Otrdien Diena publicēja interviju ar ekspremjeru, ārlietu ministru Krišjāni Kariņu, un šis ir tas retais gadījums, kad politiskai intervijai nepieciešamas skaidrojošas post scriptum piezīmes.
Par latviešu konkurenci uz lielajiem amatiem Eiropā, skandālu radīto turbulenci Vienotībā un paaudžu maiņu ārlietu ministru, partiju apvienības Jaunā Vienotība valdes priekšsēdētāju Krišjāni Kariņu iztaujā Agnese Margēviča.
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padomes priekšsēdētājas Helēnas Demakovas pirmā reakcija uz lūgumu sniegt interviju par Latvijas akadēmiskās mūzikas
alma mater notiekošo pēc atklātībā nākušajām vairāku studentu sūdzībām par atsevišķu mācībspēku seksuālo uzmākšanos ir noliedzoša. "Šodien bija tikšanās ar studentiem. Izraudātas visas acis. Briesmīgi," īsziņā atbild kādreizējā kultūras ministre. Esot grūti runāt. Pēc pierunāšanas viņa piekrīt uz apspriešanai piedāvātajām tēzēm atbildēt rakstiski, un izņēmuma kārtā žurnāliste Agnese Margēviča un Diena šādam formātam piekrīt, jo Demakovas nostāju ir svarīgi dzirdēt – viņas vadītā augstskolas padome nekavējās pieprasīt rektora Guntara Prāņa demisiju, uzskatot, ka viņš nav rīkojies, jau saņemot pirmos signālus no cietušajām studentēm.
Par to, kas līdz šim ir skaidrs, neskaidrs, aizdomīgs un neatbildēts skandālā par skaidras naudas iespējamu apriti Jaunās Vienotības birojā, ar politologu, profesoru Jāni Ikstenu sarunājas Agnese Margēviča.
Kopš šīs nedēļas, kad no amata atkāpās Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekle Sanita Upleja-Jegermane, jebkuram par sabiedrisko mediju (LSM) saturu kritiskam viedoklim vairs nebūs tik vienkārši pierakstīt politisko angažētību vai kalpošanu pretvalstiskai propagandai.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāju, bijušo aizsardzības ministru Raimondu Bergmani (AS) intervē Agnese Margēviča.
Par to, cik nopietni uztvert šķelšanos sabiedrisko mediju uzraugā un kam būtu jāseko, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāju Leilu Rasimu (Progresīvie) iztaujā Agnese Margēviča.
Par Rīgas domi šonedēļ satricinājušā korupcijas skandāla iespējamo ietekmi uz politisko izkārtojumu pašvaldībā un to, kādēļ Progresīvie un Jaunā Vienotība (JV) karo domē, bet sadzīvo valdībā, Rīgas domes Par!/Progresīvie frakcijas vadītāju un partijas valdes locekli Mārtiņu Kossoviču iztaujā Agnese Margēviča.
Drīzāk kā ikgadēja formalitāte,
bez īpaši plašas rezonanses un
iztirzāšanas, uztverts Satversmes aizsardzības biroja (SAB)
pārskats par darbību 2023.
gadā.
Kādus plašākus secinājumus par sabiedrisko mediju redakcionālo politiku un tās kritikas pamatotību var izdarīt no nesenā "cūku komiksa" skandāla, Latvijas Universitātes lektoru, politiskās komunikācijas un mediju pētnieku Mārtiņu Pričinu iztaujā Agnese Margēviča.
Sazvanīts Krievijas iebrukuma otrās gadadienas priekšvakarā, Ukrainas politiskais analītiķis un publicists Vitālijs Portņikovs sarunā ar Agnesi Margēviču ir drūms un pesimistisks, liekot saprast, ka Rietumi agresīvā Putina režīma savaldīšanu viņpus NATO robežām atstājuši Ukrainas ziņā, bet Krievijas impērisko apetīti apturēt tikai militārā ceļā nav iespējams.
Patlaban, kad kandidātu sarakstu iesniegšana Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām beigusies, tos astoņus līdz desmit sarakstus, kuru iespējas nosūtīt kaut vienu savu kandidātu uz Briseli pagaidām negribētos pilnībā izslēgt, var iedalīt trīs nosacītās kategorijās: tie, kas savā starpā cīnīsies par uzvaru un divu kandidātu pārstāvniecību uzskatīs par lielu neveiksmi, tie, kas šajās vēlēšanās cīnīsies par atgriešanos pie lielās politikas galda, un tie, kas "var izšaut".
Kāds starptautiskais un juridiskais konteksts ir Krievijas
solim izsludināt meklēšanā
vairākus desmitus Latvijas politiķu, piesedzoties ar denacifikācijas karogu, ar kuru šī agresorvalsts jau centās attaisnot
iebrukumu Ukrainā, Eiropas
Savienības Tiesas tiesnesi
Inetu Ziemeli iztaujā Agnese
Margēviča.
Par to, kāpēc Apvienotā saraksta aktīvā darbība opozīcijā neatspoguļojas tā reitingos, kāpēc Vienotību kritika un atmaskojumi šķietami neskar un kur pazudis saraksta līderis Uldis Pīlēns, šī politiskā spēka valdes līdzpriekšsēdētāju, Latvijas Zaļās partijas līderi Edgaru Tavaru intervē Agnese Margēviča.
