Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Aktuāli
Rīgā 0 °C
Apmācies
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Māris Zanders

Zinu, ka nezinu

Pēdējos mēnešos publiskajā telpā vairākkārtīgi izskanējuši ķīviņi starp būvniekiem un pasūtītājiem, kuros ar skarbu vārdu tiek pieminēta arī Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Raugi, CSP dati par būvnieku izmaksu kāpumu atšķiras no pašu uzņēmēju datiem (viņuprāt, sadārdzinājums ir daudz lielāks), attiecīgi pasūtītājs piesauc CSP datus un nepiekrīt tāmes pārskatīšanai būvnieku prasītajā apmērā.

Bīstama nogaidīšana

Politiskās taustīšanās un svaidīšanās periodos ir ļoti svarīgi, vai ierēdniecība ir motivēta un spējīga turpināt sabiedrībai vajadzīgu darbu, pat ja politiskā vadība jau ir pārcēlusies uz priekšvēlēšanu tribīnēm vai arī sasēdusies uz koferiem.

Nekā revolucionāra, nekā dumja(7)

Saskaņas centra (SC) politiskā identitāte tradicionāli saistās ar nacionālo minoritāšu tiesību jautājumiem un savu skatījumu uz Latvijas vēsturi. Šajā aspektā ir pietiekoša skaidrība un prognozējamība. Ņemot vērā, ka SC nonākšana valdībā kļūst arvien reālāka, aktualizējas jautājums par šī politiskā spēka ekonomiskajiem uzstādījumiem, par kuriem dzirdēts krietni mazāk.

Mazāk tukšvārdības(2)

Ierosinājums par vairākiem mēnešiem attālināt nākamā gada budžeta izstrādi un pieņemšanu nozīmē, ka politiķi priekšvēlēšanu diskusijās centīsies izvairīties no konkrētām atbildēm par šo jautājumu. «Sagaidīsim jaunākos statistiskas datus...». «Tas atkarīgs no tā, kādas partijas veidos valdību...» Un tādā garā. Acīmredzot, viens no pretlīdzekļiem būtu jautājums formulēt šaurāk, specifiskāk, toties konkrētāk. Daži piemēri.

Divu līmeņu Latvija(6)

Sāku saprast tos paziņas, kuri apgalvo, ka nelasa avīzes... Patiesi - vienas dienas rāmjos var izlasīt, ka būtiski palielinājies fizisko personu maksātnespēju skaits, tālāk uzzināt, ka ir ļaudis, kuri maksā tūkstošiem latu par iespēju pasēdēt uz lepnāka beņķa Jaunajā vilnī. Pieklājīgi izsakoties, spēcīgas emocijas no šādas lektīras garantētas.

Vēlēšanu tuvums paralizē?(1)

Ziņa par Valsts policijas (VP) vadības maiņu skatāma plašākā kontekstā, jo līdzīga dilemma var izveidoties (vai jau pastāv) arī citās nozarēs. Proti, no vienas puses, neilgu laiku pirms vēlēšanām un, iespējams, uzstādījumu ziņā citādas valdības nav īsti prāta darbs pieņemt būtiskus lēmumus par personālijām, iepirkumiem (to pārtraukšanu) u. c. No otras puses, var gadīties, ka amatpersonas apzināti izmanto šos varas griežus, lai novilcinātu kādu nepieciešamu lēmumu pieņemšanu - sak, galvenais «izsēdēt» līdz jaunajam politiskajam priekšniekam.

Smagi jautājumi(24)

Traģēdija Norvēģijā mudina nonākt pie vairākiem nepatīkamiem secinājumiem/jautājumiem.

Jautājumu vairāk nekā atbilžu(12)

Pastāv lietas, par kurām, vērtējot Zatlera Reformu partijas (ZRF) startu, nav vērts piktoties. Ja vien runa nav par krietnu laiciņu kopā pavadījušu draugu un domubiedru grupu, jaunu partiju personālais sastāvs bieži ir raibu raibais. Tajā noteikti ir aprēķina vadītie, tajā noteikti ir arī tādi, kuri vīlušies kādā citā partijā (t.

