VK revīzija: Rugāju novadā ūdenssaimniecības projekta vietā uzbūvē stadionu
Mērķtiecīgi neīstenojot infrastruktūras objektus, Rugāju novadā ūdenssaimniecības projekta vietā tika uzbūvēts stadions, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.
Valsts kontrole
Pūce: Pašvaldību aizņēmumi tiks vairāk izvērtēti un kontrolēti
Pašvaldību aizņēmumi Valsts kasē infrastruktūras objektu būvniecībai tiks vairāk izvērtēti un kontrolēti, trešdien preses konferencē paziņoja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (A/P).
Valsts kontrole: Virknē pašvaldību ir ambiciozi un dārgi uzturami objekti, kas sevi nespēj atpelnīt
Daudzu pašvaldību prakse, aizņemoties valsts budžeta finansējumu pārlieku lielu, pašvaldības reālajai situācijai un vajadzībām neatbilstošu objektu būvniecībai, liecina par īstermiņa domāšanu un bezatbildīgu attieksmi pret saviem nākotnes izdevumiem. Valsts kontrole 15 pašvaldībās vērtēja šādu infrastruktūras projektu ekonomiskā pamatojuma esamību, kā arī to plānošanu un īstenošanu. Revīzijā Valsts kontrole atklāja, ka lielākā daļa sporta un atpūtas objektu visdrīzāk nekad nevarēs sevi atpelnīt, un no pašvaldībām nepieciešamie uzturēšanas izdevumi ik gadu tikai pieaugs.
Valsts kontrole pēta Talsu pašvaldības saimniekošanu kapitālsabiedrībās
Valsts kontrole ir sākusi revīziju Talsu novada pašvaldībā, kuras uzmanības centrā būs pašvaldības kapitālsabiedrību sniegtie pakalpojumi Talsu novada iedzīvotājiem, kā arī kapitālsabiedrību pārvaldības tiesiskums un atbilstība labās prakses principiem, aģentūru LETA informēja Valsts kontroles Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas vadītāja Līga Krapāne.
Virkne pašvaldību novērsušas nevienlīdzīgu attieksmi pret pedagogiem atlīdzības jautājumos
Nepilnu gadu pēc desmit pašvaldībās veiktās revīzijas par valsts mērķdotācijām pedagogu atlīdzībai puse revidēto pašvaldību jau ieviesušas ieteikumus, tā novēršot nevienlīdzīgu attieksmi pret pedagogiem atlīdzības jautājumos un sakārtojot tos vēl pirms jaunā mācību gada sākuma, aģentūru LETA informēja Valsts kontrolē.
Valsts kontrole sašutusi, ka VUGD nav sodīta par nodarītiem zaudējumiem budžetā
Lai arī pirms gada Valsts kontrole norādīja uz budžetam radītiem zaudējumiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) un tā pakļautībā esošās Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas rīcības rezultātā, tomēr vainīgie sodu nav saņēmuši, aģentūrai LETA pauda Valsts kontrolē.
Aisberga neredzamā daļa armijas iepirkumos
Latvijas aizsardzības spēju attīstību galvenokārt kavē trūkumi plānošanā, secinājusi Valsts kontrole (VK), izvērtējot pēdējo četru gadu projektus. Ir konstatēti vairāki gadījumi, kad bruņojuma iegādes izpētes laikā netiek apzināts pilnīgi viss dzīvescikls – cik izmaksās iekārtas uzturēšana, kas un kur veiks apkopes, kur iegādāsies rezerves daļas, vai iekārtas ir savietojamas ar jau esošo aprīkojumu. Turklāt tiek norādīts uz būtiskiem riskiem, ka pērn par 5,5 miljoniem eiro iegādātā ieroču sistēma varētu netikt efektīvi ieviesta un izmantota. Tāpat joprojām nav atrisināts jautājums par militārā transporta remontiem un uzturēšanu.
Lielu daļu no Bordāna solītā tieslietu sistēmas audita veiks VK
Lielu daļu no tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) gada sākumā solītā visaptverošā tieslietu sistēmas audita veiks Valsts kontrole (VK), piektdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.
Valsts kontroles likuma grozījumi – amatpersonu atbildība kļūst personīga
Ceturtdien, 1. augustā, stājas spēkā grozījumi Valsts kontroles likumā, kas piešķir tiesības Valsts kontrolei lemt par zaudējumu piedziņu no amatpersonām un darbiniekiem, ja tie valsts vai pašvaldības budžetam radīti nelikumīgas rīcības rezultātā. Jaunās normas mērķis ir stiprināt amatpersonu atbildību un godprātīgu rīcību ar nodokļu maksātāju naudu, informē iestādē.
Vairs nebūs iespējams atstāt bez ievērības iestādēm radītos zaudējumus
Pēc divām dienām – 1. augustā – stājas spēkā grozījumi Valsts kontroles (VK) likumā, kas revīzijas iestādei dos tiesības piedzīt nelikumīgu darbību rezultātā radītos zaudējumus. VK gan cer, ka tas darbosies vairāk kā preventīvs pasākums un zaudējumi nemaz netiks radīti, jo ierēdņi zinās, ka par to būs jāatbild. Iepriekš iestādes neesot jutušas pienākumu atgūt zaudējumus, arī tad, ja tie bijuši acīmredzami.
Apšauba "slēptā kluba" lēmumus
Nevalstisko organizāciju (NVO) iesaistīšanās lauksaimniecības nozares politikā neliecina par demokrātijas veicināšanu, revīzijas ziņojumā norādījusi Valsts kontrole (VK). Revīzijas pārskatā uzsvērts, ka Zemkopības ministrijas (ZM) un lauksaimniecības NVO sadarbība nav caurskatāma un rada iespaidu, ka tas ir "nosacīti slēgts klubiņš, kas darbojas tikai savu interešu vadīts, tādējādi izslēdzot plašu sabiedrības grupu iesaisti".
Valsts kontrole: Trūkst atklātas un atbildīgas pieejas ZM fondu finansējuma izlietojumā
Zemkopības ministrija (ZM) no valsts budžeta caur vēsturiski izveidotiem fondiem finansē ar meža, medību un zivsaimniecības nozarēm saistītus projektus, ik gadu tam atvēlot gandrīz divus miljonus eiro. Daļa no šīs summas tiek piešķirta arī nevalstiskajām organizācijām (NVO) un dažādu sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumu īstenošanai. Valsts kontrole (VK) revīzijā atklāj, ka starp šiem fondiem valda būtiskas atšķirības budžeta līdzekļu apsaimniekošanā, īpaši vēršot uzmanību uz trūkumiem Meža attīstības fonda un Medību saimniecības attīstības fonda līdzekļu pārvaldē. Pastāvošo pieeju nevar saukt par atbildīgu, atklātu un skaidru, portālu Diena.lv informē VK.