Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā +13 °C
Skaidrs
Trešdiena, 15. aprīlis
Gastons, Aelita

Andis Sedlenieks

Kašmīras jautājums

Pēc tam kad šīs nedēļas sākumā radikālie islāmisti sarīkoja terora aktu netālu no Kašmīras reģiona Indijas daļas (Džammu un Kašmīras štata) kūrotpilsētas Pahalgamas, nogalinot ap 30 cilvēku, strauji pieaugusi spriedze Indijas un Pakistānas attiecībās.

Jemenas nebeidzamais stāsts

Uzreiz vairāki plašsaziņas līdzekļi vēsta par Jemenas nemiernieku hutiešu un tās oficiālās valdības gatavošanos iespējamam jaunam militāram konfliktam, atsakoties no 2023. gadā sāktā miera procesa.

Ūdens "karu" panorāma

Situācijā, kad starptautisko attiecību noteikumi arvien mainās un skaidrības par nākotni trūkst ne vienai vien valstij, no fokusa lielā mērā pazudis iemesls, kas vēl nesen tika uzskatīts par vienu no galvenajiem potenciāli iespējamo starpvalstu bruņoto konfliktu cēloņiem, – cīņa par dzeramā ūdens resursiem. Taču šādu konfliktu cēloņi nekur nav pazuduši – varbūtība, ka domstarpības varētu tikt risinātas ar bruņotu spēku, daudzviet ir pat palielinājusies.

Briseles un Pekinas intriga

Laikraksts South China Morning Post vēsta, ka uzreiz vairākas apvienotās Eiropas augstākās amatpersonas gatavojas piedalīties samitā ar Ķīnas Tautas Republikas priekšsēdētāju Sji Dziņpiņu.

Gruzijas nebeidzamās krustceles

Lai arī Gruzijas vārds pēc pagājušā gada nogales politiskajiem notikumiem un skaļajiem protestiem šobrīd gandrīz pazudis no pasaules lielāko mediju virsrakstiem, situācija šajā Kaukāza valstī nebūt nav atrisināta. Joprojām turpinās regulāri proeiropeiskās opozīcijas protesti, un reizēm opozicionāriem arī izdodas sarīkot atsevišķas, plašāku uzmanību piesaistošas akcijas. Cik ilgi tas turpināsies, un kādi ir šīs valsts turpmākās attīstības iespējamie scenāriji?

Trampa tarifu "trakums"

Šī gada 2. aprīlis ir ierakstīts vēsturē kā diena, kad ASV prezidents Donalds Tramps pieņēma ārkārtīgi pretrunīgi vērtētu lēmumu ievērojami palielināt ievedmuitas tarifus precēm, kas tiek importētas uz ASV. Tramps to pasludināja par ASV «neatkarības atjaunošanas dienu», bet ASV prezidenta kritiķi to dēvē par dienu, kad sākts lielais tarifu karš vai ielikti pamati jaunai lielajai depresijai. Kādi ir šī lēmuma cēloņi, kurš no abiem viedokļiem tuvāks patiesībai, un kādi ir situācijas turpmākās attīstības scenāriji?

Sliktas starta pozīcijas

Vācijā par sava veida iekšpolitisko sensāciju ir kļuvuši jaunākie sabiedriskās domas aptauju rezultāti, kuri liecina, ka vēlētāju atbalsts vēl februāra otrajā pusē notikušajās pirmstermiņa vēlēšanās uzvarējušajiem kristīgajiem demokrātiem (CDU/CSU) ir noslīdējis līdz vēsturiski zemākajam līmenim, bet par valsts populārāko politisko spēku (vai dažās aptaujās – izlīdzinājusies ar kristīgajiem demokrātiem) ir kļuvusi "nepieskaramā" Alternatīva Vācijai (AfD).

Paredzami, bet šokējoši

Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa pagājušajā nedēļā izsludinātā jaunā ASV ievedmuitas tarifu politika bija paredzama, taču lielākajai daļai pārējās pasaules vienalga kļuva par šoku.