Par pīlīšu pūšanu(7)

Vakar Saeimas deputāti sprieda, kā veiksmīgāk ierobežot t. s. administratīvā resursa izmantošanu priekšvēlēšanu periodā. Ņemot vērā, cik daudz tiek runāts par nepieciešamību darīt politiku godīgāku, caurskatāmāku utt., jautājums neapšaubāmi svarīgs. Tajā pašā laikā nav noslēpums, ka administratīvā resursa jēdzienu grūti aprakstīt un pierādīt.

Ar ko lepojaties?(7)

Kaut kā mums neveicas ar politiķu vēstījumu vēlētājiem saturīgumu... Proti, nekas neliecina, ka komunikācijā tuvākajos mēnešos būs mazāk demagoģijas nekā agrāk. Kad partijas izsecina, ka ar vārdiem «reformas», «stabilitāte», «godīgums», «profesionalitāte» nepietiks, parādās mēģinājums paust ko konkrētāku. Diemžēl vairākumā gadījumu tā pati bakalejas izstrādājumu karināšana uz ausīm vien sanāk.

Iespļāva sejā(19)

Mūsu kaimiņi un kopīgās vēstures brāļi lietuvieši pamatoti noskaitušies par Austrijas lēmumu (būtībā sabotāžu) pēc neilgas aizturēšanas atbrīvot un ļaut aizbēgt par 1991. gada 13. janvāra Viļņas slaktiņu apsūdzēto Krievijas pilsoni Mihailu Golovatovu, kura arestam Lietuva izdevusi starptautisku orderi.

Apjukusī Eiropa(6)

Virkne ekspertu ar nožēlu prognozē, ka ekonomiskajiem jautājumiem gaidāmajās priekšvēlēšanu diskusijās būs maza vieta. Ja nu tematika tomēr nebūs tik sašaurināta, tad vismaz vienai pamatīgai domu apmaiņai vajadzētu būt par Eiropas Savienībā notiekošo. Un nevis līmenī «vai par dalību tādā Eiropā mēs cīnījāmies?!», bet pragmatiski mēģinot saprast, ko pēdējā gada notikumi var mums iemācīt nākotnei.

Kā pareizi (ne)dot kukuli(1)

Tas, ka dot un ņemt kukuļus, nav labi, ir tik vispārzināms, ka «pateicību» tēma it kā nav interesanta. Tomēr žurnāla Esquire jūlija numurā apkopotie dažādu Rietumu universitāšu (Oksfordas, Barselonas u. c.) pētījumi par kukuļdošanas situācijām var būt noderīgi arī Latvijā.

Zatlers meklē savējos(13)

Atbildot uz Vienotības (V) līderu pārmetumiem, ka Zatlera jaunveidojamā partija nevajadzīgi šķels V elektorātu, eksprezidents apgalvo, ka viņš grasās uzrunāt tos vēlētājus, kuri neesot bijuši V tiešā interešu lokā. Par kādu sabiedrības daļu varētu būt runa?

Pretrunīgas nostādnes(2)

Virkne politisko procesu vērotāju neslēpj skepsi pret iespējamām kvalitatīvām izmaiņām partiju piedāvājumos ārkārtas vēlēšanu gadījumā: kandidātu saraksti lielākoties nemainīsies, programmās tiks ieviesti tikai precizējumi, faktiski vienīgais jaunums ir Zatlera Reformu partija.

Political animals(6)

Paradums nemīlētajiem politiķiem piedēvēt piederību pie dažādām dzīvnieku sugām, nereti tiek runāts par «džungļu likumiem» politikā, tādēļ varētu pieņemt, ka uz politiku attiecas tie paši evolūcijas, dabiskās atlases principi, kuri darbojas reālajos džungļos vai savannā. Nolūkojoties, kā sakāvi spiesti atzīt vēl nesen barības ķēdes virsotnē bijušie politiķi, varētu piekrist - jā, attiecas. Tautas partija piemirsa, ka ir putnu sugas, kuras laika gaitā zaudējušas spēju lidot, bet ar vienu nosacījumu - to ekosistēmā nav spēcīgāku pretinieku/konkurentu.

