Protams, var piekrist viedoklim, ko nesen Rīga TV24 raidījumā Preses klubs pauda uzņēmējs Normunds Bergs un kādreizējais Latvijas premjerministrs Māris Gailis, ka minimālā alga ir tikai viens cipars, kas absolūti neraksturo mūsu sabiedrības finansiālo situāciju un Latvijas tautsaimniecības jaudu. Tāpat arī var piekrist ekonomikas ekspertiem, kuri norāda, ka jāņem vērā tas, kāds nodokļu slogs katrā valstī ir noteikts minimālajai algai. Taču arī raugoties uz Eurostat datiem par pirktspējas paritāti 21 ES dalībvalstī, Latvija izskatās visai bēdīgi, un šis rādītājs neapšaubāmi ir vēl būtiskāks par minimālās algas lielumu.
Tā nu ir sanācis, ka nabadzības izskaušana mūsu valstī nav notikusi tik veiksmīgi, kā cerēts, un tas rada tādus procesus, ar kuriem vienkārši jārēķinās – pirmkārt, cilvēku aizbraukšanu no Latvijas uz valstīm, kurās iespējams nodrošināt augstāku labklājības līmeni, un, otrkārt, to, ka veidojas augsne dažādu populistisko politisko spēku uzplaukumam.
Populistu princips ir vienkāršs – kultivēt cilvēkos aizvainojumu, stiprināt viņos upuru izjūtu, iedvest pārliecību, ka laimīgi dzīvot traucē ļaunie spēki, lai nu kas tie būtu, un sevi piedāvāt glābēju lomā.
Turklāt pēdējo gadu notikumi rāda, ka populistiskās idejas guva atbalstu pat tādā turīgā un ar demokrātijas tradīcijām bagātā valstī kā Lielbritānija un rezultējās Brexit procesā. Kas attiecas uz mūsu valsti, ir maz ticams, ka 13. Saeimas vēlēšanās veiksmīgi startējušās partijas KPV LV ātrais sairums būs licis aizdomāties tai vēlētāju daļai, kas saprot tikai histēriskas klaigāšanas un emocionāli sakāpinātu saukļu valodu. Eļļu ugunij pielej arī tas, ka netrūkst mediju, kuri aizraujas ar vienpusīgu cilvēkstāstu, ''kā dzīvē ciest un savās problēmās vainot visu pasauli'', tiražēšanu.
Turklāt tieši pēdējā laikā vērojamā politisko spēku tendence orientēties uz to elektorātu, kam pietiek ar emocionālu, vienpusīgu vēstījumu un kuri tic politiķiem glābējiem, un centieni zvejot šī elektorāta balsis, nevis ko reāli darīt, lai Latvijā veicinātu sabiedrības labklājību, jau iegūst neveselīgus mērogus. To apliecina gan savdabīgā retorika KPV LV kongresā, gan JKP komunikācijas stils, gan Attīstībai/Par izpausmes, gan arī citi politiķi
viesis
21.gadsimta luterānisms
Dostojevskis