Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Sestdiena, 30. novembris
Andrejs, Andrievs, Andris

Tirdzniecības karš

Huawei saņem smagu triecienu arī "dzelžu" frontē

Pēc tam, kad saskaņā ar ASV prezidenta Donalda Trampa rīkojumu amerikāņu kompānijām faktiski liegta sadarbība ar uzņēmumiem, kas tiek uzskatīti par risku nacionālajai drošībai, tostarp arī Ķīnas IT gigantu Huawei, par saišu saraušanu ar Ķīnas uzņēmumu paziņoja Google, kuras izstrādātā operētājsistēma Android darbina Huawei ražotās viedierīces. Nupat tapis zināms, ka Ķīnas uzņēmumam pamatīgas rūpes sagādās partneru zaudēšana ne tikai programmatūras sektorā - par sadarbības apturēšanu paziņojis arī Lielbritānijā bāzētais mikroshēmu izstrādātājs ARM, kura risinājumi un arhitektūra ir pamatā arī daudzu Huawei ierīču čipsetos.

Pastiprinās ASV un Ķīnas tirdzniecības karš

Tirdzniecības karš starp pasaules divām lielākajām ekonomikām – ASV un Ķīnu – pieņemas spēkā. Ķīna otrdien paziņoja, ka palielinās ievedmuitu ASV ražotām precēm vairāku desmitu miljardu vērtībā. Tā bija Pekinas atbilde uz ASV lēmumu vairāk nekā divkāršot muitas tarifus importam no Ķīnas.

Tirdzniecības karš: Ķīna atbild ASV

Ķīnas valdība pirmdien paziņoja, ka no 1. jūnija piemēros muitas tarifus ASV precēm 60 miljardu dolāru (53,4 miljardu eiro) vērtībā, šādi reaģējot uz Vašingtonas plāniem tarifus piemērot gandrīz visam Ķīnas importam.

Huawei noliedz ASV apsūdzības noziegumos

Ķīnas telekomunikāciju milzis Huawei noraidījis ASV varasiestāžu izvirzītās nopietnās apsūdzības uzņēmumam un tā finanšu vadītājai Menai Vaņdžuo, kuru decembrī aizturēja Kanādā. Huawei inkriminē krāpšanu, Irānai noteikto sankciju pārkāpšanu un tehnoloģiju zādzību. Uzņēmumam ASV izvirzītas kopumā 23 apsūdzības. Ķīnas valdība aizstāv Huawei un uzskata, ka amerikāņu vēršanās pret kompāniju ir "politiski motivēta".

Cerības uz tālāku izaugsmi

Pēdējo gadu norises pasaules politikā vedina domāt par aizvien jaunu protekcionisma asnu uzzelšanu, liekot uzdot jautājumu par to, vai globālās tautsaimniecības veselība ir pietiekoša, lai stātos pretī jauniem pārbaudījumiem. Šo norišu aizmetnis lielā mērā ir saistīts ar iepriekšējo finanšu krīzi, kuras sekas zināmai iedzīvotāju daļai rada sajūtu par zemāku dzīves līmeni nekā pirms desmit vai 12 gadiem. Tomēr šīs labsajūtas aspekti nereti var būt saistīti ar tā dēvēto trekno gadu laikā notikušo dzīvošanu uz parāda. Tāpat neapmierinātība un norādes par vietējā tirgus aizsardzību lielā mērā ir saistītas ar globālās tautsaimniecības izmaiņām saistībā ar Ķīnas un citu Austrumāzijas valstu ekonomisko uznācienu, kas kopš gadsimtu mijas īpaši izteikti izpaudies ražošanas segmentā, daļai ražošanas no ASV un Eiropas pārceļoties uz lētāku izmaksu zemēm.

Tramps piedraud izstāties no Pasaules tirdzniecības organizācijas

ASV prezidents Donalds Tramps intervijā biznesa medijam Bloomberg News neslēpa savu negatīvo attieksmi pret Pasaules Tirdzniecības organizāciju (PTO), norādot, ka "būtu gatavs panākt ASV izstāšanos no organizācijas, ja tā "nesaņemsies"."

SEB banka: Globālā ekonomika demonstrē muskuļus par spīti tirdzniecības konfliktiem

SEB bankas eksperti joprojām saglabā optimistisku viedokli par pasaules IKP tendencēm, un prognozē aptuveni 4% izaugsmi 2018. un 2019. gadā, bet 2020. gadā ātrums nedaudz vājināsies. Arī Baltijas valstu ekonomikas attīstīsies līdzvērtīgā tempā. Pozitīvie efekti, ko veidos kapitālieguldījumi un mājsaimniecību vidū valdošais optimisms, pārspēs tirdzniecības konfliktu negatīvās sekas, secināts SEB bankas jaunākajā globālās ekonomikas apskatā Nordic Outlook.

Gašpuitis: Tirdzniecības karš – šķērslis, bet ne drauds izaugsmei

Pēdējo 30 gadu laikā globālie importa tarifi ir pastāvīgi mazinājušies. Tomēr populisma vilnis pasaulē stiprina protekcionisma vēsmas. Tāpēc varam sagaidīt, ka tirdzniecības attiecību saspīlējums saglabāsies. ASV, Eiropas Savienība, Ķīna un pārējās pasaules valstis vēl izsver atbilstošāko tirdzniecības politikas stratēģiju. Taču globālā ekonomika līdzšinējo tarifu celšanu spēj "sagremot", neradot būtisku ietekmi. Taču nākotnē tas var mazināt riska apetīti un aktīvu cenas. Tādejādi centrālās bankas var nonākt sarežģītā situācijā - inflācija aktivizējas, bet izaugsmes un aktīvu cenu izredzes pasliktinās.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide