Kopējo ģeopolitisko satricinājumu fonā no uzmanības loka lielā mērā ir pazudis jautājums, kas vēl salīdzinoši nesen tika uzskatīts par tikpat svarīgu kā situācija Ukrainā, – Taivānas jautājums.
Vācijā 23. februārī notikušās Bundestāga jeb parlamenta apakšpalātas vēlēšanas bija zīmīgas ar to, ka jau labu laiku iepriekš droši tika prognozēts gan to iznākums, gan nākamā kanclera vārds. Intriga saglabājās tikai par niansēm. Tieši tāpat jau iepriekš bija zināma arī visa tā problēmu gūzma, ar kurām nāksies saskarties nākamajam kancleram, cenšoties īstenot savus priekšvēlēšanu solījumus.
Kamēr visas pasaules uzmanība ir pievērsta ASV prezidentam Donaldam Trampam, bez īpašas ievērības ir palicis fakts, ka strauji palielinās spriedze Eiropas tradicionālajā "pulvera mucā" – Balkānos.
Vācijas Bundestāga (parlamenta apakšpalātas) pirmstermiņa vēlēšanās uzvarējušo kristīgo demokrātu kanclera amata kandidāta Frīdriha Merca pirmie pēcvēlēšanu paziņojumi savā ziņā ir salīdzināmi ar ASV prezidenta Donalda Trampa pirmajiem paziņojumiem pēc stāšanās amatā.
Ņemot vērā šā brīža situāciju pasaulē, kādi varētu būt reālākie miera plāni Ukrainai un kad šajā Krievijas iebrukuma nomocītajā valstī tiešām iestāsies miers?
Pēc 18. februārī Saūda Arābijā aizvadītās ASV un Krievijas augstākā līmeņa diplomātu tikšanās daudziem kā auksta ūdens šalts bija fotogrāfijas, kurās šie paši diplomāti bija redzami, draudzīgi tērzējot savā starpā jau pēc oficiālo sarunu beigām.
Par mākslīgā intelekta
sniegtajām iespējām un ar to
saistītajiem izaicinājumiem
Andis Sedlenieks sarunājas ar
uzņēmuma Helve inovāciju
vadītāju Igoru Uhaņu.
Amerikas Savienoto Valstu un
Krievijas, var teikt, separātās
sarunas par iespējām pārtraukt karadarbību Ukrainā ir
nostādījušas atklāti grūtā
stāvoklī ne tikai Ukrainu, bet
arī apvienoto Eiropu.
ASV prezidenta Donalda Trampa viens no pirmajiem lēmumiem drīz pēc atgriešanās Baltajā namā bija visas ASV sniegtās starptautiskās palīdzības iesaldēšana uz 90 dienām, kā arī revīzijas veikšana galvenajā šīs palīdzības sniedzējā – ASV Starptautiskās attīstības aģentūrā jeb USAID. Šīs revīzijas rezultāts principā ir USAID slēgšana. Kādēļ tieši šī organizācija kļuva par Trampa komandas pirmo mērķi, un pie kādām sekām tas var novest?
Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa pusotru stundu ilgā telefona saruna ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu pašsaprotami ir izraisījusi milzu ažiotāžu plašsaziņas līdzekļos, liekot atgriezties arī pārspriedumiem par jaunas Jaltas iespējamību.
Nedēļas sākumā par atkāpšanos
no amata paziņoja Rumānijas
prezidents Klauss Johanniss,
un šim notikumam, visticamāk, būs tālejošas sekas ne
tikai Rumānijas mērogā.
Kādēļ ASV prezidenta Donalda Trampa vēlme iegūt kontroli pār Grenlandi nav nekāds joks, bet gan nodoms? Un kādēļ viņš, visticamāk, centīsies to īstenot, neraugoties uz šāda darījuma šaubīgajiem ētiskajiem aspektiem?
Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa aktivitātes ir aizēnojušas vēl nesen pasaules uzmanības centrā bijušo Sīriju, kurā turpina risināties kā šai valstij, tā visam reģionam nozīmīgi notikumi.
Amerikas Savienoto Valstu
prezidenta Donalda Trampa
pirmās divas Baltajā namā
pavadītās nedēļas vismaz
pagaidām nav sniegušas
atbildi uz jautājumu par to,
kādi konkrēti īstermiņa soļi tiks sperti (un
plāni piedāvāti) jaunās administrācijas
izvirzīto stratēģisko mērķu sasniegšanai.
Ķīnas kompānijas ByteDance izveidotais sociālais tīkls jeb sociālais medijs TikTok jau ilgstoši atrodas uzmanības centrā – gan savas iespaidīgās auditorijas un ietekmes uz visdažādākajiem procesiem dēļ, ieskaitot politiskos, gan domstarpību ar ASV un arī citu rietumvalstu varasiestādēm dēļ. Tām punktu "lieliska darījuma" izskatā sola pielikt neviens cits kā ASV prezidents Donalds Tramps. Kādi ir ap šo vietni valdošo kaislību cēloņi, un kāds izskatīsies Trampa apsolītais darījums?
