Turklāt līdzīgus jautājumus uzdeva arī citu valstu iemītnieki, kuri pūlējās šķērsot Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu robežas, lai atgrieztos dzimtenē. Tāpēc gribot negribot ir jāturpina ES institūciju kritizēšana, ko jau vakar laikrakstā Diena aizsāka kolēģi Andis Sedlenieks un Guntars Gūte.
Tas, ka Covid-19 straujā izplatība novedīs pie aizvien plašākiem ceļošanas ierobežojumiem, jau pagājušās nedēļas sākumā bija skaidrs vismaz visiem tiem cilvēkiem, kuri seko līdzi latviešu un angļu valodā pieejamām ziņām. Līdz ar to šķiet dīvaini, ka ES institūcijas nedarīja neko būtisku, lai saskaņotu šo procesu Eiropā. Loģiska rīcība būtu bijusi saaicināt kopā ES dalībvalstu pārstāvjus un vienoties par dalībvalstu robežu daļējas vai pilnīgas slēgšanas stratēģiju, kā arī par starptautisko pasažieru pārvadājumu pilnīgas vai daļējas atcelšanas loģistiku. Skaidrs, ka īpašā situācijā atrodas Itālija, kuru Covid-19 uzliesmojums skāra jau agrāk, taču pārējām ES dalībvalstīm saskaņot pasažieru pārvietošanās ierobežošanu bija iespējams. Tomēr tas nenotika, un tas ir paradoksāli. Vēl nesen ES līmenī noritēja diskusijas par tā dēvēto Mobilitātes pakotni, kas paredz stingru regulējumu autokravu pārvadājumiem un citiem transporta nozares aspektiem. Savukārt tas, kas šonedēļ notika pie Vācijas–Polijas robežas, kur izveidojās tik milzīgas autotransporta rindas, ka atgādināja par XX gadsimta 90. gadiem, apliecināja pilnīgu vienaldzību pret autotransporta vadītāju un pasažieru veselību, kā arī pret informācijas sniegšanu. Turklāt Polijas nevēlēšanās atļaut Latvijas vieglajām automašīnām šķērsot tās teritoriju ir tikai viens no piemēriem, kas norāda uz ES līmeņa neprasmi ātri vienoties un raiti informēt sabiedrību.
Latvijā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ar savu prasmīgo komunikāciju sociālajos tīklos pēdējās nedēļās ir paveicis ne tikai mūsu valdības preses dienesta pienākumus, ne tikai transporta un tūrisma uzņēmumu sabiedrisko attiecību speciālistu darbu, bet arī nodrošinājis to informāciju, ko būtu vajadzējis nodrošināt ES amatpersonām. Jācer, ka ES institūcijas tomēr sasparosies un ka Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Dāvida Sasoli paziņojums, ka "Eiropa beidzot ir gatava vienotai rīcībai", nebūs tikai tukši vārdi.
Itamars Toledano
Ar ES tur nav NEKĀDA sakara.
Džordžs Pederasts