Lai noskaidrotu, cik operatīva un adekvāta bijusi VID vadības reakcija uz pēdējo skaļo korupcijas skandālu iestādē, VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktoru Kasparu Podiņu intervē Agnese Margēviča.
Pēdējās trīs dienas līdz vēlēšanām daudzi pavadīs diskusijās ar sevi par izšķiršanos, vai vispār iet vēlēt, un šaubām, vai es, vēlētājs, vispār kaut ko varu ietekmēt. Vai konkrētai partijai atdota balss nepazudīs valdības koalīcijas kompromisos
Haoss Krievijas lidostās un uz tās robežām, kas trešdien iestājās pēc it kā mēnešiem ilgi prognozētā, tomēr kā šoks atnākušā Putina paziņojuma par daļēju mobilizāciju, parādīja, ka Eiropas lēmums par ieceļošanas ierobežojumiem Krievijas pilsoņiem, kur baltieši nospēlēja proaktīvu lomu, bijis tālredzīgs, un attiecībās ar šo agresīvo valsti diskusijas par humāniem apsvērumiem ir jāaizmirst – pašu drošība ir pirmajā vietā.
Par ko ir šīs vēlēšanas – par
lielajām ģeopolitiskajām izvēlēm, kā domā vēlētāji, vai par
saimnieciskās ietekmes sfēru
pārdali, kas rūp partijām, politologu Jāni Ikstenu iztaujā
Agnese Margēviča.
Par apstākļiem, kādos tika pieņemts lēmums par VID ģenerāldirektores atstādināšanu, un to, kas sekos tālāk pēc pēdējā pasūtījuma un kukuļņemšanas skandāla VID, finanšu ministru Jāni Reiru (JV) iztaujā Agnese Margēviča.
Pirmdien ASV vēstniecības vairāk nekā 20 valstīs ir saņēmušas amerikāņu izlūkdienestu informāciju, kā Krievija pēdējos astoņus gadus šajās valstīs uzpirkusi amatpersonas un politiķus, tam iztērējot vismaz 300 miljonus dolāru, lai īstenotu savu politisko ietekmi un jauktos vēlēšanu procesā, un būtu ārkārtīgi maz ticami, ka šīs shēmas apgājušas Latviju.
Pēc kārtējā korupcijas skandāla Valsts ieņēmumu dienestā (VID) finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) nolēmis atstādināt no amata iestādes ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi, Diena uzzināja Finanšu ministrijā.
Par dažādu skandālu ietekmi
uz vēlēšanām, partiju pielietotajām kampaņošanas taktikām un to tālejošajām interesēm ar politologu Filipu Rajevski sarunājas Agnese Margēviča.
Par cēloņiem un sekām Valsts prezidenta likumdošanas iniciatīvai par Latvijas Pareizticīgās baznīcas neatkarību no Maskavas patriarhāta ar Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes profesoru Valdi Tēraudkalnu sarunājas Agnese Margēviča.
Par to, cik drošs ir žogs uz robežas ar Baltkrieviju, riskiem, ko rada situācija Zaporižjas AES, un to, vai būtu jāpalielina Brīvības pieminekļa un citu objektu apsardze, iekšlietu ministru Kristapu Eklonu (A/P) intervē Agnese Margēviča.
Par to, vai energokrīze pāraugs
mājsaimniecību energonabadzībā un izraisīs negatīvu domino efektu, padarot mūsu
ekonomiku konkurētnespējīgu, Latvijas Universitātes Biznesa, ekonomikas un vadības fakultātes dekānu Gundaru Bērziņu iztaujā Agnese
Margēviča.
Veids, kā valdība vakar pieņēma un pamatoja lēmumu sniegt atvieglojumus privātu uzņēmēju daudzus gadus virzītajai sašķidrinātās gāzes termināļa celtniecībai Skultē, ir paraugs tam, kā šādi politiski lēmumi nebūtu jāpieņem un kā tos nevajadzētu argumentēt.
Par briestošās energokrīzes patiesajiem apmēriem, valdības kavēšanos ar krīzes oficiālu atzīšanu un tās menedžmenta izveidi, kāpjot uz Covid-19 pandēmijas grābekļa, ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) tautsaimniecības padomnieku Aino Salmiņu sarunājas Agnese Margēviča.