Miers un Bērziņš(6)

Cik noprotams, jaunā Valsts prezidenta darbības prioritāte būs ekonomikas jautājumi. Tas būtu saprotami, jo eksbaņķieris Bērziņš droši vien šajā tematikā jūtas drošāk. Un tas arī nebūtu slikti, jo līdz šim ekonomiskās diskusijas varas līmenī pārāk koncentrējušās dažu valdības locekļu un atsevišķu Saeimas deputātu lokā.

Labējo noriets?(17)

Komentējot iespēju nepiedalīties Saeimas ārkārtas vēlēšanās vai pat pašlikvidēties, Tautas partijas (TP) pārstāvji kā iemeslu min pārliecību, ka Latvijā šobrīd un tuvākajā nākotnē nebūšot pieprasījuma pēc labējas politikas. Šāds apgalvojums nav korekts. Kaut tā iemesla dēļ, ka TP labēja bijusi vairāk vārdos, nekā darbos.

Noslēpumainā Brisele(6)

Nedēļa noslēdzas ar nepatīkamu ziņu Latvijas lauksaimniekiem: Eiropas Komisijas šonedēļ publicētie priekšlikumi Eiropas Savienības budžeta sadalei posmā 2014.-2020. gads saglabās mūsu fermeru izteikti nelīdztiesīgo stāvokli salīdzinājumā ar citu dalībvalstu lauksaimniekiem. Nevalstisko organizāciju pārstāvji, pat ministrs Dūklavs steidz paust sašutumu, norādot, ka iepriekš Brisele solījusi daudz labākus nosacījumus, ka Latvija esot, vienkārši sakot, piemānīta.

Katram jādara savs darbs(7)

Viena no sabiedrības daļām, kurā Zatlera pēdējā laika aktivitātes radījušas salīdzinoši lielāku viļņošanos, ir nacionālā inteliģence. Savukārt tiem, kuriem siltā atmiņā ir Tautas frontes laiki, radošo profesiju pievēršanās politiskajiem jautājumiem liekas sen gaidīta un vajadzīga.

Nevajag pārdozēt(6)

Viena no aksiomām (?) par ekonomikas un izglītības sazobi skan: jo vairāk valstī cilvēku ar augstāko izglītību, jo labāk. Cilvēkam ar augstāko izglītību ir prāvāki ieņēmumi, tas nozīmē viņa lielāku pirktspēju, kas labi ekonomikai kopumā, nemaz nerunājot par to, ka papildu zināšanas palielina valsts konkurētspēju utt. Tādēļ diskusijas Latvijā lielākoties ir par augstākās izglītības kvalitāti, nevis tās jēgu vispār.

Latvija nav bēdu ieleja(5)

Kad nesen Spānijas mazumtirdzniecības tīkla Marcedona vadītājam jautāja par noskaņām biznesa vidē, viņš atbildēja ar drūmu asprātību: «Vienīgā labā lieta, kas būs 2011. gadā, ir tas, ka 2012. gads būs vēl sliktāks.» (The Economist, 4.-10.06., 2011.). Ņemot vērā, ka uzņēmums ir viens no retajiem Spānijā, kurš veiksmīgi pārdzīvo ekonomisko krīzi, tāda grūtsirdība var pārsteigt. Tātad kā mēs uztveram posmu, ko pārdzīvojam?

Vai pārmaksājam?(2)

Ņemot vērā Latvijas fizisko un juridisko personu pirktspēju, energoresursu cena kļūst par būtisku faktoru cīņā par izdzīvošanu un attīstību. Publiskajā telpā vairāk apspriestas elektroenerģijas cenas, savukārt attiecībā uz dabasgāzes cenām dominē divi, savstarpēji īsti nesaistīti viedokļi: a) Krievija diktē, ko grib, b) dabasgāzes cena ir piesaistīta naftas cenai biržās - nedz mēs tur ko varam iespaidot, nedz kaimiņvalsts kaut kā speciāli mūs «slauc».

