Viņš norādīja, ka Valsts kontroles piedāvātais kūdras nozares kopējā eksporta apmēra salīdzinājums ar uzņēmuma gūtajiem kūdras atradņu zemes nomas maksas ieņēmumiem ir nekorekts un rada nepatiesu iespaidu par nozares efektīvu pārvaldību.
"Jāņem vērā, ka Latvijas valsts meži pārņēma jeb faktiski mantoja kūdras un citu derīgo izrakteņu ieguves nozari ar jau spēkā esošām līgumsaistībām ar konkrētiem uzņēmumiem. Latvijas valsts mežu uzdevums, pārņemot nodotos zemes nomas līgumus derīgo izrakteņu ieguvei 2000.gadā, galvenokārt, bija nodrošināt nomas līgumu saistību izpildi atbilstoši to saturam un spēkā esošajiem tiesību aktiem," uzsvēra Latvijas valsts mežu valdes loceklis Edvīns Zakovics.
Viņš arī atzīmēja, ka visas nozares eksporta ieņēmumu un Latvijas valsts mežu iznomāto kūdras atradņu nomas maksas starpību var skaidrot ar kūdras pārstrādes uzņēmumu zināšanām un spēju investēt ražotnēs, ražojot eksportspējīgus kūdras produktus - iepakotus augstas vērtības substrātus. "Te ir salīdzināti divi pilnīgi dažādi produkti, ko raksturo atšķirīgs patērētājs, nesalīdzināmi kapitālieguldījumi to ražošanai un nesalīdzināmi produktu pievienotās vērtības līmeņi, līdz ar to šāds salīdzinājums nav korekts," pauda Zakovics.
Viņš piebilda, ka Latvijas valsts meži nepiekrīt Valsts kontroles ziņojumā ietvertajai interpretācijai par uzņēmuma laika posmā no 2015.gada līdz 2018.gadam īstenoto kūdras atradņu zemes nomas maksas indeksāciju, kas, Valsts kontroles ieskatā, iespējams, varēja tikt īstenota agrāk. "Ir jāatgādina, ka tieši Latvijas valsts meži un Zemkopības ministrija pievērsa valdības uzmanību nepieciešamībai mainīt nomas maksas pamatprincipus un tos nosakošos tiesību aktus", uzsvēra Zakovics.
Tāpat viņš pauda, ka 2014.gadā pieņemtajos Ministru kabineta noteikumos paredzēto kūdras atradņu zemes nomas maksas indeksāciju Latvijas valsts meži ieviesa kā rūpīgs un krietns saimnieks - izvērtējot juridiskās sekas, kas būtu radušās, ja uzņēmums vienpusēji grozītu vai lauztu līgumus ar vairākiem desmitiem komersantu, kuru zemes nomas līgumi paredzēja iespēju tos grozīt, tikai abpusēji vienojoties. Turklāt nomas maksu indeksācija bija jāveic, apzinoties, ka Latvijas valsts meži tirgū atrodas dominējošā stāvoklī un tādēļ nedrīkst piemērot atšķirīgus nosacījumus dažādiem komersantiem.
Uzņēmuma valdes loceklis piebilda, ka Latvijas valsts mežu rīcību kūdras atradņu zemes nomas maksas indeksācijas ieviešanā ir izvērtējis neatkarīgs juridiskais audits, Latvijas valsts mežu lēmumus un darbību šajā jautājumā atzīstot par pilnībā atbilstošu normatīviem.
Pēc Zakovica teiktā, Valsts kontrole savā ziņojumā vērš uzmanību arī uz Latvijas valsts mežu līdzšinējo rentabilitātes aprēķināšanas metodiku, norādot, ka tajā nav iekļautas uzņēmuma apsaimniekošanā esošās kokaudzes. Taču Latvijas valsts mežu gada pārskati ir sagatavoti atbilstoši starptautiskai grāmatvedības praksei un tiem ir pievienots starptautisku revidentu atzinums, tādēļ uzņēmums nevar piekrist Valsts kontroles paustajam, ka uzņēmuma pārskatos ir iekļauta nekorekta informācija.
"Nevaru piekrist apgalvojumam, ka Latvijas valsts mežu aktīvu atdeve ir zem nozares vidējā, gluži otrādi - uzņēmuma ekonomisko datu analīze skaidri parāda, ka tā rentabilitāte ir augsta ne tikai Latvijas līmenī, bet arī salīdzinot ar līdzīgiem meža apsaimniekošanas uzņēmumiem Eiropā - Austrijā, Vācijā, Somijā un Igaunijā", pauda Zakovics.
Tāpat arī Latvijas valsts mežu pārstāvji atzīmēja, ka daudzās Eiropas valstīs, līdzīgi kā Latvijā, vietējo likumdevēju lēmumu rezultātā kokaudzes nav iekļautas meža apsaimniekotāju uzņēmumu bilancēs - tā tas ir, piemēram, Polijā, Somijā, Austrijā, atsevišķos Vācijas apgabalos un citur.
Jau ziņots, ka Valsts kontrole konstatējusi būtiskus trūkumus Zemkopības ministrijas un Latvijas valsts mežu darbībā, pārvaldot un apsaimniekojot valstij piederošos derīgos izrakteņus - kūdru, kā arī smilti un smilti-granti.
Pēc revīzijas ziņojumā paustā, ministrija nav bijusi atbildīgs un rūpīgs saimnieks, pārvaldot valsts īpašumā esošos derīgos izrakteņus.
Valsts kontrolē atzīmēja, ka Zemkopības ministrija nav izrādījusi interesi par tai uzticētajiem valstij piederošajiem derīgajiem izrakteņiem - to uzskaites vērtība nav ticama un valstij piederošās kūdras ieguves apmēriem netiek sekots līdzi. Rezultātā valsts iegūst un līdz pat 2030.gadam turpinās iegūt vien daļu no tai piekrītošajiem ieņēmumiem par kūdras ieguvi un pārdošanu.
Ziņojumā minēts, ka ministrijas rīcībā nav ticamas informācijas par tās valdījumā esošo derīgo izrakteņu patieso vērtību, ieguves apmēriem un to faktiskajiem atlikumiem, tādējādi neievērojot grāmatvedības uzskaiti regulējošo normatīvu prasības. Neapzinot derīgo izrakteņu patieso vērtību, nav iespējams noteikt iespējami augstāko cenu par iegūstamajiem derīgajiem izrakteņiem.
Tāpat, pēc Valsts kontroles paustā, ministrija, neveicot pietiekamu uzraudzību pār Latvijas valsts mežiem deleģētā uzdevuma - derīgo izrakteņu apsaimniekošana - tiesisku izpildi, nav ievērojusi Valsts pārvaldes iekārtas likumu, jo Latvijas valsts meži kūdras ieguves nomas maksas indeksāciju sāka trīs gadus vēlāk, nekā to paredzēja normatīvi - tikai 2018.gadā.
Jau ziņots, ka Latvijas valsts meži apgrozījums šogad deviņos mēnešos bija 291,45 miljoni eiro, kas ir par 20,8% vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā, savukārt uzņēmuma peļņa pieaugusi par 28,7% un bija 108,901 miljons eiro.
Latvijas valsts mežu vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja - Zemkopības ministrija.
:)
citu vidū