Trampa trumpis Masks

Pasaules bagātākais cilvēks tehnoloģiju miljardieris Īlons Masks aizvien atrodas visas pasaules uzmanības centrā, taču vairs ne savu inovatīvo ideju un biznesa panākumu dēļ. Augsts un ļoti nozīmīgs amats ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijā ir padarījis Masku par nesamierināmu demokrātu ienaidnieku, taču ir aizdomas, ka arī daudzi Trampa atbalstītāji ne tuvu nav sajūsmā par Maska darbībām. Kamdēļ tā, kas ir atklātie, kas – slēptie Maska pretinieki, un kādi ir iespējamie viņa darbības nākotnes scenāriji?

Irānas jautājums

Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa izsludinātās Lielās tarifu dienas (ko pats Tramps nodēvējis par ASV ekonomiskās neatkarības dienu) ēnā ir palicis ievērojams spriedzes pieaugums – līdz pat militāra konflikta draudiem – ASV un Irānas attiecībās.

Lielvaru izaicinājuma cimdi

Pēdējās dienās ir kļuvis neatgriezeniski skaidrs, ka Ķīna ne tikai pacēlusi ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas mesto izaicinājuma cimdu, bet arī uzskatāmi demonstrē gatavību atgriezt to pāri okeānam jau kopā ar savu nosacīto izaicinājumu.

Hokeja politiskā supersērija

Mēģinājumi ar sporta palīdzību normalizēt lielvalstu attiecības notikuši arī agrāk, turklāt var teikt, ka veiksmīgi – gan ASV un Ķīnas pingponga diplomātija, gan pēcāk arī Kanādas un PSRS hokeja spēles tiešām palīdzēja arī politiskajā laukā. Vai to ir iespējams atkārtot?

Radikāli mainīts kurss

Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa stāšanās amatā un viņa, kā arī viņa administrācijas pirmie soļi starptautiskajā politikā ir jūtami paātrinājuši procesu, kuru visiem spēkiem centās apturēt Trampa priekšteča Džo Baidena administrācija, – pāreju uz jaunu, daudzpolāru pasaules kārtību.

Pirmais skandāls

Pēc tam, kad atklājās, ka ASV prezidenta Donalda Trampa jaunās administrācijas pārstāvju slēgtai diskusijai ziņapmaiņas vietnē Signal uzaicināts pievienoties arī ar apspriežamo tēmu nesaistīts žurnālists, izcēlies pirmais gana nopietnais skandāls pēc Trampa stāšanās amatā.

Starptautiskās Krimināltiesas neskaidrā nākotne

Filipīnu eksprezidenta Rodrigo Dutertes apcietināšana un viņa izdošana Starptautiskajai Krimināltiesai (SKT) Hāgā ir izraisījušas plašas diskusijas pasaules medijos – ne tik daudz par odiozo politiķi, cik par SKT turpmāko nākotni un iespēju, ka šīs tiesas priekšā varētu stāties arī Krievijas līderis Vladimirs Putins. Kā Dutertes apcietināšana var ietekmēt SKT nākotni, un kāda ir iespēja, ka iebrukumu Ukrainā izraisījušos Krievijas politiķus un ģenerāļus tiešām varētu tiesāt?

Nenoteiktības periods?

Turcijā, kur ir tradīcija politiskos satricinājumus dēvēt to norises datumu vārdos, ir izcēlusies politiskā krīze, kas acīmredzami paliks vēsturē ar 19. marta vārdu.

Sīrijas bojāeja

Diezgan nosacīts miers karadarbības nomocītajā Sīrijā, kur pagājušā gada decembrī pie varas nāca islāmistu kaujinieku grupējums Hayat Tahrir al-Sham (HTS) un tā sabiedrotie, bet par valsts pagaidu prezidentu kļuva HTS oficiāli bijušais līderis Ahmeds aš Šarā, ir spējis noturēties vien nepilnus četrus mēnešus.

51. štats vai 11. province?

ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumi par vēlmi redzēt Kanādu kā ASV 51. pavalsti (štatu), kā arī ievedmuitas noteikšana kaimiņvalsts precēm ir gan sarežģījuši abu valstu attiecības, gan radījuši jaunu iekšpolitisko konfigurāciju Kanādā. Vēl nesen prognozētās pārliecinošās konservatīvo uzvaras vietā šogad gaidāmajās parlamenta vēlēšanās tagad pat ticamāka sāk šķist Liberālās partijas noturēšanās pie varas tās jaunā līdera Marka Kārnija vadībā. Kādi ir Trampa administrācijas reālie mērķi attiecībā uz Kanādu, un kādi politiskie procesi risinās pašā Kanādā?

