"Poļi uzpērk jau sen, faktiski jau kopš pavasara. Tiek uzpirktas arī slaukšanas iekārtas, lai gan šis process nav tik masveidīgs. Uzpērk, jo pie viņiem situācija piena nozarē ir daudz labāka, bet mūsu zemnieki pārdod arī iekārtas, jo tās vairs nebūs vajadzīgas. Bet visvairāk govju pārpērk paši lietuvieši - tie saimnieki, kuri, saņemot atbalstu, ir apņēmušies paplašināt saimniekošanu. Tādējādi norisinās pārdale - no vienām saimniecībām uz citām," viņš skaidrojis.
"Ļoti daudzi mazie zemnieki aptur savu darbību, jo piena iepirkuma cenas neapšaubāmi ir pārāk zemas. Piena ražošana šobrīd ir nerentabla. Ja kāda zemnieku saimniecība pārtiek tikai no tās, tas arī nosaka šādu lēmumu. Piena krīze nekad agrāk nav tā ieilgusi, piena tirgus jau pusotru gadu ir nerentabls, pienāk laiks izšķirties, un tie, kam nav lielu saistību vai kredītu, atsakās [no piena lopkopības]," stāstījis Markausks.
"Ir skaidrs, ka nozare sašaurināsies. Grūti pateikt, cik ilgi un cik lielā mērā, bet piena ražošana samazināsies. Ganāmpulki sarūk jau sen, nav cita varianta. Situācija pasaules piena tirgū nav laba, bet mūsu iepirkuma cenas ir zemākās Eiropā," piebildis Zemkopības kameras vadītāja vietnieks.
Kā norāda laikraksts Lietuvos rytas, poļi paplašina saimniecības, jo piena iepirkuma cenas viņu valstī ir teju divreiz augstākas nekā Lietuvā un šogad atceltas piena kvotas.
Saskaņā ar Lietuvas Zemkopības ministrijas informāciju vidējā piena iepirkuma cena gada laikā kritusies par 9,4% un oktobrī bijusi vairs tikai 220,40 eiro par tonnu.
Tikmēr Lauksaimniecības informācijas un lauku uzņēmējdarbības centra dati liecina, ka govju skaits Lietuvā gada laikā sarucis par 3,2% un novembrī valstī bijuši 304 000 govju.