Covid-19 pandēmijas iespaidā strauja digitālā attīstība notikusi ne tikai biznesa vidē. Arī valsts sektors aktīvi ieviesis un attīstījis dažādus informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumus. Digitalizācijas jomā valsts iestādes pietuvojušās privātajam sektoram, tāpēc kļuvušas interesantākas kibernoziedzniekiem un attiecīgi arī drošības riski ir līdzīgi tiem, ar kuriem saskaras uzņēmumi.
Aizejošajā 2021. gadā ir strauji audzis uzstādīto saules paneļu un reģistrēto elektroauto skaits. Ir paplašinājies arī elektroauto uzlādes staciju tīkls.
Šā gada pirmajos deviņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem deviņiem mēnešiem samazinājās pasažieru pārvadājumi visos transporta veidos, informē Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Ar dzelzceļa transportu 2021. gada pirmajos deviņos mēnešos tika pārvadāti 8,3 miljoni pasažieru, kas ir par 19,1% mazāk nekā 2020. gada attiecīgajā periodā. Pasažieru pārvadājumi iekšzemē gada griezumā samazinājās par 18,9%, bet starptautiskajos pārvadājumos – pat par 86,4%, rāda CSP dati. Galvenais pasažieru skaita krituma iemesls ir Covid-19 pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi.
Gada nogalē Saeima dažu stundu laikā pieņēma 2022. gada budžeta likumu, kurā budžeta ieņēmumi plānoti 10,66 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 12,4 miljardu eiro apmērā. Iespējams, viens no iemesliem, kādēļ šogad ar budžeta pieņemšanu gāja tik raiti, ir tas, ka 2022. gada budžets ir viens no garlaicīgākajiem, kāds Latvijā bijis. Nenoliedzami ir vairāki pozitīvi aspekti un arī deficīta apjoms nav traģisks, tomēr arī izaugsme, lai gan saukļos ļoti skaista, realitātē ir minimāla.