Grenlandes pragmatisms

Pēc Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā regulāri pieminētajā Grenlandē 11. martā notika vietējā parlamenta vēlēšanas, kuras var uzskatīt par pasaulē lielākās salas neatkarības piekritēju panākumu.

Ķīnas sirds un kurss

Vakar Ķīnā noslēdzās Nacionālā tautas kongresa (parlamenta) pilna sastāva ikgadējā sesija, kura tostarp bija nozīmīga ar to, ka visu parlamentāriešu kopā sanākšanu ievadīja Ķīnas līdera Sji Dzjiņpina (un pēc tam arī valdības vadītāja Lī Cjana) ikgadējais ziņojums par stāvokli valstī.

Retzemju metālu globālā sāga

Pagājušajā nedēļā starptautisko uzmanību vispirms piesaistīja ASV prezidenta Donalda Trampa vēlme vienoties ar Ukrainu par Savienoto Valstu būtībā kontroli pār perspektīvajām Ukrainas derīgo izrakteņu, tostarp retzemju metālu, atradnēm un pēc tam konflikts televīzijas kameru priekšā starp Trampu un Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski saistībā ar jau minēto, pagaidām tā arī neparakstīto vienošanos. Kas īsti ir šie metāli, kur slēpjas to vērtība, un kādas ir ar tiem saistītās problēmas?

Taivānas jautājums

Kopējo ģeopolitisko satricinājumu fonā no uzmanības loka lielā mērā ir pazudis jautājums, kas vēl salīdzinoši nesen tika uzskatīts par tikpat svarīgu kā situācija Ukrainā, – Taivānas jautājums.

Uzruna ASV Kongresam

Aizvadītajā naktī (pēc Latvijas laika) ASV prezidents Donalds Tramps teica uzrunu abu ASV Kongresa palātu kopējā sesijā.

Vācijas centristu pēdējā patrona

Vācijā 23. februārī notikušās Bundestāga jeb parlamenta apakšpalātas vēlēšanas bija zīmīgas ar to, ka jau labu laiku iepriekš droši tika prognozēts gan to iznākums, gan nākamā kanclera vārds. Intriga saglabājās tikai par niansēm. Tieši tāpat jau iepriekš bija zināma arī visa tā problēmu gūzma, ar kurām nāksies saskarties nākamajam kancleram, cenšoties īstenot savus priekšvēlēšanu solījumus.

Balkānu pulvera muca

Kamēr visas pasaules uzmanība ir pievērsta ASV prezidentam Donaldam Trampam, bez īpašas ievērības ir palicis fakts, ka strauji palielinās spriedze Eiropas tradicionālajā "pulvera mucā" – Balkānos.

Plāni un realitāte

Vācijas Bundestāga (parlamenta apakšpalātas) pirmstermiņa vēlēšanās uzvarējušo kristīgo demokrātu kanclera amata kandidāta Frīdriha Merca pirmie pēcvēlēšanu paziņojumi savā ziņā ir salīdzināmi ar ASV prezidenta Donalda Trampa pirmajiem paziņojumiem pēc stāšanās amatā.

Piespiedu miera plāns?

Ņemot vērā šā brīža situāciju pasaulē, kādi varētu būt reālākie miera plāni Ukrainai un kad šajā Krievijas iebrukuma nomocītajā valstī tiešām iestāsies miers?

Tradīcijas atjaunošana?

Pēc 18. februārī Saūda Arābijā aizvadītās ASV un Krievijas augstākā līmeņa diplomātu tikšanās daudziem kā auksta ūdens šalts bija fotogrāfijas, kurās šie paši diplomāti bija redzami, draudzīgi tērzējot savā starpā jau pēc oficiālo sarunu beigām.

Spēji un vērienīgi

Amerikas Savienoto Valstu un Krievijas, var teikt, separātās sarunas par iespējām pārtraukt karadarbību Ukrainā ir nostādījušas atklāti grūtā stāvoklī ne tikai Ukrainu, bet arī apvienoto Eiropu.