Kopš Krievijas prezidenta intervijas ASV televīzijas personībai
Takeram Karlsonam pagājusi
jau teju nedēļa, tomēr, tā kā
Vladimira Putina režīms šobrīd
Latvijai rada tiešu un reālu
apdraudējumu, bet izvērstu viņa tiešo runu
divu stundu garumā nenākas dzirdēt tik
bieži, vērts pakavēties vismaz pie dažiem tās
momentiem, kuri Latvijas publiskajā telpā,
manuprāt, nav uztverti pietiekami nopietni
un atbilstoši Putina šābrīža mentālā stāvokļa
un pasaules redzējuma kopējam kontekstam.
Vai ticēt Putina teiktajam, ka Krievijai nav intereses iebrukt Polijā un Latvijā, un kā skaidrot Trampa priekšvēlēšanu izteikumus par Krievijas "iedrošināšanu" agresijai, Latvijas vēstnieku NATO Māri Riekstiņu intervē Agnese Margēviča.
Lielā vienprātībā pieņemtā Eiropas Parlamenta (EP) rezolūcija, kurā tas "nosoda Krievijas nemitīgos centienus graut Eiropas demokrātiju", spilgti demonstrē Rietumu demokrātiju bezspēcību Krievijas piekopto metožu priekšā.
Publiskotie partiju reitinga ikmēneša mērījumi, lai gan it kā ietver dažus šķietami paradoksus, jo neatspoguļo turbulences, kas saistās ar reitingu līderu darbību, nekādus milzīgus pavērsienus nerāda, bet ir gana interesanta viela izpētei no diviem aspektiem – valdības darba vērtējuma un 8. jūnijā gaidāmo Eiropas Parlamenta vēlēšanu izredzēm.
Ikgadējā tradīcija publiskot jaundzimušajiem dotos jocīgos vārdus ir labs iemesls, lai uzdotu jautājumu, ar kādu pievienoto vērtību un labumu sabiedrībai dažādas valsts pārvaldes iestādes regulāri publisko to vai citu informāciju, kas demonstrē apšaubāmus pilsoņu lēmumus un dažādas ķibeles, kurās tie nokļūst. Publiska iesmiešana vai pašausmināšanās nedrīkst būt šādas valstiskas prakses vienīgais vadmotīvs un pievienotā vērtība.
Kāpēc Latvijas tiesībsargājošās iestādes 20 gadus ir bijušas bezspēcīgas pret Eiropas Parlamenta deputāti Tatjanu Ždanoku, par kuras sadarbošanos ar Krievijas FDD (krieviski – FSB) tagad publiskoti pierādījumi, un cik kaitīga Latvijai tomēr bijusi šīs par politikas margināli uzskatītās personas darbošanās, Agnese Margēviča iztaujā Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju Andreju Judinu (JV)
Par Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienaskārtību, "atkrievošanas" lozunga izredzēm Briselē un eirokomisāra izvēles procedūru bijušo aizsardzības ministru Arti Pabriku (Latvijas attīstībai) intervē Agnese Margēviča.
Diskusija par Latvijas izstāšanos
no kājnieku mīnu aizlieguma
konvencijas, kas jau novilkusi
frontes līniju jeb mīnu lauku
ne gar robežu ar Krieviju, kā
cerēts, bet krustu šķērsu
Latvijas politiskajā vidē un sabiedrībā, ir no
mušas uzpūsts zilonis jeb pseidorisinājums,
ko apsedlojuši visdažādāko interešu vadīti
pasažieri.
Par to, kādi ir iespējamie ieguvumi un riski, Latvijai izstājoties no Otavas konvencijas, lai
varētu izmantot šobrīd aizliegtās kājnieku mīnas pierobežas
aizsardzībai no agresīvās Krievijas, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Rihardu
Kolu (NA) izjautā Agnese Margēviča.
Kāpēc nepiepildās opozīcijas prognozes par jaunās valdības koalīcijas nespēju sastrādāties, valdošo partiju bailēm no lielas kritiski noskaņotu vēlētāju aktivitātes Eiropas Parlamenta vēlēšanās un galu galā paša Apvienotā saraksta ambīcijām 8. jūnijā, politiskā spēka līderi Edvardu Smiltēnu intervē Agnese Margēviča.
Kā skandālu izraisījusī Saeimas deputātu vizīte Ķīnā izskatās no uzņēmēju delegācijas, kas arī tieši šobrīd ielūgta vizītē šajā ekonomikas milzī, skatpunkta un par attieksmi pret valdības otrdien pieņemto rīcības plānu Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidentu Aigaru Rostovski izjautā Agnese Margēviča.
Par Krievijas prezidenta vēlēšanām kā kara referendumu,
par situāciju Ukrainas frontē
un vācu presē noplūdušo NATO mācību plānu alianses
Austrumu flanga aizsardzībai
militāro ekspertu, Iekšlietu
ministrijas parlamentāro
sekretāru Igoru Rajevu iztaujā Agnese Margēviča.
Kurš vainīgs un ko darīt – par šiem mūžīgajiem jautājumiem jauno pasažieru elektrovilcienu ieviešanas ķibeļu sakarā satiksmes ministru Kasparu Briškenu (Progresīvie) iztaujā Agnese Margēviča