiek, kā saka, uz blakus konveijeriem izmantoti dievmaizīšu un lielveikalā nopērkamu nūdeļu ražošanai utt.

Zanders: Vienkāršas lietas(25)

Populārā Krievijas rakstnieka Viktora Peļevina jaunākajā darbā S.N.U.F.F. ir epizode, kurā vienas iedomātās nākotnes civilizācijas pārstāvis aizrāda sarunbiedram no citas: jūs vienmēr sakāt, ka jums tik slikti klājas tāpēc, ka jums ir slikti politiķi. Bet vai nevar būt tā, ka jums ir tik slikti politiķi tāpēc, ka jūs paši esat... (seko latviešu literārajā valodā grūti atveidojams vārds)?

Māris Zanders. Arī mazās zivis vajadzīgas(4)

Gads iesācies ar mūžseno jautājumu, glāze ir līdz pusei tukša vai līdz pusei pilna. Runa ir par atklāsmi, ka - lai gan pērn fiksēts lielākais jaundibinātu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liela daļa no šiem uzņēmumiem (11 653 no 18 041) ir t. s. mazkapitāla SIA.

Zanders: Pēcsvētku rasols(2)

Aizvadītā gada nogalē BBC interneta mājaslapā parādījās materiāls, kurā caur vairāku Eiropas intelektuāļu prizmu tika mēģināts saprast, kā eiropietis uztver vēstures līkločus. Filozofs Džons Grejs pieļauj, ka daudzi kontinentā jūtas kā varonis simbolisma klasiķa Morisa Māterlinka darbā Termītu dzīve.

Zanders: Kāds būs 2012. gads?(8)

Gadu mijām raksturīgi ne tikai aizvadīto divpadsmit mēnešu svarīgāko (it kā) notikumu apkopojumi, bet arī mēģinājumi iezīmēt gaidāmo nākamajā gadā.

Māris Zanders. Par sapratni(3)

Pulicera prēmijas laureāta Tomasa Frīdmana viens no pēdējiem darbiem, 2008. gadā iznākusī grāmata Hot, Flat and Crowded lielā mērā veltīta energoefektivitātes problēmai. Jāatzīst, ka šī nav sevišķi elpu aizraujoša tēma un darba gandrīz 600 lappusēs Frīdmans pamanās laiku pa laikam nogurdināt. Jo vairāk tāpēc, ka normāls cilvēks, ja vien viņa īpašumā nav vairāku auto ar sevišķi lielu degvielas patēriņu vai kurš nesvilina elektrību visās telpās 24 stundas diennaktī, nejūtas nedz vainīgs par globālo sasilšanu, nedz spējīgs kaut ko reāli mainīt.

Māris Zanders. Draugi un konkurenti(1)

Enerģētika ir tā ekonomikas joma, kurā objektīvu iemeslu dēļ (ģeopolitiskās intereses, ieguldījumu lielie apjomi u. c.) procesi notiek salīdzinoši lēni, ar daudziem viltus starta šāvieniem, manevriem, intrigām utt. No šī viedokļa Latvijas pieklājīgi atturīgo attieksmi pret Baltijas valstu kopīgas enerģētiskās politikas veidošanas līkločiem var saprast. Tomēr rodas iespaids, ka, kamēr mēs nogaidām (iespējams, būdami pārliecināti par Latvijas ģeogrāfiskā stāvokļa priekšrocībām), kaimiņi patiesībā saskaņotai politikai ir atmetuši ar roku un virza savus projektus.

Māris Zanders. Valsts grib labāk saimniekot(7)

Ekonomikas ministrija (EM) šonedēļ iesniegusi valdībā Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepciju. Ņemot vērā, ka runa ir par aktīviem ar kopējo vērtību 7,15 miljardi latu, jautājums par to, kā šos aktīvi jēdzīgāk, atklātāk utt. pārvaldīt, ir ļoti būtisks.

Māris Zanders. Draugu būšana(6)

Valdība nākamās nedēļas sēdes darba kārtībā iekļāvusi kādu interesantu jautājumu. Proti, laiku pa laikam publiskajā telpā parādās ziņas, ka tās vai citas iestādes darbinieks dažkārt pat darba laikā konsultē, lasa lekcijas utt. par jautājumiem, kas ir viņa kā darba algas saņēmēja kompetencē. Un dara to par maksu.

Zanders: Swedbank. Post factum.(35)

Noprotams, ka ļaužu satraukums par Swedbank norimis. Toties viļņošanās nerimst varas pārstāvju aprindās. Dažos gadījumos nonāk līdz absurdam: dažas Zemgales pašvaldības noskaitušās uz vietējo presi, kas atļāvusies rakstīt par to, ka pašvaldības satraukumā skaitījušas naudu prom no it kā šaubīgās kredītiestādes.

Māris Zanders. Diemžēl neizbēgami(40)

Dīvainā pasaulē dzīvojam. No vienas puses, dziļa neticība t. s. autoritātēm, amatpersonām, bet, no otras puses, atvērtība sensācijām. Ja runājam par pēdējām, tad te panika par finanšu institūciju stabilitāti draudzīgi iekļaujas vienā tematiskā virknē ar tēzēm par kārtējo pasaules galu, Godmaņa slavenajām slepenajām villām ārzemēs, kārtējo «zinātnieku atklājumu» par ilgāku dzīvi veicinošo pārtikas produktu, Bušu kā īsto 11. septembra uzbrukumu plānotāju, visas pasaules datoru «uzkāršanos» tūkstošgades mijā utt. Argumentus var atrast vienmēr un ikvienai «informācijai».

Māris Zanders: Gatavu recepšu nav(3)

Pastāv tēze, ka viss it kā jaunais jau reiz ir bijis, attiecīgi, ja saskaramies ar kādu problēmu, ir noderīgi noskaidrot, kā ar to tikuši galā citos laikos un citās valstīs.