Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā +11 °C
Skaidrs
Trešdiena, 15. aprīlis
Gastons, Aelita

Andis Sedlenieks

Teherānas mērenība

Ņujorkā notiekošās ANO Ģenerālās asamblejas 79. sesijā plašu ievērību piesaistīja Irānas jaunā prezidenta Masuda Pezeškiāna uzruna, kuras laikā izskanēja mājieni, ka Teherāna būtu gatava atkal normalizēt attiecības ar Rietumiem.

Revolucionārie sociālisti

Iepriekšējās nedēļas nogalē lielā mērā sensacionāli noslēdzās prezidenta vēlēšanas Šrilankā – par to uzvarētāju kļuva pārliecināts marksists/ļeņinists, radikāli kreisās Tautas atbrīvošanas frontes (TAF) līderis Anura Kumara Disanajake.

Ietekme globālā mērogā

Nedēļas pirmajā pusē Libānā divas dienas pēc kārtas tika piedzīvotas sprādzienu sērijas – otrdien eksplodēja vairāki tūkstoši peidžeru, bet dienu vēlāk – simtiem rāciju, ko saziņai izmantoja vietējā šiītu islāmistu kustība Hezballah.

No mākslīgā intelekta nav jābaidās

Par mākslīgā intelekta attīstības gaitu un tā pielietošanas iespējām un riskiem ar SAP Latvija vadītāju Aināru Bemberi sarunājas Andis Sedlenieks.

Austrija vēlēšanu priekšvakarā

Gada 29. septembrī Austrijā notiks Nacionālās Padomes (parlamenta apakšpalātas) vēlēšanas, par kuru uzvarētāju pirmoreiz valsts vēsturē acīmredzami kļūs nacionāli konservatīvā Austrijas Brīvības partija (Freiheitliche Partei Osterreich, FPO).

Latvija – veselības pastarīte?

Veselības aprūpes jomas finansējums Latvijā tradicionāli ir iemesls karstām diskusijām un daudzu šajā sfērā strādājošo neapmierinātībai, nereti norādot uz abām pārējām Baltijas valstīm, kur situācija tiek uzskatīta par labāku. Kā īsti mūsu valsts šajā jomā izskatās, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, – no kurienes nāk finansējums, kā tas tiek sadalīts, un ko oficiālā statistika saka par mediķu algām kaimiņos?

Debates bez uzvarētāja?

Otrdienas vakarā (agrā trešdienas rītā pēc Latvijas laika) Filadelfijā notika, visticamāk, vienīgās televīzijas debates starp demokrātu un republikāņu kandidātiem uz ASV prezidenta amatu novembra sākumā gaidāmajās vēlēšanās – attiecīgi ASV viceprezidenti Kamalu Harisu un eksprezidentu Donaldu Trampu.

Makrona kārtējais manevrs

Divus mēnešus pēc Francijā notikušajām Nacionālās asamblejas vēlēšanām valsts prezidents Emanuels Makrons beidzot ir nosaucis nākamā premjerministra vārdu – šo amatu ieņems bijušais Francijas ārlietu ministrs un eirokomisārs, Republikāņu partiju pārstāvošais Mišels Barnjē.

Latvijas nodokļi uz Baltijas fona

Ap Latvijā iecerēto nodokļu reformu saceltā ažiotāža tostarp raisījusi arī interesi, kādas tad īsti ir nozīmīgākās nodokļu likmes un atsevišķi, iedzīvotāju maciņus tieši skaroši parametri abās pārējās Baltijas valstīs, ar kurām vēl pirms dažiem desmitiem gadu atradāmies gandrīz vienādā situācijā. Protams, interesanti arī, vai un kādus plānus kaļ kaimiņi attiecībā uz nodokļu pārskatīšanu un atsevišķu rādītāju paaugstināšanu.

Ankaras kārtējie manevri

Nedēļas sākumā gana plašu rezonansi izraisīja Turcijas paziņojums, ka valsts ir iesniegusi oficiālu pieteikumu dalībai vienā no divām galvenajām nerietumu valstu apvienībām BRICS.

Varas partiju katastrofa

Iepriekšējās nedēļas nogalē divās bijušās Austrumvācijas pašās labklājīgākajās federālajās zemēs – Tīringenē un Saksijā – notika vietējo landtāgu (federālo zemju parlamentu) vēlēšanas, kurās sagrāvi piedzīvoja federālā līmeņa koalīcijas partijas, bet ievērojamu vēlētāju atbalstu saņēma par labējiem un kreisajiem populistiem dēvētie nesistēmiski politiskie spēki.

Augstskolu cīņa par vietām

Sākoties jaunajam mācību gadam, SestDiena ieskatās svaigākajos augstskolu reitingos pasaulē, meklējot tajos arī Latvijas un pārējo Baltijas valstu universitāšu nosaukumus.

Telegram Rubikona Francijā

Nedēļas sākumā iespaidīgu rezonansi – arī informācijas tehnoloģiju (IT) pasaulē – izraisīja Krievijas izcelsmes miljardiera, vienas no pasaulē lielākajām ziņapmaiņas platformām Telegram ģenerāldirektora Pāvela Durova, aizturēšana Francijā.

Japāna pārmaiņu gaidās

Augusta vidū Japānas premjerministrs un valdošās Liberāldemokrātiskās partijas (LDP) līderis Fumio Kisida izšķīrās par daudziem negaidītu soli – viņš paziņoja, ka nebalotēsies uz LDP prezidenta posteni septembrī gaidāmajās šīs partijas vadības vēlēšanās.

Kurskas loks 2.0

Ukrainas bruņotie spēki 6. augustā sāka Krievijai negaidītu militāro operāciju tās teritorijā – Kurskas apgabalā –, spējā triecienā ieņemot tās pierobežas rajonus. Šī operācija tiek uzskatīta par labi izplānotu un īstenotu, tomēr tagad dienaskārtībā ir parādījušies jau citi jautājumi – par operācijas mērķiem un tās ietekmi uz situāciju frontē, kā arī Krievijas iebrukumu Ukrainā ilgākā laika posmā.

Konvents un jautājumi

Neraugoties uz Čikāgā notiekošo ASV Demokrātiskās partijas nacionālā konventa ārējo spožumu, pat daudzi demokrātu atbalstītāji šaubās, ka konvents spēs palielināt atbalstu partijas kandidātei uz Balto namu Kamalai Harisai.

Taizemes nebeidzamā krīze

Uz daudzu starptautiski nozīmīgu notikumu fona bez īpašas ievērības ir palikusi varas maiņa Taizemē, par kuras premjerministri pagājušajā nedēļā kļuva šīs valsts vēsturē paša skandalozākā bijušā premjera, miljardiera Taksina Činavata meita – 37 gadus vecā Petongtarda Činavata.

Orbāna Viseiropas iznāciens

Ne tikai kļūšana par Eiropas Savienības padomes prezidējošo valsti, bet virkne citu valstu kritiski vērtētu lēmumu likuši Ungārijai un tās premjera Viktora Orbāna vārdam pastāvīgi nokļūt starptautisko ziņu virsrakstos. Ko īsti viņš vēlas panākt?

Sarežģītais talibu jautājums

Afganistānā ar vērienīgu, kustības Taliban rokās pirms trim gadiem nonākušās ASV armijas militārās tehnikas parādi (bijušajā ASV armijas bāzē Bagramā) tika atzīmēta trešā gadskārta, kopš ASV bruņotie spēki pēc divdesmit gadu klātbūtnes steigā un gana neorganizēti atstāja šo valsti.

Francijas apburtais loks

Līdz ar Parīzes olimpisko spēļu noslēgšanos ir beidzies arī "olimpiskais pamiers" Francijas iekšpolitikā, un Valsts prezidentam Emanuelam Makronam ir jāsniedz atbilde uz jautājumu, kādu viņš redz izeju no lielā mērā paša radītās iekšpolitiskā pata situācijas.

