Plāna trešajā prioritātē "Publiskās pārvaldes reformas" bija iekļauti trīs rīcības virzieni - publiskās pārvaldes funkciju un pakalpojumu optimizēšana, cilvēkresursu efektīva pārvaldība publiskajā sektorā un e-pārvaldes veicināšana un birokrātisko procedūru atvieglošana valsts un pašvaldību iestāžu darbā.
Pirmajā rīcības virzienā ar visaugstāko vērtējumu jeb 2 punktiem novērtēti publiskās pārvaldes pakalpojumu un funkciju pārskatīšanas pasākumi. Trešajā rīcības virzienā augstākais vērtējums saņemts par integrētas un sadarbspējīgas valsts un pašvaldību pārvaldes elektroniskās informācijas telpas veidošanas pasākumiem. Šis uzdevums paredzēja tiešsaistē nodrošināt e-pakalpojumus. Kā norādīts ziņojumā, šis uzdevums tiek pildīts sekmīgi, jo jau 2010.gadā tika pārsniegts 2013.gadam noteiktais mērķa rādītājs.
Tikmēr PKC vērtējumā nepietiekami strauji notiek e-prasmju pilnveidošana iedzīvotājiem. 2011.gadā iedzīvotāju skaits ar zemām datorprasmēm bija tāds pats kā 2009.gadā - 11%, bet 2012.gadā tas palielinājās līdz 12%. Tas gan esot skaidrojams ar aprēķinu metodoloģijas maiņu, jo rādītājs, kas raksturo vidēja līmeņa e-prasmes, ir palielinājies, bet rādītājs, kas raksturo augsta līmeņa prasmes, ir palicis nemainīgs. Latvijā jāturpina darbs pie iedzīvotāju datorapmācībām un jāturpina informēt par radītajām e-iespējām, uzsver PKC eksperti.
Ekspertu vērtējumā, rīcības virzienā "Cilvēkresursu efektīva pārvaldība publiskajā sektorā" pērn esot sekmīgi pilnveidota valsts pārvaldes cilvēkresursu vadības sistēma un paplašināta vienotā atlīdzības sistēma, tomēr ekspertiem nav pārliecības par šo sekmju stabilitāti. Viņi pieļauj, ka, palielinoties ekonomiskajām aktivitātēm, daļa valsts sektorā strādājošo var izvēlēties to pamest par labu darbam privātajā sektorā. Plānā bija izvirzīts mērķis, ka publiskajā pārvaldē šogad nodarbināto skaitam jābūt 8% no valstī nodarbināto skaita, taču eksperti pieļauj, ka tas var netikt sasniegts.
Latvijas Stratēģiskais attīstības plāns 2010.-2013.gadam ir vidēja termiņa plānošanas dokuments, kura funkcija lielā mērā ir pārvarēt 2008.-2009.gada tautsaimniecības krīzes sekas.