Stiprināt Baltijas sadarbību(2)
Nesen notikušo Latvijas simtgades svinību atblāzma mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā ir aktualizējusi diskusiju par to, kādas gan patlaban ir Baltijas valstu savstarpējās attiecības.
Magda Riekstiņa
Populārākas kļūst ar dīzeļdegvielu darbināmas automašīnas(19)
"Kopumā pārdotās degvielas apjoms nemazinās, jo automašīnu skaits Latvijā nesarūk. Runājot par privāto autotransportu, jāteic, ka pat tieši pretēji – automašīnu skaits pieaug. Taču ir vērojamas pārmaiņas tādā aspektā, ka aizvien populārākas kļūst ar dīzeļdegvielu darbināmas automašīnas," intervijā norāda SIA Neste Latvija mazumtirdzniecības vadītājs un valdes loceklis Armands Beiziķis.
Doties uz jūru, bet iemīlēties kalnos
Sniegoti baltas kalnu virsotnes un melnās jūras siltie viļņi, melanholiskas krievu romances un temperamentīgas kaukāziešu melodijas, tirgošanās kā austrumos, autoceļi kā rietumos un palmu alejas kā dienvidos – tāds ir Soču reģions.
Uz labklājību vai nabadzību?(6)
Latvija nekad nav bijusi tik pārtikusi kā tagad. Šī atziņa, ko Latvijas Radio pauda ekonomikas eksperts, Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks, nesen izraisīja plašas diskusijas.
Viesus gaida ne tikai svētkos(1)
Simtgades svinību gads Latvijā tiek saistīts ar cerībām par tūrisma attīstību, un, izrādās, gluži nepamatotas šīs cerības nav. Centrālā statistikas pārvalde vēsta, ka šā gada trešajā ceturksnī, tātad Dziesmu svētku mēnesī jūlijā, vasaras sezonā ietilpstošajā augustā un negaidīti siltajā septembrī, Latvijas tūristu mītnēs uzņemti 706,4 tūkstoši ārvalstu viesu, kas ir par 7,2% vairāk nekā trešajā ceturksnī pērn. Tātad ārvalstu ceļotājiem interese par Latviju ir, un var pieļaut, ka arī novembrī uz nupat aizvadītajām mūsu valsts simtgades svinībām ieradās daudzi tūristi – vismaz no Baltijas kaimiņvalstīm, ja arī ne no tālām zemēm. Galu galā arī ceļotāji no Latvijas šogad vēsajā tūrisma nesezonā devās gan uz Lietuvu, kur 16. februārī tika svinēta valsts atjaunošanas simtgade, gan uz Igauniju, kur 24. februārī notika valsts 100. dzimšanas dienas pasākumi.
Vēlējums Saeimai simtgadē(4)
Saeimas priekšvēlēšanu laiks šogad atgādināja gan azartisku sacenšanos par galveno lomu uz politiskā teātra skatuves, gan šovu Kurš diskusijās pārkliegs citus runātājus?, gan arī spēli Apmētā dubļiem savu politisko konkurentu!.
Biznesā cilvēciskais faktors ir ārkārtīgi būtisks
Uzņēmējs, Latvijas uzņēmuma SIA PAA, kas ir viens no pirmajiem un vadošajiem santehnikas ražotājiem Baltijā, izveidotājs un valdes priekšsēdētājs Pēteris Treicis intervijā Madai Riekstiņai.
Lai kļūtu stiprāki un viedāki
Inovāciju ieviešana un moderno tehnoloģiju attīstība – tās ir divas tēmas, par kurām pēdējā laikā tiek bieži diskutēts, uzsverot, ka bez inovācijām un tehnoloģijām mūsdienās ir grūti iztikt daudziem uzņēmumiem, gandrīz visām tautsaimniecības nozarēm, kā arī valstij kopumā.
Krabji uz ministra galda?(4)
Notikumi krabju zvejas nozarē, par kuriem aģentūra LETA, atsaucoties uz TV3, vēstīja šādi: "Raidījums: jaunievēlētā deputāta Šmita lobētie krabju zvejnieki saistīti ar Krieviju," – izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā, it īpaši tāpēc, ka atbilstoši Skaties.lv vēstītajam Didzis Šmits "kuluāros tiek minēts kā iespējamais ekonomikas vai finanšu ministra kandidāts".