Partiju programmas kā atskaites
punkts to darbības izvērtēšanai
Latvijas daudzpartiju koalīciju
realitātē īsti nestrādā un nekad
nav strādājis, lai gan ir ērts instruments, kuru izmanto plašā
rituālu darbību spektrā, sākot no vairāksolīšanas priekšvēlēšanu periodā, līdz konkurentu troļļošanai, vēlētāju audzināšanai un
kritiķu dažbrīd neviltotajiem centieniem
caur programmām un to izpildi visu šo
reālpolitiku ielikt jelkādā izmērāmā un pēc
universāliem kritērijiem izvērtējamā rāmī.
Ko par Saeimas vēlēšanu iznākumu mums saka priekšā vēlētāju aktivitāte un kā neizniekot savu balsi, pat ja ļoti gribas protestēt, intervijā Agnesei Margēvičai skaidro Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) ilggadējais sekretārs Ritvars Eglājs.
Dilemma, vai pret partiju izvirzītajiem premjera amata kandidātiem, kuri paši nekandidē 14. Saeimas vēlēšanās, izturēties kā pret "zickandidātiem", kurus sabiedrības interesēs, lai tā it kā netiktu muļķota ar viltus izvēlēm, būtu kā īpaši jāiezīmē vai pat jāizslēdz no
publiskajām partiju priekšvēlēšanu debatēm, ir vairāk ētiski pamatota, bet, ja iedziļinās, nav loģiski īpaši pamatota.
Par "aklimatizācijas problēmām", kas vērojamas attieksmē pret patvērumu Latvijā radušajiem Krievijas opozīcijas medijiem un vietējo sabiedrību, Ārlietu ministrijas (ĀM) īpašo pārstāvi informācijas telpas drošības jautājumos Viktoru Makarovu iztaujā Agnese Margēviča.
Kad vēlā pavasarī, reaģējot uz karu Ukrainā un grožu vēl ciešāku pievilkšanu jebkādai režīma kritikai Krievijā, sākās krievu opozicionāru plūsma uz Latviju, bija cerība, ka viņu redzējums par Putina režīma patieso seju un zvērībām Ukrainā palīdzēs atšķaidīt un ar laiku vest pie prāta propagandas un lielkrievu šovinisma apmāto Latvijas krievvalodīgo daļu.
Cik apokaliptiska būs briestošā enerģētikas krīze un vai valdība tai pārliecinoši gatavojas, bijušo satiksmes ministru, tagadējo biznesa konsultantu Anriju Matīsu iztaujā Agnese Margēviča.
Energoresursu, tostarp gāzes,
cenu pieaugums Latvijā un
pasaulē ir Krievijas brutālā kara
Ukrainā sekas, svētdienas pēcpusdienā, reaģējot uz vispārējo
šoku par svaigi saņemtajiem
gāzes apkures izlīdzinātā maksājuma pārrēķiniem, paziņoja premjers Kariņš.
Atbildēt uz pēdējās nedēļās
aizvien biežāk dzirdamo
jautājumu, par ko balsot
Saeimas vēlēšanās, noteikti ir
daudz grūtāk nekā uz jautājumu, par ko nebalsot.
Cik reāli, ka jau vasarā mūs pārsteigušais Covid-19 saslimstības pieaugums draud ar stingriem ierobežojumiem
rudenī, intervijā Agnesei Margēvičai stāsta Jurijs Perevoščikovs.
Nav pirmā priekšvēlēšanu kampaņa, kurā partijas acīmredzot centīsies robus savu principu, ideju un risinājumu piedāvājumā kompensēt, radot mākslīgu iespaidu par ideoloģiskām sadursmēm un izstumjot priekšplānā sejas, kuras izraisa nāvīgu sašutumu politiskajos oponentos.
Par veiksmēm un neveiksmēm valsts amatpersonu konkursos, gatavību iespējamajām krīzēm rudenī un to, kā palielināt iedzīvotāju aktivitāti vēlēšanās, Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski intervē Agnese Margēviča.
Par obligātā militārā dienesta
nepieciešamību un tā lomu
Krievijas uzbrukuma nepieļaušanā ar militāro ekspertu
Mārtiņu Vērdiņu sarunājas
Agnese Margēviča.