Galvenie VK pārmetumi ir šādi: Latvijā Rail Baltica aktivitātes kavējas līdz pat četriem gadiem, ir vērojams izmaksu sadārdzinājums un gausi rit darbs pie īpašumu atsavināšanas dzelzceļa sliežu izbūvei.
Valsts kontroliere Elita Krūmiņa Dienai kā galvenos problēmu iemeslus min nespēju pieņemt lēmumus visaugstākajā līmenī, tāpat atbildīgā ministrija nav nodrošinājuši cilvēkresursus pastāvīgai projekta gaitas uzraudzīšanai un ieviešanas atbalstīšanai.
Taujāta, cik lielā mērā pie vainas ir sliktā starpvalstu komunikācija, Krūmiņa atzīst, ka nespēja vienoties par būtiskiem jautājumiem kopuzņēmuma RB Rail akcionāru līmenī, nepārprotami, ir viens no revīzijā konstatētajiem projekta virzības traucēkļiem, tomēr nedrīkstētu norakstīt visas projekta problēmas uz to vien. Ir jautājumi, kurus var risināt lokāli. ''Redzam, ka pastāv būtiski trūkumi arī nacionālo ieviesēju līdzšinējās darbībās,'' viņa piebilst.
VK identificētās problēmas un revīzijas ziņojumā secinātais, ka Satiksmes ministrija (SM) nebija gatava tik vērienīga projekta īstenošanai, rezultējās ar to, ka SM valsts sekretāra amatu bija spiests atstāt Kaspars Ozoliņš, kurš šo amatu ieņēma no 2013. gada līdz 2019. gada 6. aprīlim un bija atbildīgs par projekta uzraudzību un starptautisko koordināciju. Tāpat 2019. gada aprīlī amatu atstāja Latvijas puses projekta ieviesējas – SIA Eiropas dzelzceļa līnijas – vienīgais valdes loceklis Andris Linužs.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 27. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Aizsajūsmasaizrāvāselpa
rekur