Šajā grūtajā periodā, kad mūzas klusē un koncertzālēs apmeklētājiem ieeja ir liegta, koncertzāle Cēsis nesarauj saiti ar saviem uzticamajiem klausītājiem un draugiem. Protams, reāli iespējams piedāvāt tikai attālinātu mūzikas baudīšanu gan video, gan audio formātos.
Baumaņu Kārli (1835–1905) vairums pazīst kā mūsu himnas Dievs, svētī Latviju! autoru. Savukārt Auseklis mums vispirms ir Dziesmu svētku simbola – Jāzepa Vītola kordziesmas Gaismas pils – teksta autors. Ilgus gadus tikai šauram personu lokam bija zināms, ka Latvijas Nacionālajā bibliotēkā glabājas Baumaņu Kārļa un Krogzemju Mikus (pseidonīms – Auseklis, 1850–1879) sakārtoto dziesmu rokraksti trīs burtnīcās, kas veido krājumu ar nosaukumu Dziesmu vītols.
"Ceļš līdz izstādei Orsē muzejā bija ļoti pakāpenisks. Nebija iespējams – gribam un darām!" saka Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce. Ilgi gaidītā izstāde Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā beidzot atceļojusi uz Rīgu
Folkloras kopa Tarkšķi elektroniski izdod jaunu albumu Sadziedāsim?, kurā grupas jaunākā paaudze – pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērni – dzied tautā zināmas un iemīļotas latviešu tautasdziesmas, piemēram, Maza, maza meitenīte, Aiz kalniņa dūmi kūp, Baltu pupu iestādīju un vēl deviņas citas dziesmas.
Atzīšanās. Šādu nosaukumu pianiste Diāna Zandberga devusi solokoncertam, kuru viņa sniegs tiešsaistē no Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) šovakar, 24. novembrī, plkst. 18. Tajā pirmatskaņojumu piedzīvos divu latviešu komponistu – Selgas Mences un Imanta Zemzara – klaviermūzikas darbi, līdztekus pievēršoties arī poļu romantisma klasiķa Friderika Šopēna daiļradei.
Bezmaksas tiešraidē no Liepājas koncertzāles Lielais dzintars mūs aicina noskatīties īstu, ilgi lolotu Valsts svētku koncertu Latvijai 102. Svinīgais un vērienīgais koncerts ar Liepājas Simfoniskā orķestra, diriģenta Aināra Rubiķa un solistu – opersoprāna Lienes Kinčas un pianista Daumanta Liepiņa dalību skatītājiem būs pieejams koncertzāles mājaslapā www.lielaisdzintars.lv, sabiedrisko mediju portālā www.lsm.lv, bet audio tiešraidē baudāms Latvijas Radio 3 Klasika ēterā. Izbaudīt šo svētku notikumu piedāvā koncertzāle Lielais dzintars un Kultūras informācijas sistēmu centrs sadarbībā ar HDPD Productions&Dreams otrdien, 17. novembrī, plkst. 19.
Lāčplēša dienā tiešraidē bez maksas noskatīties un noklausīties dziedātāja Daumanta Kalniņa un taustiņinstrumentālista Romāna Vendiņa speciāli veidoto koncertu Ap karstu spuldzi aicina RKTMC Mazā ģilde.
Ārkārtējās situācijas laikā Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) piedāvā ikvienam bez maksas baudīt koncertus LNSO digitālajā koncertzālē. Šī ir iespēja baudīt līdz šim neredzētus LNSO koncertu videoierakstus. Tie klausītājiem būs pieejami noteiktos datumos no plkst. 19 līdz pat pusnaktij.
"Lāčplēša dienā mēs nesērojam. Šī ir godināšanas diena. Mēs ar pateicību pieminam varoņus," saka diriģents, orķestra Rīga mākslinieciskais vadītājs Valdis Butāns. Viņu sastopu piektdienas pēcpusdienā uzreiz pēc orķestra mēģinājuma, kurā slīpēti pēdējie interpretācijas akcenti Lāčplēša dienas programmai Varoņus pieminot.
Pieaugot koronavīrusa jaunajam vilnim, ieilgst piespiedu pauze, kas apstādinājusi Dziesmu svētku kustības dalībnieku – amatiermākslas kolektīvu un interešu izglītības – klātienes darbību. Kopš 17. oktobra amatiermākslas kolektīviem ļauts darboties tikai attālināti. Tas attiecas gan uz pieaugušajiem, gan bērniem. Izņēmums ir individuālas nodarbības klātienē, ievērojot divu metru distanci. Piemēram, "diriģents – kora dziedātājs". Jebkādi amatiermākslas kolektīvu koncerti vai privātie pasākumi ir atcelti.
Beidzot digitalizēta un izdota CD grupas Remix plate ...pie Laika. Tās tituldziesma Vissavienības festivālā Jūrmala`88 skaļi pieprasīja brīvību Tēvzemei.
Turpinot pērnruden aizsākto tradīciju, 31. oktobrī jeb Visu svēto dienā Ventspilī koncertzālē Latvija atkal gaidāms ērģeļmūzikas un mēmā kino vakars. Taču saturs un darbojošās personas – citas. Šoreiz viesosies britu ērģelnieks Ričards Hilss, kurš kā tapers spēlēs savas oriģinālmūzikas skaņu celiņu šausmu kino klasikai – režisora Roberta Vīnes 1920. gadā uzņemtajai filmai Doktora Kaligari kabinets.
Šis ir laiks, kad staigājam pa naža asmeni – darbu Covid krīzes neprognozējamā situācijā raksturo Liepājas koncertzāles Lielais dzintars vadības tandēms – valdes priekšsēdētājs Timurs Tomsons un mākslinieciskā vadītāja Baiba Bartkeviča.