Starptautiski daļēji atzītajā Abhāzijā 15. februārī paredzētās prezidenta ārkārtas vēlēšanas lielā mērā negaidīti sāk tikt uztvertas pat kā referendums par šīs separātiskās republikas turpmāko ģeopolitisko kursu.
Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa uzsāktā cīņas ar nelegālajiem imigrantiem kampaņa nekavējoties izraisījusi arī pirmās domstarpības ar uzreiz vairākām reģiona valstīm, uz kurām sākta nelegālo ieceļotāju deportēšana.
Kamēr šonedēļ Vašingtonā ritēja ASV 47. prezidenta Donalda Trampa inaugurācijas ceremonija, ASV rietumu piekrastē turpināja kvēlot divi lielākie no kopumā 31 meža ugunsgrēka, kuri, sākot ar 7. janvāri, plosījās par eņģeļu pilsētu iesauktās Losandželosas rajonā. Provizoriski postījumu dēļ jau nodarīti zaudējumi vairāk nekā 150 miljardu ASV dolāru apmērā, un ugunsgrēkos bojā gājuši vismaz 27 cilvēki. Kas izraisīja šo dabas katastrofu, un kādēļ neizdevās apturēt uguns izplatību?
Amerikas Savienoto Valstu valsts sekretāra amatā kā pirmais no prezidenta Trampa nominētajiem nākamās administrācijas pārstāvjiem apstiprinātais Marko Rubio savu pirmo oficiālo tikšanos jaunajā postenī aizvadījis ar saviem kolēģiem alianses QUAD rindās.
Savu pirmo darbadienu pēc zvēresta nodošanas un atgriešanās ASV prezidenta amatā Donalds Tramps prognozējami pavadīja, parakstot lielu skaitu rīkojumu, prezidenta memorandu un citu dokumentu.
Par Donalda Trampa nākšanu pie varas ASV, Krievijas iebrukumu Ukrainā, Eiropas nākotni un citu skatījumu uz Izraēlas un palestīniešu attiecībām ar Brīvības un solidaritātes fonda valdes locekli Māri Induli Graudiņu sarunājas Andis Sedlenieks
Vašingtonā 20. janvārī paredzēta vērienīga ASV ievēlētā prezidenta Donalda Trampa inaugurācijas ceremonija, ar kuru saistītas nianses piesaista plašu mediju uzmanību jau tagad. Šī ceremonija vienlaikus būs arī sava veida simbolisks ievads, kas iezīmēs jaunu ASV iekšpolitiku un ārpolitiku. Uz daudziem jautājumiem atbilžu gan vēl nav, tomēr aptuvenas pamatlīnijas, kādas pārmaiņas gaidāmas, ieskicēt jau iespējams.
Vēl pirms ASV ievēlētā prezidenta Donalda Trampa stāšanās amatā un vienlaikus ar
viņa nominēto pretendentu uz
amatiem nākamajā administrācijā pirmajām iztaujāšanām
Kongresā ir parādījušās arī pirmās nopietnās
domstarpības starp dažādām Trampa atbalstītāju nometnēm.
Par alternatīvās mežsaimniecības iespējām ar Igaunijas klimata tehnoloģiju uzņēmuma Arbonics mežsaimniecības ekspertu Jāni Ruku sarunājas Andis Sedlenieks.
Dienvidkorejas prezidenta Juna Suk Jola pagājušā gada decembra sākumā īstenotais de facto valsts apvērsuma mēģinājums var novest pie interesantām un tālejošām sekām abu Koreju attiecībās.
Dienvidkorejā nu jau vairāk nekā mēnesi turpinās politiskā krīze – valstī sākusies konfrontācija starp parlamentu un prezidentu Junu Sukjolu. Tajā iesaistīti gan abu pušu atbalstītāji, gan tiesībsargi un arī militarizētas struktūrvienības.
Nedēļas pirmajā pusē par
atkāpšanos no Kanādas premjerministra un valdošās Liberālās partijas līdera amata paziņoja Džastins Trudo, kurš abus
šos posteņus pametīs, līdzko
partija būs izraudzījusies sev jaunu vadītāju.
Nedēļas sākumā Austrijas prezidents Aleksandrs van der Bellens paziņoja, ka nākamās valdības veidošanu uztic par galēji labēju dēvētās Austrijas Brīvības partijas (Freiheitliche Partei Osterreichs, FPO) līderim Herbertam Kiklam.
Lai arī sācies jauns gads, daudzi konflikti un saspīlējumi pasaulē pērn tā arī netika atrisināti. Kādā zīmē pasaules politikā paies šis – 2025. – gads, kādi būs tā galvenie notikumi, un kādu nospiedumu tas aiz sevis atstās?