Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā 0 °C
Apmācies
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Māris Zanders

Zanders: Pārsteidza Bērziņa uzruna par godu Turkmenistānas prezidentam(29)

Sabiedrībai patīk, ja tās līderi demonstrē kādas cilvēciskas vājības, piemēram, amizanti pārsakās. Turkmenistānas prezidenta vizīte Latvijā šajā ziņā sagādāja vielu smaidiem, piktām piezīmēm utt., jo mūsu Valsts prezidents pamatīgi nocīnījās ar viesa pārstāvētās valsts nosaukumu. Tomēr - lai gan jāpiekrīt tiem Bērziņa kritiķiem, kuri atgādina, cik ļoti mums pašiem nepatīk, ja Latviju jauc ar Lietuvu, šīs pārteikšanās nudien nav tas trakākais.

Zanders: Politiķiem noderēs grāmata par lellēm(5)

Beidzot pieķēros pērn Maskavā izdotajam zinātņu doktora Igora Morozova pētījumam Lelles fenomens tradicionālajā un mūsdienu kultūrā. Sākotnējais iemesls bija interese par etnogrāfiju un sociālantropoloģiju, līdz sapratu, ka šīs lelles (runa ir par paštaisītām, ne veikalā pirktām) kaut ko atgādina...

Zanders: Vai tas ir kāds muļķības slavinājums?(17)

Nedēļa iesākās nepatīkami, atverot krieviski iznākošā laikraksta Čas interviju ar izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli. Taujāts par zināšanu lomu, Ķīlis pavēsta: «Fragmentāra izglītība ir racionālāka, jo dod iemaņas, kuras uzreiz var izmantot, lai gan neveido pastāvīgus fundamentālus priekšstatus. ... Tas, ka cilvēki aizmirst veselus zināšanu slāņus, ļauj viņiem izdzīvot mūsdienu pasaulē. Šodien pasaule mainās tik strauji, ka jums nav pārliecības par to, ka jums obligāti ir jāzina kādas konkrētas lietas.»

Zanders: Nopietns politiķis uzskata par goda lietu formulēt savu skatījumu arī grāmatas formā(7)

Savulaik, kad sāka uzplaukt t. s. mobile banking, Rietumu prese ar interesi un simpātijām komentēja šī pakalpojuma popularitāti Āfrikā, minot, ka notiek pārlēkšana pierastajam banku filiāļu posmam. Grūti spriest, vai tā ir un, ja ir, cik tas veiksmīgi, tomēr laiku pa laikam pasaulē tiešām ir mēģinājumi apsteigt tradicionālo lietu kārtību, piemēram, no feodālisma ielecot sociālismā bez kapitālisma starpposma. Rezultāti ir, diplomātiski izsakoties, pretrunīgi.

Zanders: Vai Saeimas deputāti spēj vispār mandātu pildīt, pat ja grib un māk?(13)

Izmaiņas referendumu ierosināšanas kārtībā jau izpelnījušās dažāda skaļuma un ērcīguma pakāpes protestus - tās mazināšot demokrātiju, sabiedrības iespējas ietekmēt valstī notiekošo utt. Neapspriežot šos grozījumus, interesants jautājums ir: cik reāli politiku ietekmē paši Saeimas deputāti, mūsu priekšstāvji? Vai šie cilvēki, kuriem noteikts vēlētāju skaits uzticējies, spēj vispār mandātu pildīt, pat ja grib un māk?

Zanders: Aprit gads kopš partijas Vienotība dibināšanas(26)

Varbūt kāds iebildīs, ka partiju Vienotība veidojušie spēki Latvijas politikā ir jau krietni sen, tādēļ uztvert Vienotību par jaunuvi nevar. Un tomēr Vienotība ir kaut kas atšķirīgs no Jaunā laika, Pilsoniskās savienības un Sabiedrības citai politikai. Kaut vai tāpēc, ka šī kombinācija ir apaugusi ar jauniem mītiem.

Zanders: Gribēti un ne tik gribēti pārpratumi(7)

Vai mūzika var tikt izmantota politiskiem mērķiem? Skan absurdi, tomēr kaut vai Vāgnera talanta cienītāji ir pārliecinājušies, ka diemžēl var gan. Diemžēl notiekošais ap festivālu Jaunais vilnis arī to apliecina.

Zanders: Sapurgāt nozari(5)

Būdams personāžs, kurš 12 mēnešu gadā pārvietojas ar velosipēdu, par notiekošo ar un ap fotoradariem, varētu arī neiekarst (pieļauju, līdzīgi ir ar ļaudīm, kuri pārvietojas ar sabiedrisko transportu). Diemžēl fotoradari nav tikai objekts sakāpinātiem vērtējumiem autobraucēju vidē.

Zanders: Valsts pienākums ir sevi aizsargāt(11)

Jāatzīst, ka man nepatīk specdienesti kā «šķira» - tie jebkurā valstī neizbēgami ir noslēgta un vienlaicīgi plašām pilnvarām apveltīta vide, kas savu noslēpumainību ne vienmēr korekti izmanto. Tomēr Latvijas gadījumā - lai nu cik bieži mūsu dienesti pamanās nonākt sabiedrības uzmanības lokā ne visai glaimojošā gaismā - izskatās, ka SAB, Drošības policijai ir piešķirama lielāka rīcības brīvība valsts suverenitātes aizstāvēšanā.

