Dati – XXI gadsimta zelts un degviela
Atverot datus, var veicināt iekšzemes kopprodukta izaugsmi. Valstij jārūpējas par datu pieejamību.
Uzņēmēja Diena
Vērojami monetārie defekti
Nogaidoša politika ved pretī ekonomikas pārkaršanai un cenu burbuļiem.
Eksportā pienācis izaicinājumu laiks
Robus koksnes eksportā varētu kompensēt ar mašīnbūvi, metālapstrādi un pakalpojumu nozarēm.
Apsaimniekotāja loma ir būtiska
Lielākā daļa Latvijas daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju uzskata, ka viņu mājas tehniskais stāvoklis būtu jāuzlabo, liecina attīstības finanšu institūcijas Altum veiktā aptauja. Smagākie šķēršļi namu atjaunošanai ir nevis naudas trūkums, bet gan kaimiņu nespēja sadarboties, kā arī apsaimniekotāja neieinteresētība.
"Granulu apkure" izmaksā vairāk
Straujais cenu kāpums pasaules enerģētisko resursu, kā arī kokmateriālu tirgū liek sadārdzināties arī apkurei ar koksnes granulām. 2021. gada ceturtajā ceturksnī industriālo koksnes granulu cenas salīdzinājumā ar 2020. gada nogali pieaugušas divkārt, ziņo LETA, atsaucoties uz Meža nozares informācijas centra (MNIC) publiskotajiem datiem.
Energoefektivitātē daudz mājasdarbu
LTRK Politikas daļas direktores vietnieks Jānis Lielpēteris intervijā Rūtai Kesnerei.
Augusi Pierīgas nozīme
Labāk klājas vietās ar augstas vērtības rūpniecību un pakalpojumiem.
Veiksme aktīvajos plānos
Atsevišķiem "akciju" plāniem gada ienesīgums pārsniedz 20%.
Laiks noliktavu robotizācijai
Līdz ar strauji augošo ekomerciju jautājums par piegādes procesu efektivizāciju uzņēmumiem kļūst aizvien aktuālāks. Neparedzētais lēciens interneta pasūtījumu skaitā ir radījis vietu jaunām iespējām, piemēram, darba vietu paplašināšanai un iekārtu modernizācijai, taču cilvēkresursi ir ierobežoti, un nemitīgā noliktavas paplašināšana tikai apgrūtina tās pārvaldību un rada lielākas izmaksas. Šādus izaicinājumus bieži var atrisināt ar ilgtspējīgiem robotikas un automatizācijas risinājumiem.
Svētku svinēšana pandēmijas laikā
Lietuvas pieredze rāda – tūrisms spēj pielāgoties Covid-19 krīzei. Tomēr ceļotāju grupu ir maz.
Būtiska ir arī nama apkārtne
Attālinātais darbs ir izplatījies ļoti plaši. Covid-19 pandēmijai sākoties, to ieviesa pat tie uzņēmumi un iestādes, kas iepriekš bija kategoriski pret darbinieku strādāšanu no mājām. Ir secināts, ka vairākums Eiropas strādājošo arī pēc pandēmijas vēlas strādāt attālināti vismaz daļu darba laika. Latvijā vēlmi arī turpmāk ilgtermiņā strādāt attālināti, pauduši vairāk nekā 60% darbinieku. Pētījumi arī rāda, ka attālinātais darbs spēj nodrošināt labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru, lielāku efektivitāti un labāku garīgo veselību, bet to nevar sasniegt bez būtiska priekšnoteikuma – piemērotas vides.
Kā nepalikt bez darbiniekiem?
Mentālā veselība ir kļuvusi par new black (jaunais melnais – angļu val.), respektīvi, par modes vārdu. Visās līderības, personālvadības un pat tehnoloģiju konferencēs tiek uzsvērts, cik svarīgi ir tas, lai darba devēji rūpētos par darbinieku emocionālo labsajūtu