Latvija nav sala(5)

Var nojaust galvenos tēmu lokus, ap kuriem notiks priekšvēlēšanu diskusijas. Primārais: tiesiskums, politikas un naudas attiecības. Ekonomikā: savstarpēja kaitēšanās, matu skaldīšana un kārtējās sarkanās līnijas nākamā gada budžeta kontekstā. Nenoliedzot minēto tēmu nozīmīgumu, būtu svētīgi, ja uz varu pretendējošie - it sevišķi, ja viņi piesauc ilglaicīgu skatījumu, - neaizmirstu, ka Latvija ir neliela, atvērta ekonomika, kuru globālie procesi ietekmē tieši.

Tribīne pacieš visu(4)

Saeima pēdējās nedēļās uzvedas kā pamatīgi norāts bērns, kas sapratis pastrādātos nedarbus un nu gan labosies. Gan balso par sabiedrībai tīkamiem likumprojektiem, gan ik vārda galā piemin nepieciešamību palielināt cilvēku uzticību parlamentam. Šādā kontekstā varētu likties, ka arī debates Saeimā kļuvušas saturīgākas un atbildīgākas. Nu, nu...

1 + 1 = ?(6)

Prognozēt Zatlera reakciju uz aicinājumu kļūt par vienu no Vienotības sarakstu līderiem grūti. Premjera partijas pragmatiskais aprēķins ir saprotams - nepieļaut sava elektorāta sadalīšanos -, turpretim par prezidenta domu gaitu spriest grūti - lai ko viņš teiktu publiski, cilvēku loks, kas ietekmē viņa būtiskos lēmumus, ir nezināms. Un daiļo dāmu kompānija, kuru vieno varaskāre un spēja palikt aizkulisēs, paša Zatlera iespējamai piekrišanai savienībai ar Vienotību var likt šķēršļus.

Pasaka vai Sistēmas analīze?(10)

Intervējot kādu Vienotības pārstāvi, saruna izvērtās par interesantu vingrinājumu abām pusēm. Politiķis tika aicināts konkrēti paskaidrot, kā tieši oligarhi nodarījuši pāri Latvijas ekonomikai. Sākotnēji sarunbiedrs centās izlīdzēties ar tēzēm, ka oligarhi ir slikti «pēc definīcijas» un ka «visiem taču zināms.

Ja nav ko teikt...(10)

Jaunais Portugāles premjers atzīstamā līmenī izpilda dziesmas fado žanrā. Viens no Francijas ministra kabineta locekļiem televīzijas raidījumā, komentējot divu bijušo padoto pārmetumus par seksuālu uzmākšanos, valšķīgi pavēstīja auditorijai, ka pārmetumu pamatā esot tas, ka nekas vairāk par mutiskiem mājieniem nav bijis... Īsi sakot, politiķi visā pasaulē cenšas savam tēlam piešķirt kādas interesantas nianses ar saviem hobijiem, izteikšanās veidu utt. Cik labi tas sanāk - tas nu atkarīgs no katra inteliģences un paškritikas.

Tieksme dibināt partijas(8)

Latvijas politiķi turpina piekopt ekstensīvo saimniekošanas veidu: ja esošajā struktūrā viņus kas neapmierina – kompromisi, intrigas, demokrātijas trūkums utt. –, viņi dodas, tēlaini izsakoties, plēst līdumu jaunā vietā. Lielā daļā  gadījumu neapmierinātie uzskata, ka daudz piesauktais vārdu savienojums «sabiedrība vēlas jaunu politiku» nozīmē arī jaunu partiju.

Ar oligarhiem – kā TV seriālos(16)

Valsts prezidents, uzstājoties Pasaules ekonomikas forumā Vīnē, pavēstījis, ka Latvija ir paraugs citām valstīm cīņā pret oligarhu ietekmi un korupciju. Var jau saprast, ka Zatlera kungs joprojām ir sava lēmuma rosināt Saeimas atlaišanu iespaidā un labi padarīta darba jutoņā, tomēr Latvijas sabiedrības vairākums, jādomā, viņa optimismam nepiekrīt.