DŽENA ANDERSONE. DEMIURGS
ZVAIGZNE ABC
REDAKTORE DAINA GRŪBE
Lai gan neticu numeroloģijai, tomēr 555 ir smuks cipars un, lai gan neticu arī ezoterikai, Demiurgs ir smuks romāns par to. Smuks un labs. Es to lasīju gan tāpēc, ka man patīk, kā Džena raksta, gan tāpēc, ka pazīstu tādu cilvēku kā romāna galvenais varonis Damians, gan tāpēc, ka jaunajā gadā esmu apņēmusies pievērsties visdažādāko žanru literatūrai, pārkāpjot sev ērtās robežas.
Damians ir jauns ārsts, psihiatrijas rezidents, kurš redz cilvēku auras un spēj vienā mirklī nohipnotizēt pacientus tā, ka var viegli ieiet viņu dvēseļu pasaulēs un ar pacientu pašu palīdzību salabot reiz psihē salūzušo. Gluži kā Jēzus viņš atslābina savilktos locekļus, ļaujot paralizētajiem pirkstiem kustēties, gluži kā labs psihoterapeits viņš aizvāc prom bailes un aizvainojumus, gluži kā rūdīts dziednieks vai ekstrasenss viņš sakārto vibrācijas, tādējādi ārstējot psihozes, aizvainojumus, somatiskās reakcijas. Damians ir labs un godprātīgs cilvēks un nekad neizmanto savas spējas savtīgi, viņš neliekas ne zinis par apkārtējo ārstu nievām un palīdz gan tiem, kas tic ezoterikai, gan tiem, kas uz to skatās ar šaubām. Galu galā – hipnoze tomēr ir mazliet, mazliet zinātniska.
Viss ir lieliski līdz brīdim, kad Damians sastopas ar absolūtu ļaunumu – tik melnu un spēcīgu, ka tas izdeldē jebkuras Damiana aizsargspējas un sākas jaunā ārsta cīņa par izdzīvošanu.
Lai gan pati tēma un tās risinājums liek man šo darbu uzskatīt par fantāzijas romānu un tādi nav manu prioritāšu listē, jāatzīst, ka uzrakstīts profesionāli, aizraujoši un ļoti, ļoti ticami – sirds sitās līdzpārdzīvojumā, dvēsele baudīja rakstnieces valodu, un es ne brīdi nenožēloju, ka šī ir mana pirmā 2026. gadā izlasītā grāmata. Galu galā jautājums par to, kādi paņēmieni ir pieļaujami un labi cīņā pret ļaunumu, ir mūždien nodarbinājis cilvēces prātus.