Ķīnas valdība pirmdien paziņoja, ka no 1. jūnija piemēros muitas tarifus ASV precēm 60 miljardu dolāru (53,4 miljardu eiro) vērtībā, šādi reaģējot uz Vašingtonas plāniem tarifus piemērot gandrīz visam Ķīnas importam.
Ķīnas telekomunikāciju milzis Huawei noraidījis ASV varasiestāžu izvirzītās nopietnās apsūdzības uzņēmumam un tā finanšu vadītājai Menai Vaņdžuo, kuru decembrī aizturēja Kanādā. Huawei inkriminē krāpšanu, Irānai noteikto sankciju pārkāpšanu un tehnoloģiju zādzību. Uzņēmumam ASV izvirzītas kopumā 23 apsūdzības. Ķīnas valdība aizstāv Huawei un uzskata, ka amerikāņu vēršanās pret kompāniju ir "politiski motivēta".
Pēdējo gadu norises pasaules politikā vedina domāt par aizvien jaunu protekcionisma asnu uzzelšanu, liekot uzdot jautājumu par to, vai globālās tautsaimniecības veselība ir pietiekoša, lai stātos pretī jauniem pārbaudījumiem. Šo norišu aizmetnis lielā mērā ir saistīts ar iepriekšējo finanšu krīzi, kuras sekas zināmai iedzīvotāju daļai rada sajūtu par zemāku dzīves līmeni nekā pirms desmit vai 12 gadiem. Tomēr šīs labsajūtas aspekti nereti var būt saistīti ar tā dēvēto trekno gadu laikā notikušo dzīvošanu uz parāda. Tāpat neapmierinātība un norādes par vietējā tirgus aizsardzību lielā mērā ir saistītas ar globālās tautsaimniecības izmaiņām saistībā ar Ķīnas un citu Austrumāzijas valstu ekonomisko uznācienu, kas kopš gadsimtu mijas īpaši izteikti izpaudies ražošanas segmentā, daļai ražošanas no ASV un Eiropas pārceļoties uz lētāku izmaksu zemēm.
ASV prezidents Donalds Tramps intervijā biznesa medijam Bloomberg News neslēpa savu negatīvo attieksmi pret Pasaules Tirdzniecības organizāciju (PTO), norādot, ka "būtu gatavs panākt ASV izstāšanos no organizācijas, ja tā "nesaņemsies"."
Eiropas Savienība (ES) ir gatava atcelt muitas tarifus automašīnu importam no ASV, ceturtdien paziņoja bloka tirdzniecības komisāre Sesilija Malmstrēma.
SEB bankas eksperti joprojām saglabā optimistisku viedokli par pasaules IKP tendencēm, un prognozē aptuveni 4% izaugsmi 2018. un 2019. gadā, bet 2020. gadā ātrums nedaudz vājināsies. Arī Baltijas valstu ekonomikas attīstīsies līdzvērtīgā tempā. Pozitīvie efekti, ko veidos kapitālieguldījumi un mājsaimniecību vidū valdošais optimisms, pārspēs tirdzniecības konfliktu negatīvās sekas, secināts SEB bankas jaunākajā globālās ekonomikas apskatā Nordic Outlook.
Pēdējo 30 gadu laikā globālie importa tarifi ir pastāvīgi mazinājušies. Tomēr populisma vilnis pasaulē stiprina protekcionisma vēsmas. Tāpēc varam sagaidīt, ka tirdzniecības attiecību saspīlējums saglabāsies. ASV, Eiropas Savienība, Ķīna un pārējās pasaules valstis vēl izsver atbilstošāko tirdzniecības politikas stratēģiju. Taču globālā ekonomika līdzšinējo tarifu celšanu spēj "sagremot", neradot būtisku ietekmi. Taču nākotnē tas var mazināt riska apetīti un aktīvu cenas. Tādejādi centrālās bankas var nonākt sarežģītā situācijā - inflācija aktivizējas, bet izaugsmes un aktīvu cenu izredzes pasliktinās.
Ceturtdien stājas spēkā ASV muitas tarifi Ķīnas ražojumiem 16 miljardu dolāru apmērā, kas tika izsludināti, Vašingtonai apsūdzot Pekinu nekaunīgās amerikāņu tehnoloģiju zādzībās. Ar to noslēdzas pirmā prezidenta Donalda Trampa muitas tarifu paaugstināšanas kārta Ķīnas precēm kopumā 50 miljardu dolāru apmērā. 6. jūlijā jau stājās spēkā tarifi, ar kuriem tika aplikts ķīniešu ražojumu imports 34 miljardu apmērā. Ķīna atbildi parādā nav palikusi.
ASV un Eiropas Savienība (ES) ir panākušas vienošanos par kopīgiem soļiem tirdzniecības strīda atrisināšanai, trešdien paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps un Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers pēc tikšanās Baltajā namā.
