"Man patīk kamermūzika. Man patīk tas, ka muzicēšana notiek šaurā lokā un ir klātbūtnes sajūta. Patīk akustiska dzīvā mūzika," saka komponists Jānis Lūsēns, kurš Zvaigznes dienas koncertā Krimuldas muižā Gaujas senlejā 10. janvārī plkst. 19 kopā ar Latvijas Nacionālās operas (LNO) solisti Kristīni Zadovsku un flautisti Eviju Mundeciemu ieskandinās pirmo Krimuldas muižas kamermūzikas vakaru ciklu. Vakarā skanēs Jāņa Lūsēna dziesmas un instrumentālā mūzika.
Igauņu komponists Urmass Sisasks teleskopā vēro debesis un aprēķina planētu orbitālā lidojuma skaņas, lai savā mūzikā tvertu Visuma harmoniju. Viņš tic, ka nākotnē uzvarēs skaistums, un aicina nomierināties un izbeigt histēriju par globālo sasilšanu.
Pēc gadu ilgas pauzes savos tradicionālajos Vecgada lielkoncertos, kas abi notiks vienā un tajā pašā dienā, 30. decembrī, Rīgas Kongresu namā, uz skatuves atgriezīsies Melo-M Mega orķestris. Tas atkal pulcēs kopā dažādu paaudžu čellistus, klausītājiem piedāvājot gan popmūzikas un rokmūzikas hitus, gan grupas līdera Kārļa Auzāna jaundarba Meditation+ pirmatskaņojumu ar Normundu Šnē pie diriģenta pults.
Kāds bija 2019. gads kultūrā? KDi autori dalās iespaidos par būtiskākajiem notikumiem un parādībām mūzikā, teātrī, literatūrā, kino, vizuālajā mākslā un arhitektūrā.
Mums Latvijā ir gan ziemas saulgrieži ar bluķa vilkšanu, piparkūku cepšanu un maskošanos, gan kristīgie Ziemassvētki ar svētvakaru baznīcā un Ziemassvētku vecīti. Esam arī sapratuši, cik bezjēdzīgi ir strīdēties par vienīgajām pareizajām svinēšanas tradīcijām, kuras var būt gan sadzīviski praktiskas, gan noslēpumainas, bet dažu reizi pat aplam muļķīgas, lai gan vairākās paaudzēs pārmantotas. Par to visu raisījās saruna ar folkloristi, filozofi, Valsts izglītības satura centra folkloras projektu koordinatori, programmas Pulkā eimu, pulkā teku vadītāju, tradicionālās kultūras biedrības Aprika vadītāju un Latvijas Stāstnieku asociācijas dalībnieci Māru Mellēnu.
"Veidojot programmu Svēti un dzirkstoši. Pasaules tautu Ziemassvētki, kopā ar komponistu Jēkabu Nīmani un viņa vadīto Jakob Noiman Festival Band iedziļinājāmies dažādu valstu muzikālajās kultūrās – tā ir tautas mūzika, kas ietekmējusies no kristīgās tradīcijas, un arī otrādi – šodien tautā pazīstamas dziesmas, kas patiesībā ir cēlušās no baznīcas himnām latīņu valodā," stāsta vokālās grupas Putni vadītāja un dziedātāja Antra Dreģe. Jauno kopīgo Ziemassvētku programmu, kas veltīta pasaules tautu Ziemassvētku tradīcijām, mūziķi šomēnes līdz 27. decembrim atskaņos 10 koncertos Latvijas pilsētu baznīcās.
"Aicinām cilvēkus laukā no mājām uz Rīgas Ziemassvētku koncertu iedvesmoties no spilgtiem mūziķiem un muzikālām kompozīcijām," uz ikgadējiem svētku koncertiem Ķīpsalas hallē 25. un 26. decembrī aicina to mākslinieciskais vadītājs, diriģents Rūdolfs Bērtiņš kopā ar režisoru un scenogrāfu Reini Suhanovu. Tajos gaidāmi pasaules klasiskās un populārās mūzikas hiti, svētku atmosfēra un iedvesmojoši supervaroņi.
Kā vēstī nosaukums Franz Lehár+, Operetes teātris savos ikgadējos Jaungada koncertos diriģenta Atvara Lakstīgalas vadībā šoreiz īpaši godinās operetes žanra klasiķa, slavenā austroungāru komponista Franča Lehāra daiļradi, atzīmējot viņa gaidāmo 150. gadadienu. Operetes Jaungada koncerti notiks 18. un 28. decembrī plkst. 19.00 VEF Kultūras pilī, kā arī 29. decembrī plkst. 17.00 kultūras pilī Ziemeļblāzma.
Koncertu Gregoriskie dziedājumi. Carmina ar viduslaiku dziedājumiem Ziemassvētku laikam Liepājas koncertzālē Lielais dzintars 4. janvārī plkst. 17 sniegs vokālā grupa Schola Cantorum Riga kopā ar komponistu Raimondu Tigulu pie mūsdienīgiem taustiņinstrumentiem.
Turnejā svinot sava jaunā Ziemassvētku albuma iznākšanu, improvizācijas un džeza mūzikas koncertsērijā Art of Riga Jazz otrdien, 10. decembrī, plkst. 19 kinoteātrī Splendid Palace uzstāsies starptautiskā a cappella supergrupa Accent – seši talantīgi un atraktīvi dziedātāji no piecām valstīm.
