Polijas prezidents Andžejs Duda, ceturtdien piedaloties piemiņas pasākumos Gdiņā, kur 1970.gadā komunistiskā marionešu režīma drošības spēki apšāva streikotājus, atzina, ka atjaunotās Polijas valsts nespēja saukt pie atbildības komunistu līderus ir apkaunojoša.
Polijas premjerministres Beatas Šidlo vadītā nacionālkonservatīvā valdība nostrādājusi tikai mēnesi, bet jau izpelnījusies kritiku par valsts demokrātijas pamatu drupināšanu, liekot iziet ielās tūkstošiem protestētāju, lai pieprasītu valdības atkāpšanos. Kopš jaunās valdības nākšanas pie varas strauji pasliktinājušās arī Varšavas attiecības ar Eiropas Savienības (ES) vadību.
Polijas ārlietu ministrs Vitolds Vaščikovskis apsūdzējis Vāciju, ka tā Krievijas intereses liek augstāk par Austrumeiropas drošību, norādot, ka Berlīne nevēlas izrādīt solidaritāti ar savām kaimiņvalstīm.
Nākamgad jūlijā Varšavā paredzētajā NATO samitā Baltijas valstīm ir jāpanāk ilgstoša sabiedroto klātbūtne reģionā, paziņojis Igaunijas premjerministrs Tāvi Reivass.
Polijas lauksaimnieki jau labu laiku uzpērk govis un slaukšanas iekārtas no lietuviešiem, kas zemo piena iepirkuma cenu dēļ ir daudz sliktākā situācijā, un Lietuvā paredzama piena nozares sašaurināšanās, ceturtdien prognozējis Lietuvas Zemkopības kameras priekšsēdētāja vietnieks Broņus Markausks.
Krievijas Ārlietu ministrija Polijas vēstniecei Maskavā Katažinai Pelcinskai-Nalečai izteikusi stingru protestu saistībā ar padomju armijai veltītā Pateicības pieminekļa demontēšanu Melecā, Polijas dienvidaustrumos, vēsta Polijas Radio.
Polija neizdos ASV kinorežisoru Romānu Polaņski, kurš pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados ASV tika apsūdzēts par nepilngadīgas meitenes seksuālu izmantošanu, vēsta laikraksts The Guardian.
Polija vēlas, lai 1997.gada NATO-Krievijas līgums tiktu anulēts un alianse varētu Polijas teritorijā izvietot pastāvīgas militārās bāzes, ko, kā uzstāj Maskava, šī vienošanās aizliedz.
Polijas jaunā premjerministre Beāta Šidlo paziņojusi, ka Varšava nav spējīga pildīt iepriekšējās valdības dotos solījumus par patvēruma meklētāju uzņemšanu, ziņo Polijas Radio.
62% poļu uzskata, ka viņu valsts bruņotajiem spēkiem būtu jāaizstāv Baltijas valstis, ja tām uzbruktu Krievija, liecina socioloģisko pētījumu kompānijas TNS Polska veikta aptauja. 19% aptaujāto poļu ir pretējās domās, bet vēl 19% atzinuši, ka viņiem uz šo jautājumu ir grūti atbildēt vai arī nav noteikta viedokļa.
Iepriekšējās Polijas valdības lēmums par vairāku tūkstošu bēgļu ģimeņu uzņemšanu "bija kļūda", pirmdien intervijā Polijas radio atzina jaunais iekšlietu ministrs Marjušs Blaščaks, solot, ka Polija tuvākajā laikā nostiprinās savas ārējās robežas.