Pasaules mūzikas festivāls Porta savu 20. jubileju šogad var svinēt diemžēl ar vienu pašu, toties aizraujošu koncertu. Tas notiks pēdējos gados jau ierastā muzikāli intīmā un pasaules kultūras elpas pilnā gaisotnē mūzikas namā Daile 24. oktobrī plkst. 18.00 – kopā ar Latvijas mūziķiem muzicēs Igaunijas kulta duets Puuluup un somu multiinstrumentāliste un dziedātāja Maija Kauhanena. Pasākumam varēs arī pieslēgties tiešraidē festivāla mājaslapā, kā arī Facebook. Viesmūziķu meistarklases 23. oktobrī notiks tiešsaistē.
Deviņpadsmit gadu vecumā ikviens vēlas un ir gatavs saklausīt nākotni. Jaunās mūzikas festivālam Arēna tā ir gan definīcija, gan sasniegtā vecuma slieksnis, gan arī jauns izaicinājums. Tādēļ vien vērts piefiksēt Arēnu rudens kultūras kalendārā, rezervējot klātbūtni festivāla koncertos no 24. oktobra līdz 7. novembrim.
Starptautiskais Baha kamermūzikas festivāls, kuru izveidojusi un neatlaidīgi turpina klavesīniste Aina Kalnciema, šoruden svin 20 gadu jubileju, no 19. oktobra līdz 10. novembrim piedāvājot trīs izcilus koncertus.
Godinot dzejnieku Māri Čaklo (1940–2003) 80 gadu jubilejā, rokgrupa Pērkons sagatavojusi koncertprogrammu Cilvēk, tu esi! ar divu rokmūzikas lieldarbu atjaunojumiem. Tā skanēs 17. oktobrī VEF Kultūras pilī, 1. novembrī Liepājas koncertzālē Lielais dzintars, 15. novembrī Vidzemes koncertzālē Cēsis un 21. novembrī Ventspils Teātra namā Jūras vārti.
Improvizācijas un džeza mūzikas koncertsērijā Art of Riga Jazz 16., 23. un 31. oktobrī Latvijas Radio 1. studijā koncertēs poļu dziedātājas Juditas Pisarčikas un latviešu taustiņinstrumentālista Ata Andersona kvartets, vācu taustiņinstrumentālists un eksperimentētājs Ralfs Šmids, kā arī prominentais itāļu džeza kvartets XY Quartet.
Latvijas Radio koris (LRK) novembrī svinēs 80. gadu jubileju kopš tā dibināšanas diriģenta Teodora Kalniņa vadībā. Jubilejas trīs koncertu sēriju atklās LRK mākslinieciskā vadītāja Sigvarda Kļavas diriģētā latviešu mūzikas klasikas programma Diena aust koncertzālē Cēsis 17. oktobrī. Abi pārējie koncerti notiks Rīgā. Diriģenta Kaspara Putniņa vadībā Rīgas Svētā Jāņa baznīcā 30. oktobrī skanēs jauna koncertprogramma, turpinot LRK gadiem kopto ciklu Sakrālie dziedājumi. Rīgas Domā 3. decembrī Sigvarda Kļavas vadībā izskanēs jubilejas īpašais notikums – sešu latviešu komponistu radītās Jubilejas mesas pirmatskaņojums.
Mēs nezinām, kad šis laiks beigsies. Varbūt ierobežojumi būs līdz Jaunajam gadam, bet varbūt vēl desmit gadus? Tāpēc vajag saprast, kādā veidā mūziķi var turpināt strādāt un izdzīvot, kādā veidā mēs varam tomēr nokļūt pie klausītājiem, uzskata pianists Andrejs Osokins. Viņš ir viens no pēdējā pusgadā aktīvākajiem skatuves māksliniekiem. Covid-19 laika ierobežojumiem un nomāktībai viņš stājas pretī ar arvien jaunām radošām idejām, elastīgi pielāgojoties jaunajai realitātei.
"Jācenšas vismaz neiznīcināt pārāk daudz, jo ir ļoti grūti atjaunot, atdzīvināt to, kas ir aizgājis bojā," saka vācu klarnetists, komponists un diriģents Jērgs Vidmanis, kurš trešo reizi muzicēs kopā ar orķestri Sinfonietta Rīga.
Rīgas Doms allaž bijis latviešu mūzikas kultūras, jo īpaši latviešu ērģeļmūzikas, centrs, šūpulis un sakrālās mūzikas virzītājs. Šeit pirmatskaņota lielākā daļa latviešu komponistu ērģeļmūzikas, šeit pieredzētas visdaudzveidīgākās kamermuzikālās sadarbības variācijas, uzsver Rīgas Doma mūzikas direktors un katedrāles ērģelnieks Aigars Reinis. Pēc viņa iniciatīvas Rīgas Domā no 9. līdz 30. oktobrim jau otro gadu izskanēs latviešu mūzikas festivāls Latvijas rudens.
Britu diriģents Duglass Bostoks (1955) pirmo reizi viesojas Latvijā, lai koncertā Lielajā ģildē 2. oktobrī plkst. 19 pie orķestra Rīga diriģenta pults atklātu no pavasara pārcelto festivālu Windstream un vienlaikus arī orķestra jauno koncertsezonu.
Globālā jet set diriģentu ēra, kad diriģents katru nedēļu varēja būt citā zemeslodes pusē, Covid-19 pandēmijas ietekmē ir mainījusies un varbūt pat beigusies, atzīst Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra galvenais diriģents Andris Poga.