Zanders: Vācijas imigrācijas politikas pieredze neko labu neliecina(11)

Pēdējā gada laikā par aksiomu kļuvis priekšstats, ka Vācija ir Eiropas ekonomikas pēdējais vilcējspēks. Jā, no piesardzīgas fiskālās politikas viedokļa Berlīnei ir sabiedrotie Skandināvijā un Baltijā, tomēr objektīvi nav noliedzams, ka bez Vācijas naudas eirozonā notiekošais izskatītos (un izskatīsies) krietni vien bēdīgāk.

Zanders: Izbrīna, cik smagi Latvijā notiek likuma par lobēšanu izstrāde(3)

Aizvadītās nedēļas The Economist bija lasāms tematiskais pielikums par dabasgāzes tirgu un tā nākotni. Viens no secinājumiem: ļoti daudz mūsdienu enerģētikā nosaka PR un lobiji. Gāzes lobiji sēj šaubas par atomenerģiju, atomenerģiju lobiji savukārt par t. s. slānekļa gāzes perspektīvām.

Zanders:Politiķi žēlojas par apnikumu un spēku izsīkumu, bet prom neiet(19)

Politiķi nereti sūrojas, ka ļaudis viņu darbu vērtē apriori nosodot, pavirši, ar aizdomām utt. Tomēr daudzi no viņiem demonstrē ne mazāk krāšņu iecietības trūkumu. Aizvadītajā nedēļā gadījās satikt divas amatpersonas, kuras savukārt savstarpēji bija iepriekš satikušās pārrunāt «lietas» pie pusdienu galda.

Zanders: Nopietnas zinātniskās informācijas noieta tirgus ir pārāk neprognozējams(3)

Dienas 3. jūlija komentārs par dabaszinātņu bēdīgo statusu Latvijā izraisīja itin dzīvu diskusiju sociālajos tīklos, un, ņemot vērā domu apmaiņas lietišķumu, šķiet, nepieciešams izklāsta turpinājums. Atgādināšu tēmu: pretēji daudzkārt atkārtotajam par eksakto un dabas zinātņu nozīmīgumu informatīvā telpa (masu mediji, grāmatu tirgus utt.) Latvijā sniedz, maigi izsakoties, trūcīgu informatīvo lauku, toties naski producē pseidozinātniskas sensācijas.

Zanders: Vilšanās politikā un ekonomiskā krīze sabiedrību padarījusi par pesimistiem un vaidētājiem(21)

Ziņu, ka 42,6% Latvijas iedzīvotāju sliecas neticēt, ka Latvija var pastāvēt kā neatkarīga nacionāla valsts, protams, var tulkot kā kārtējo apliecinājumu tam, ka vilšanās politikā plus ekonomiskā krīze lielu daļu sabiedrības padarījusi par neglābjamiem pesimistiem, «vaidētājiem» utt. Bet - sakritības rezultātā - autoritatīvā izdevuma Foreign Policy šā gada jūlija/augusta numurā viens no materiāliem veltīts faktoriem, kas valsti var novest līdz tā sauktajam failed state (burtiski no angļu val. - neizdevusies valsts) līmenim.

Zanders: Līgonakts pasaciņa(12)

Sen senos laikos kāda maza valstiņa dažādu iemeslu dēļ nonāca naudas grūtībās. Aizdevēji gan trūkstošās summas bija gatavi palienēt, tomēr uzstādīja arī savus noteikumus. Viens no tiem bija šajā zemē strādājošās valstij piederošās bankas sadalīšana. - Tas, ka esat iebraukuši tādās auzās, liecina, ka jūsu galminiekiem biznesu labāk nemēģināt taisīt, prātīgi sprieda aizdevēji.

Zanders: 14. jūnijs ir ne tikai atceres diena, bet arī simbolisks atskaites punkts(13)

Valsts prezidents pagājušajā nedēļā aicināja neaizmirst 1941. gada notikumu mācības. Bērziņam taisnība, jo 14. jūnijs ir ne tikai atceres diena, bet arī simbolisks atskaites punkts, kā Latvijas valsts līdz šiem traģiskajiem notikumiem nonāca. Atbilstoši presē varējām lasīt kvalitatīvus Latvijas vēsturnieku stāstījumus, kas vienmēr noderīgi. Bet...

Zanders: Tas, ka cilvēks labāk paklusē, nenozīmē, ka viņam ir nospļauties(8)

Ekonomikas ministrija šonedēļ iesniedz valdībā interesantu un noderīgu piedāvājumu tam, kā pārveidot kaut mazu daļiņu uzņēmēju un valsts pārvaldes attiecībās. Proti, ieviešot «klusēšana - piekrišana» principu. Ja iestāde likuma paredzētajā termiņā neatbild uz uzņēmēja iesniegumu par atļaujas saņemšanu kādas konkrētas darbības veikšanai, ar šo klusēšanu tiek saprasts, ka iestādei nav iebildumu. Patiesi - kāpēc uzņēmējam jācieš par iestādes pārslogotību vai vienkārši neizdarību?