Pacientu parādi slimnīcām pēdējos gados samazinājušies, tostarp arī pateicoties parādu piedzinēju iesaistei, taču summas joprojām ir ievērojamas un mērāmas miljonos, svētdien vēstīja raidījums LNT Ziņu TOP 10.
Šā gada janvārī un februārī Latvijas slimnīcas ir turpinājušas iedzīvotājiem sniegt vairāk pakalpojumu, nekā paredzēts budžetā, līdz ar to patlaban valsts slimnīcām ir parādā vairāk nekā 7,9 miljonus latu, liecina Veselības norēķinu centra (VNC) apkopotie dati par Latvijas slimnīcu darbību.
Septiņām slimnīcām iepriekšējos gados izsniegtie daudzmiljonu kredīti, kuriem sniegts valsts galvojums, patlaban tiek vērtēti kā «relatīvi riskanti», turklāt Ludzas un Kuldīgas slimnīcām jau radušies sarežģījumi ar kredītu atmaksu, Diena uzzināja Finanšu ministrijā (FM). Atbilstoši premjera Valda Dombrovska (JL) rīkojumam visi slimnīcu iepirkumi no valsts galvotā kredīta, kuri pārsniedz 100 000 latu, jāsaskaņo ar FM, un jau kopš rudens sākuma tie ir iesaldēti, jo FM bažījas, vai slimnīcas spēs kredītus atmaksāt.
Pagaidām medicīnas tehnoloģiju piegādātāji no slimnīcām, kuras ir parādā par medikamentiem un medicīnas precēm, negrasās tiesas ceļā atgūt kavētos maksājumus, aģentūru LETA informēja asociācijas pārstāvis Olafs Gūtmanis.
Lai lieki netracinātu jau tā nervozos kreditorus, Veselības ministrija (VM) būtisku informāciju par Latvijas slimnīcu pašreizējo finansiālo stāvokli padarījusi slepenu. Ierēdņi baidās, ka, uzzinot, cik daudz mūsu slimnīcas ir parādā zāļu un medicīnas preču piegādātājiem, kādam kreditoram neizturēs nervi un tas iesniegs tiesā pieteikumu maksātnespējai. Tas nav nemaz tik neticami. Laikraksts _Diena _izpētījis, ka valsts un pašvaldību medicīnas iestādes par zālēm un medicīnas precēm (šļircēm, cimdiem, marlēm utt.) jau ir parādā vismaz 16 miljonu latus.
Austrumu slimnīca par kavētajiem maksājumiem tehnoloģiju piegādātājiem varēs norēķināties tiklīdz valsts būs samaksājusi par līdz šim sniegtajiem neatliekamās palīdzības pakalpojumiem. Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca informē, ka minēto medicīnas tehnoloģiju piegādātāju kompānijām kavētie maksājumi uz šo brīdi ir 1,5 miljoni latu. Savukārt, tikai par 2009.g jūlija mēnesī pacientiem stacionārā sniegto neatliekamo palīdzību slimnīcai nesamaksātā nauda ir 780 tūkstoši.
Slimnīcas nedrīkst uzkrāt parādus un tām jāstrādā pieejamā budžeta ietvaros, šodien pēc tikšanās ar veselības ministri Baibu Rozentāli (TP) žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL). Viņš uzsvēra, ka līdz ar to Veselības ministrijai (VM) jāmeklē risinājumi, lai situāciju kaut kādā veidā uzlabotu. Veselības ministre uzskata, ka patlaban vienīgā izeja ir runāt ar kreditētājiem par kredīta atmaksas termiņa pagarināšanu, vēsta aģentūra LETA.