Lielās apmaiņas aizkulises

Nule notikusī ieslodzīto apmaiņa starp ASV, Krieviju un vēl citām valstīm tiek saukta par vērienīgāko kopš aukstā kara laikiem. Kas bija galvenie tās organizētāji, kā to izdevās panākt, un kurai no pusēm tā uzskatāma par uzvaru?

ASV demokrātu izvēle

Kā aiz ASV robežām, tā pašās Savienotajās Valstīs kā negaidīts tiek vērtēts demokrātu kandidātes uz ASV prezidenta posteni Kamalas Harisas (un vienlaikus arī partijas vadības) lēmums par viņas pārinieku – kandidātu uz ASV viceprezidenta amatu – izraudzīties pat ASV maz zināmo Minesotas pavalsts gubernatoru, 60 gadu veco Timu Volzu.

Bangladešas apburtais loks

Nedēļas sākumā pēc masu protestiem, kuru laikā dzīvību zaudēja ap trim simtiem cilvēku, no amata atkāpās un vārda tiešā nozīmē no valsts aizbēga Bangladešas vēsturē ilglaicīgākā (šo amatu vairāk nekā 20 gadu ieņēmusī) premjerministre Hasīna Vazeda, valsts dibinātāja Mudžibura Rahmana meita.

Kamala Džo vietā

Līdz ar Džo Baidena atteikšanos kandidēt uz vēl vienu termiņu prezidenta amatā ASV pamatīgi sajauktas priekšvēlēšanu kārtis. Ko tas varētu nozīmēt ilgtermiņā un kādi kandidāti vēl uzpeldēt?

Ziemeļkipras statusa jautājums

Galvenokārt spriedzes pieauguma dēļ Tuvajos Austrumos bez īpašas ievērības starptautiskā mērogā palika fakts, ka šajās dienās apritēja 50 gadu kopš Kipras sadalīšanās divās – grieķu un turku – daļās.

Pēc paredzama scenārija

Par Venecuēlā notikušo valsts prezidenta vēlēšanu (pēc ilgāka pārtraukuma – pirmo ar pilnvērtīgu vai gandrīz pilnvērtīgu opozīcijas piedalīšanos) uzvarētāju ir pasludināts esošais valsts vadītājs Nikolass Maduro, kamēr opozīcija atsakās atzīt vēlēšanu rezultātus un valstī jau ir sākušies pret Maduro un čavistiem (eksprezidenta Ugo Čavesa sekotājiem) vērsti protesti.

Nerietumu pasaules flagmaņi

Jūlija sākumā Kazahstānas galvaspilsētā Astanā notika Šanhajas Sadarbības organizācijas (ŠSO) līderu sanāksme, kuras galvenais notikums bija Baltkrievijas pievienošanās ŠSO, tai kļūstot par desmito organizācijas dalībvalsti. Rietumvalstīs šis samits lielu interesi neraisīja, un līdzīga attieksme bieži pastāv arī pret otru nozīmīgāko nerietumu valstu apvienību BRICS. Taču abas šīs alianses palielina savas iespējas un aizvien biežāk un uzsvērtāk pretstata sevi Rietumiem. Kas īsti slēpjas aiz apzīmējumiem ŠSO un BRICS, un kādi ir aiz tām stāvošo valstu mērķi ilgtermiņā?

Principi un realitāte

Nedēļas pirmajā pusē astoņu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri nosūtīja kopīgu vēstuli ES augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzepam Borelam (kurš šajā amatā gan vada pēdējos mēnešos) ar aicinājumu pārskatīt politiku attiecībā uz Sīriju.

Starp Herisu un nezināmo

Iepriekšējās nedēļas beigās ASV prezidents Džo Baidens rakstiski paziņoja par atteikšanos atkārtoti kandidēt uz Balto namu, turklāt paziņojums tika publiskots vien dažas stundas pēc tam, kad viņa priekšvēlēšanu štābs bija apliecinājis, ka prezidents no cīņas neatteiksies.