Jau piekto gadu krāšņākais ziemas muzikālais notikums atjaunotajā Dzintaru koncertzālē būs Ziemassvētku festivāls. Vienpadsmit muzikāli daudzveidīgos koncertos no 13. decembra līdz 7. janvārim tiksimies ar Rīgas Doma zēnu kori, operdziedātājām Ingu Kalnu un Elīnu Šimku, Brīnumskapi Ziemassvētkos, komponistu Raimondu Tigulu, dziedātāju Zigfrīdu Muktupāvelu, Latvijas Radio kori, Igaunijas senās mūzikas ansambli Hortus Musicus, kamerorķestri Sinfonietta Riga, vijolniekiem Kristīni Balanas un Daniilu Bulajevu, Latvijas Radio bigbendu, vokālo grupu Framest, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un citiem māksliniekiem.
Mēs skrienam, skrienam, bet visu jau nevar paspēt. Tad saproti, ka vienīgais, kas tev ir, ir šis mirklis, kurā tu dzīvo, – pārliecinājusies latviešu dziedātāja, mecosoprāns Zanda Švēde.
Vieniem Ziemassvētki ir tad, kad ārā "sidrabiņa lietiņš lija Ziemassvētku vakarā": ar pašu cirstu eglīti istabā, jautru bluķa vilkšanu sētsvidū vai Jēzus bērna silīti apgarotā noskaņā dievnamos. Citi savukārt Ziemassvētkus sagaida krāšņā vasaras plaukumā. Tikpat daudzveidīgs kā pati svinēšana dažādās pasaules malās ir arī Latvijas koncertu rīkotais ikgadējais festivāls Eiropas Ziemassvētki, kas dažādās koncertvietās Rīgā notiks no 6. līdz 29. decembrim.
Katrs žests ir pārdomāts, izteiksmīgs un satura pilns. Visa mūzikas pasaule atceras maestro Marisu Jansonu (14.01.1943., Rīga–30.11.2019., Sanktpēterburga)
Jauktais koris Maska svinēs albuma Dedication atvēršanas svētkus Rūmenes muižas jaunajā koncertzālē, kultūras un svinību telpā Kūts sestdien, 7. decembrī.
Ielūkoties XX gadsimta rokmūzikas aizkulisēs, uz skatuves no jauna pārradot amerikāņu ģitārista un komponista Frenka Zapas un britu taustiņinstrumentālista un komponista Kīta Emersona daiļrades spilgtākos paraugus, koncertos piektdien, 29. novembrī, Lielajā ģildē un ceturtdien, 19. decembrī, Ventspils koncertzālē Latvija piedāvā diriģents Normunds Šnē un kamerorķestris Sinfonietta Rīga. Gādāt biļeti koncertam Rīgā jau ir par vēlu, taču šī varētu būt īstā reize beidzot aizbraukt uz Ventspils jauno koncertzāli.
Ar vienīgo koncertu Latvijā Rīgas Lielajā ģildē svētdien, 1. decembrī, plkst. 18 uzstāsies leģendārā pianiste Eliso Virsaladze, interpretējot Pētera Čaikovska, Roberta Šūmaņa un Sergeja Prokofjeva skaņdarbus. Tam sekos bezmaksas meistarklases 2. un 3. decembrī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.
Kopš Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis uzzināja, ka Krievijas režisors un kādreizējais dejas mākslinieks Sergejs Zemļanskis veido plastiskās drāmas teātra izrādes bez vārdiem, viņš prātojis, kā būtu, ja viņš tās iestudētu ar dejotājiem. Pirms diviem gadiem satiekoties izrādījies, ka šāda ideja bijusi arī Sergejam Zemļanskim un viņa pastāvīgajai radošajai komandai. Tā dzima doma par jauna oriģinālbaleta Trīs draugi radīšanu. Tas tapis pēc Ēriha Marijas Remarka populārā romāna motīviem un piedzīvos pasaules pirmizrādi Latvijas Nacionālajā operā un baletā 29. novembrī.
Vienā un tajā pašā dienā, 22. novembrī, Rīgā uzstāsies Baltijas valstu simfoniskā festivāla apvienotais orķestris, kurš muzicēs Lielajā ģildē ar Gunti Kuzmu pie diriģenta pults un solisti, Igaunijas Nacionālā simfoniskā orķestra pirmo vijoli Trīnu Rūbeli, savukārt tikai pārsimt metru tālāk, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas lielajā zālē, koncertēs Lietuvas studentu simfoniskais orķestris diriģenta Martīna Staškus vadībā. Var pat paspēt uz abiem, jo koncerts Mūzikas akadēmijā sākas plkst. 17, bet Lielajā ģildē – plkst. 19.
Noslēdzot Latvijas valsts simtgades varonības un veidošanās gadu, 23. novembrī pasaules pirmizrādi piedzīvos dzejnieces Māras Zālītes un komponista Jāņa Lūsēna muzikālā poēma Kā ābeļdārzs ir brīvība. Tā notiks Jelgavā, kur pirms simts gadiem tika uzveikts Bermonta karaspēks un nosargāts tautas sapnis par brīvu Latviju.