Cilvēkam nekad nav labi. Kad auksts laiks, tad, kamēr nama centralizētā apkure nav pieslēgta, jāsildās ar elektriskajiem sildītājiem. Kad karsts laiks, tad patvērums tiek meklēts pat veikalos, kur ir kondicionieri. Viens ieskrējiens, otrs, autobusā - caurvējš, un nākamās dienas rīts pienāk ar stīvu sprandu, sāpošu zobu vai kaklu.
Svētdien notikušais maratona laikā – 25 gadus veca vīrieša nāve, liek man celt trauksmi gan kā ārstei, gan mātei, kuras dēls ir profesionāls basketbolists. Proti, es vēlos runāt par mūsu katra atbildību un zināšanām par savu veselību.
Krūšu pašpārbaudei vajadzētu būt kā normai ikvienai sievietei, turklāt katrai sievietei jebkurā vecumā vajadzētu mācēt pašai savas krūtis iztaustīt un spēt noteikt, vai ir notikušas kādas izmaiņas, kuru dēļ vajadzētu vērsties pie ārsta.
Aptuveni 240 miljardu eiro katru gadu Eiropā un aptuveni 140 miljonu eiro gadā Latvijā - tāds ir ekonomiskais slogs sabiedrībai, ko rada muskuļu un skeleta sistēmas slimības (MSS). Pērn vien Latvijā 2800 MSS pacientiem pirmreizēji tika noteikta darba nespēja, tas ir par 15% vairāk nekā 2013. gadā. Turklāt kopumā Latvijā MSS izraisīto seku dēļ darba nespēja ir ap 383 400 slimniekiem.
Ne vienmēr aptaukošanās cēlonis ir neveselīga pārtika, bet gan dažādas kaitīgās vielas, kas ikdienā nonāk cilvēka organismā, Pasaules veselības dienā skaidroja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) docente un dietoloģe Laila Meija. Viņa runāja arī par "dīvāna, kartupeļu un pults sindromu" un kā izvairīties no aptaukošanās.
Teju puse Latvijas iedzīvotāju grēko veselīga uztura ziņā, mēdzot ēst vakaros pirms gulētiešanas, savukārt trešdaļa patērē pārāk daudz saldumu un regulāri pārēdas. Lai arī daudzi atzīst savus ēšanas grēkus, tomēr tikai daļa šos ieradumus ir gatavi mainīt un ēst veselīgāk, secināts Rimi Latvia un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktajā Latvijas iedzīvotāju ēšanas paradumu pētījumā.
Lai arī daudziem sīpols nav visiecienītākais dārzenis uzturā, tā mizošanas laikā paciešot rūgtās asaras, labāk domāt par sīpola ievērojamo lietderību veselības uzturēšanā, lasāms laikraksta Diena šīsnedēļas pielikumā Senioru Diena.
Iedzīvotāju īpatsvars, kuriem dažādu iemeslu dēļ nav pieejamas veselības pārbaudes, Latvijā ir visaugstākais Eiropas Savienībā (ES) un aptuveni trīs reizes pārsniedz ES vidējo rādītāju, liecina Eiropas Komisijas (EK) jaunākais pārskats par Latvijas ekonomikas attīstību un ES rekomendāciju izpildi.
Veselīgs dzīvesveids un regulāras veselības pārbaudes ir garants jēgpilnām vecumdienām, šonedēļ lasāms laikraksta Diena pielikumā Senioru Diena.Pēc ANO prognozēm, senioru īpatsvars tuvāko 50 gadu laikā pasaulē pieaugs par 30–40 procentiem. Rīgas Stradiņa universitātes profesors, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas galvenais speciālists internajā medicīnā Aivars Lejnieks uzsver, ka šī demogrāfiskā tendence skars arī Latviju: "Mūsu laikos 65 gados neviens nav vecs cilvēks, viņš ir gados vecāks jeb jauns vecs cilvēks.
Pagājušajā diennaktī mediķu palīdzība bija nepieciešama septiņiem cilvēkiem, kas lietojuši jaunās psihoaktīvās vielas jeb tā dēvēto spaisu, aģentūru LETA informēja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Sanita Malēja.