Valstij visi vienlīdz vajadzīgi(1)
Simtgades laika patriotiskajās runās par nācijas saliedēšanu un uzņēmēju pragmatiskajās norādēs, ka daudzās tautsaimniecības nozarēs trūkst darbinieku, aizvien biežāk izskan aicinājums tiem cilvēkiem, kuri pārcēlušies uz ārvalstīm, atgriezties mājās, Latvijā. Taču aizvien biežāk izskan arī ironiska norāde, ka valsts un pašvaldību sektora paustie solījumi aizbraucējiem, kuri atgriezīsies, kļūst tik vilinoši, dāsni un glaimojoši, ka arī tiem cilvēkiem, kuri joprojām dzīvo un strādā Latvijā, nāk prātā doma aizbraukt uz ārzemēm, lai beidzot varētu izdzirdēt atbalsta un privilēģiju solījumus, kā arī glaimojošos vēstījumus par to, cik bezgala svarīgs Latvijai ir katrs mūsu nācijas pārstāvis.
Arī tērēt naudu ir jāmācās(4)
Jēdziens "finanšu pratība" pēdējā laikā tiek lietots bieži, turklāt tādā kontekstā, ka Latvijas iedzīvotājiem ar finanšu pratību ir bēdīgi.
Finansiālās drošības garantija vai ilūzija?(3)
Uzkrājošā dzīvības apdrošināšana (UDA) ir "komplekss finanšu instruments. Pirmkārt, UDA ir iespēja apdrošināt dzīvību, tādējādi parūpējoties par tuviniekiem. Otrkārt, tā ir iespēja apdrošināties pret nelaimes gadījumiem un nopietnām slimībām, kas ir īpaši būtiski, ņemot vērā situāciju veselības aprūpē. Treškārt, tā ir iespēja palielināt uzkrājumu, izvēloties piemērotu līgumu," UDA būtību raksturo Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.
Ko valdība redz, ko neredz?(1)
Pagaidām vēl pie varas esošā valdība savā deklarācijā, kas datēta ar 2016. gada februāri, paudusi apņēmību izstrādāt jaunu "nodokļu un darbības nosacījumu regulējumu mazajiem un sīkajiem (mikro) uzņēmumiem to darbības sākumposmā". Jau pagājis vairāk nekā divarpus gadu, bet apgalvot, ka mazā biznesa vide būtu ideāli sakārtota un ka uzņēmumiem to darbības sākumā būtu pieejami atbalstoši, viegli saprotami nosacījumi, tomēr nevar.
E-komercijai vēl jānostiprinās
Lai gan, attīstoties modernajām finanšu tehnoloģijām, Latvijā aizvien iecienītāki kļūst bezskaidras naudas norēķini, tomēr joprojām daudzi pirkumi tiek veikti, maksājot skaidrā naudā.
Neaizmirst brīvības vērtību(2)
Eiropas Parlaments nesen paziņoja, ka šogad Saharova balva ir piešķirta kinorežisoram no Ukrainas Oļegam Sencovam, kurš apsūdzēts "teroristiska rakstura nodarījumos" pret Krievijas okupācijas varu Krimā un kuram piespriests ilgs cietumsods. Jāatgādina, ka Saharova balvas mērķis ir godināt tos cilvēkus un organizācijas, kas aizstāv cilvēktiesības un pamatbrīvības, un ka šī ir starptautiskā mērogā ļoti prestiža balva. Galu galā balvu nepiešķir vis kāda viena nevalstiska organizācija, kultūras iestāde vai uzņēmums, bet gan Eiropas Parlaments, turklāt Saharova balva tiek pasniegta jau trīs gadu desmitus.
Attīstīs jūras pārvadājumus(3)
Jūras satiksmi Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā joprojām raksturo stabila attīstība, un prāmju popularitāti vismaz pagaidām nav iedragājušas avionozares aizvien augošās ambīcijas.
