Pašreizējā Saeima strādā jau nedaudz ilgāk par 12 mēnešiem, un, tuvojoties Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai, deputātiem vajadzētu nonākt sabiedrības uzmanības centrā ar lēmumiem, kas ilgtermiņā ir svarīgi mūsu valstij, tomēr gadās arī citādi.
Latvijā "vairāk nekā 40% skolēnu
regulāri saskaras ar vardarbību
skolu vidē. Turklāt tikai puse
skolēnu pauduši pārliecību par
skolotāju noraidošo attieksmi
pret bulingu. Izplatīts ir arī
bulings digitālajā vidē – kiberbulings", teikts
informācijā, ko nesen publiskojusi Valsts
kanceleja.
Saeima nesen galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz liegt mūsu valstī uzturēties Krievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem. Ņemot vērā "Krievijas īstenoto pilna mēroga uzbrukumu Ukrainai, Krievijā reģistrēto transportlīdzekļu uzturēšanās Latvijas teritorijā nav pieļaujama", Tieslietu ministrijas skaidrojumu citē LETA.
Latvijas galvaspilsēta var zaudēt iedzīvotājus. Pēdējo piecu gadu laikā iemītnieku skaits Rīgā ir sarucis par 28 000, un patlaban mūsu galvaspilsētā ir deklarēti nepilni 680 tūkstoši cilvēku, oktobra beigās vēstīja sabiedrisko mediju portāls LSM.lv, atsaucoties uz Zemgales reģionālās televīzijas sižetu.
Vairākos medijos vēstītais, ka Latvijas augstskolu vidē starp ārvalstu studentiem uzvirmojis naidīgums, kas saistīts ar Izraēlas un Palestīnas militāro sadursmi, kārtējo reizi norāda uz to, ka ir svarīgi, lai mūsu sabiedrībā pieaugtu prasme reāli novērtēt situāciju.
Latvija "kā darbaspēku nedrīkst
uzņemt to valstu pārstāvjus, kuri
atbalsta terorismu, pastiprināti
iesaistās organizētajā noziedzībā
vai pretdarbojas demokrātijai",
nesen aģentūrai LETA pauda
Saeimas Nacionālās drošības komisijas
priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (Jaunā
Vienotība).
Nesenās diskusijas par pētījumu, kas veltīts digitālajās platformās nodarbināto piegādes kurjeru situācijai, atklāj vairākus aspektus, kam nevajadzētu palikt bez ievērības.
Politiķu un dažādu nozaru pārstāvju izteikumi par to, ka Latvijas darba tirgus plašāk jāatver viesstrādniekiem, šoruden ir izpelnījušies asu reakciju sabiedrībā.
Saeima ir apstiprinājusi Nacionālās drošības koncepciju, kas līdz ar citiem nosacījumiem paredz to, ka no 2026. gada Latvijā sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt latviešu valodā un citās valodās, kuras ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai. Valsts finansējums vairs netiks atvēlēts satura veidošanai krievu valodā.
Diskusijas par to, ka skolās kā
otrā svešvaloda jāmāca kāda
no Eiropas Savienības (ES)
dalībvalstu valodām, izgaismo
mūsu sabiedrībā risināmās
problēmas.
Vairāk nekā puse – 54% – iedzīvotāju uzskata, ka mūsu valsts "pastāv bez lielām izmaiņām", 19% ir pārliecināti, ka Latvija "pilnveidojas un attīstās", bet gandrīz tikpat – 20% – domā, ka valsts "atrodas savā norietā".
Jaunās valdības deklarācijā ir lasāms solījums paaugstināt "Rīgas konkurētspēju Ziemeļeiropā, nodrošinot iespējas investēt Rīgas infrastruktūrā un izveidojot vienotu Rīgas metropoles attīstības un pārvaldības modeli".
Ja iedzīvotāju rīcībā ir informācija, kas saistīta ar Latvijā aizliegtu Krievijas televīzijas kanālu retranslēšanu un skatīšanos, tad par to ir jāziņo likumsargiem, norāda Valsts policija.
Portālā Manabalss.lv notiek parakstu vākšana par Naktsmiera likumu. Šis likums varētu regulēt izklaides biznesa darbību, jo patlaban "iedzīvotāju naktsmieru traucē izklaides vietas, kas ducina basus līdz rītausmai. Pasākumi un koncerti bez skaņas un laika ierobežojumiem." Iecerēts, ka Naktsmiera likums noteiks – "naktsmiers iestājas plkst. 23.00 un ilgst līdz 6.00".
Kiberdrošības jautājumi atrodas
vairāku ministriju pārziņā, un
jācer, ka jaunā valdība kiberdrošības stiprināšanu iekļaus
savu svarīgāko kopīgo prioritāšu sarakstā