Kampaņu radošā krīze(2)
Modernās tehnoloģijas maina daudzas jomas – no medijiem līdz finanšu sektoram, no rūpniecības līdz tirdzniecībai. To akcentējuši informācijas tehnoloģiju, biznesa vides, mediju, izglītības un citu jomu eksperti.
Dienvideiropas veiksminiece
"Aicinām darbā", "Pievienojies mūsu kolektīvam", "Te ir darbs!" – šādus vēstījumus par darbinieku meklēšanu esam pieraduši redzēt daudzviet mūsu valstī. Taču strādājošo trūkuma problēma vērojama ne tikai pie mums, Latvijā. Arī Eiropas Savienības (ES) otrā malā – Vidusjūras salu valstī Maltas Republikā – informācija par vakancēm pamanāma ik uz soļa. Tā piemēram, valsts lielākās salas Maltas kūrortos iespaidīga lieluma uzraksts "Staff Needed" (vajadzīgi darbinieki – angļu val.) rotā veikalu, paēšanas vietu un tūrisma nozares uzņēmumu logus un interjerus.
Izglītības ministra portfelis(3)
Ikreiz, kad notiek jaunas valdības veidošana, izskan viedokļi par ministru portfeļu iedalīšanu svarīgākajos un nesvarīgākajos. Savukārt kritēriji, uz kuriem pamatojoties tiek veidots šis iedalījums, mēdz būt ļoti dažādi – tiek runāts par Latvijas valstiskajām prioritātēm, politsponsoru interesēm, vērienīgu, Eiropas Savienības finansētu projektu īstenošanu, starptautiska mēroga aktualitātēm un citiem faktoriem.
Nākamās vēlēšanas gaidot(2)
Nupat pierimušas Saeimas vēlēšanu kaislības, politiķu savstarpējiem apvainojumiem vismaz ārēji pārtopot par diplomātiskām sarunām. Lai arī politikas ekspertu retorikā izskanējis pieļāvums par ārkārtas Saeimas vēlēšanu iespējamību, tomēr to, vai šāds scenārijs īstenosies, pagaidām apgalvot nevar neviens. Toties ir skaidri zināms, ka nākamā gada 25. maijā vēlēsim Eiropas Parlamentu (EP), un Centrālā vēlēšanu komisija jau paziņojusi, ka no mūsu valsts būs jāievēl astoņi deputāti.
Finanšu paradumus mainot(3)
Gan Saeimas vēlēšanu gaisotnē notikušajās politiķu diskusijās, gan ekspertu ieteikumos par to, kā mazināt ēnu ekonomiku, izskanējis mudinājums Latvijai sekot Zviedrijas piemēram un ierobežot skaidras naudas lietošanu, priekšroku dodot bezskaidras naudas norēķiniem. Taču pagaidām mūsu valstī norēķināšanās skaidrā naudā ir visai populāra.
Kā izskolot eksportspējīgu uzņēmumu veidotājus?(15)
Eksports jau gadiem tiek uzskatīts par svarīgu Latvijas tautsaimniecības balstu, turklāt ekonomikas analītiķi norāda, ka tie uzņēmumi, kuri orientējas uz eksporta tirgiem, bieži vien ir spēcīgāki un ilgtspējīgāki nekā tie, kuri darbojas tikai mūsu valsts vietējā tirgū. Protams, ir arī izņēmumi – gan stabili, finansiāli veiksmīgi tikai un vienīgi Latvijas tirgū strādājoši uzņēmumi, gan vāji, grūtībās iestiguši eksportētāji, – tomēr kopējā tendence ir tāda, ka uzņēmumu orientēšanās uz ārvalstu tirgiem nāk par labu biznesa ilgtspējai.
Nevērtēt iespējas par zemu(1)
Neilgi pirms 13. Saeimas vēlēšanām 12. Saeima atbalstīja Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumus, kas attiecas uz nebanku aizdevumiem. Atbalstu pauda 90 deputāti, neviens nebija pret, vēsta LETA. Savukārt Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija nekavējoties paziņoja, ka "pieņemto izmaiņu rezultātā turpmāk nebūs pieejami īstermiņa aizdevumi".
Cīņa galā. Laiks sadarboties(2)
Lai gan vairākas pirms 13. Saeimas vēlēšanām izteiktās prognozes, ko pauda politoloģijas eksperti un arī paši politiķi, nepiepildījās, viena prognoze īstenojās visai precīzi – jaunievēlētās Saeimas sastāvs tiešām ir sadrumstalots.
Uzticības kredītu piešķirot
Uzņēmējdarbībā allaž jāizpilda tas, kas solīts, pretējā gadījumā reputācija būs pagalam un ātrāk vai vēlāk bizness piedzīvos krahu, savukārt politikā dominē "Kā var nesolīt?" princips. Šādi kāds Latvijas uzņēmējs skaidroja to, kādēļ biznesa vides pārstāvji nevēlas iesaistīties politikā. Protams, šo skaidrojumu nevar absolutizēt kā neapstrīdamu patiesību, jo var arī teikt, ka daudzi uzņēmēji vienkārši nevēlas iziet ārpus ierastās vides jaunā, riskantā spēles laukumā, kur saņems tik asu kritiku un tik intensīvu, niansētu uzmanību, kādu pirms pievēršanās politikai, visticamāk, nekad nebūs izjutuši. Turklāt nenoliedzami gan Latvijā un citās valstīs ir ne mazums uzņēmēju, kas uzbūvējuši veiksmīgu politisko karjeru un apliecinājuši sevi kā talantīgus politiķus, nevis kā politiskās skatuves ākstus.
Mantojums jaunajai Saeimai(5)
Pašreizējai valdībai, kura darbu sāka 2016. gada februārī, kā arī šai, 12. Saeimai, kas strādā kopš 2014. gada rudens, ir paveicies tādā aspektā, ka pēdējos gados pasauli nav satricinājusi globāla mēroga finanšu krīze, pat tieši pretēji – daudzi ekonomikas analītiķi uzskata, ka gan Latvijā, gan daudzās citās valstīs bijis ekonomiskās izaugsmes periods, kas vēl joprojām turpinās.
Veiksmīgs korporatīvais pasākums paliek atmiņā kā jēgpilni pavadīts laiks
Mūsdienās pasākumu rīkošana ir radoša joma, kurā iespējams realizēt ļoti dažādas interesantas un inovatīvas idejas. Stingri kanoni par to, kādam jābūt korporatīvajam pasākumam, patlaban vairs nepastāv. Tāpat arī ir zudušas robežas, kas šķir lietišķa rakstura pasākumu un izklaidi, jo nereti konferences un apspriedes tiek apvienotas ar koncerta klausīšanos vai ekskursiju. Šādus secinājumus ļāva izdarīt arī pasākumu nozares izstāde Pasākumu Ekspo 2018, kas šoruden norisinājās Arēnā Rīga.
Pēc vēlēšanām būs jāstrādā(3)
Par būtisku Latvijas ekonomiskās attīstības balstu jau ilgu laiku uzskata eksportu, un arī šīs vasaras dati apliecina eksporta kāpumu. Tā, piemēram, jūlijā Latvijas preču eksporta vērtība augusi par 8,3%, salīdzinot ar jūliju pērn, vēsta Centrālā statistikas pārvalde.
Bez biznesa nav vidusslāņa(2)
Nesen Swedbank Finanšu institūta veiktais pētījums par vidusslāni Latvijā atklāja gan pesimistisku, gan optimistisku aspektu. Pesimistiskais secinājums ir tas, ka vidusslānim pieder vien neliela daļa sabiedrības, toties optimistiskais – tas, ka vairāk nekā puse aptaujāto neuzskata sevi par galēji nabadzīgiem cilvēkiem.
Laiks prestiža spodrināšanai(3)
Pedagoga profesijai vairs nav prestiža – šāda bēdīga atziņa nesen bija dzirdama saistībā ar jaunā mācību gada sākumu. Par savas profesijas zemo prestižu runā ne tikai skolotāji, bet arī daudzi citi, viņu vidū arī uzņēmēji un politiķi. Turklāt saistībā ar politiķiem sociālajos tīklos tiek pausts, ka visai bieži iesaistīšanās politikā nevis veicina karjeras augšupeju, bet gan tieši pretēji – ilgtermiņā vērtējot, karjerai traucē.