Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā 0 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Māris Zanders

Nezaudēt ticību

Ir ļaudis, kuri jau apbērē vēl netapušo valdību. Ja noliekam malā tos skeptiskos komentārus, kuru pamatā ir attiecīgā viedokļa paudēja politiskās simpātijas un intereses, iemesls tik drūmam noskaņojumam varētu būt mūsu vēlme varas gaiteņos redzēt zināmu stabilitāti. Ļoti saprotami, tomēr jāatzīst, ka mūsdienu pasaulē tāda lielākoties sastopama autoritāros vai tiem līdzīgos režīmos.

Uzmanību: runā politiķis!

Publikai patīk politiķi, kuri lieto košus salīdzinājumus. Droši vien viņi patīk pat konkurentiem, jo izteikums dod iemeslu komentāram, tātad rada ieganstu izteikties. «Tārpi», «tanki» - pēdējā laikā iniciatīvu publikas izklaidēšanā uzņēmies eksprezidents, tomēr netrūkst arī citu runas meistaru. Ņemot vērā, cik izvairīgas un jēdzieniski seklas ir politiķu runas, nav jau ne vainas šādiem košumiem, tomēr nedaudz skumdina pieticība avotu izvēlē.

PSKP mantinieki

Arī Rietumos partijās ir grupējumi, aizkulišu cīņas, kas vēlētājam maz saprotamas un interesantas, līdzīgi kā dažkārt atšķirības starp vienas ideoloģiskās nometnes partijām kā tādām. Tomēr diez vai tas ir Latvijas gadījums, jo nav nācies dzirdēt, piemēram, par «progresīvā IIN novirzienu» Vienotībā vai «nacionāļu grupējumu» ZRP. Līdz ar to, mēģinot saprast, kāpēc it kā vienai nometnei (labēji centriskas, latviešu) piederīgas partijas demonstrē paņēmienus, kas vairāk iederētos kādā austrumu galmā senos laikos, prātā nāk šķietami neticams salīdzinājums. Mūsu politiķi uzvedas kā PSKP aktīvisti.

Nav vārdu

Jau ir kā 1917. gada Petrogradā... Boļševiki pulcina ielās savus piekritējus, valstī krīze, bet Pagaidu valdības ministri kašķējas par to, cik kuram pienākas vietu valdības ložā Marijas teātrī un kādi simboli atļauti viņu automobiļiem... Neturpinot vēsturiskas analoģijas, rodas daži secinājumi.

Balta vai pusaizrakstīta lapa?

Būsim labticīgi un pieņemsim pašu partiju versiju, ka pauze sarunās par koalīcijas veidošanu bija nepieciešama nostādņu saskaņošanai, nevis amatu sadalei. Tātad nu iecerēto reformu plāni būs apspriesti, saskaņa panākta. Tas labi. Pietrūkst sarunās iesaistīto, uz amatiem pretendējošo personu komentāru par to, kā viņi vērtē līdzšinējās valdības sāktos darbus.

Sākam no sākuma

Kaislības ap Saskaņas centra (ne)iekļaušanu nākamajā valdībā prognozēti novedušas līdz senu aizvainojumu un pārpratumu uzliesmojumam starp pamatnāciju un t. s. minoritātēm (vai vismaz abu grupu sabiedriski aktīvākajām daļām). Lai cik žultaini dažbrīd ir vārdi, ko viens otram veltām, varbūt notiekošajā ir savs labums - tad izrunājam šos jautājumus un atrodam pamatu kopīgajam.

Par saskaņu

Nesen gadījās lasīt par kādu 1988. gadā notikušu apaļo galdu, kura ietvaros Nobela prēmijas laureāts literatūrā Josifs Brodskis sastrīdējās ar savu draugu, arī šīs prēmijas ieguvēju Česlavu Milošu. Strīda iemesls: Brodskis nepiekrita Miloša tēzei, kas Austrumeiropa ir atšķirīga kultūrtelpa, ar savu mentalitāti un tradīcijām.

Bija ne tikai 1940. gads

Latviešiem pārmet «ieciklēšanos» okupācijas tēmā, turklāt pārmetēji nereti smīnīgi saka: 50 gadu garumā nekas nekaitēja, paši nepretojāties, bet nu pie visa vainīgi okupanti. Lai neatvieglotu darbu - ka arī šo rindu autors ir «ieciklējies» -, atgādināšu dažas epizodes mūsu vēsturiskā likteņa brāļu, Igaunijas un Lietuvas, pagātnē.

Optisks māns?

Cilvēkiem, kuriem valdības veidošanas process šķiet nonācis strupceļā vai vienkārši pārāk ieildzis, izskanējusi doma par t. s. varavīksnes valdību varētu šķist simpātiska. Atminoties šādu veidojumu pieredzi citur Eiropā, Latvijas gadījumā tā tomēr neliekas reāla.

Pīlādža miets

Ļaudīm, kuri simpatizē oligarhu nīdēšanas idejai, noteikti tīkama ir doma, ka Lembergam nemainīgi uzticamie zaļie zemnieki varētu pasēdēt opozīcijā. Tā tiem mošķiem vajag, kazi, aizies pa skuju taku līdz ar divām «oligarhu partijām»! Viss jau labi, tikai profesionāli elles izdzimumu apkarotāji visos laikos zinājuši, ka ir nepieciešams pirmos panākumus nostiprināt, lai uzvara būtu paliekoša, piemēram, iedzenot nešķīstenī pīlādža mietu. Tas, par ko ļaudīm, kam ZZS netīkami, vajadzētu padomāt, ir: vai labie pasaku tēli šādus mietus sagatavojuši.

Laimes lācis no ziemeļiem

Publiskajā telpā kopumā Latvijā iesakņojies priekšstats, ka Igaunija teju vai visās dzīves jomās apsteidz Latviju un ņemama par paraugu. Visbiežāk šī uzstādījuma pamatošanai tiek minēti atsevišķi rādītāji, piemēram, izdevumi nozarei procentos no IKP, savukārt pietrūkst domu apmaiņas par instrumentiem, kādus kaimiņi lietojuši, lai apskausto līmeni panāktu. Vēl mazāk dzirdams par igauņu pieļautajām kļūdām, no kurām mums būtu vērts izvairīties.

Par uzvaru

Sagadījās, ka pēcvēlēšanu nedēļā atrados ārpus Latvijas un vienīgā lasāmviela bija viens no pēdējiem Krievijā iznākošā literatūras žurnāla Inostrannaja ļiteratura (_Ārzemju Literatūra)_numuriem. Veltīts kara tematikai literatūrā. Protams, salīdzināt situāciju mūsdienu Latvijā un pasaulē ar kara apstākļiem nav korekti, tomēr informācija no Rīgas par jaunās koalīcijas veidošanas līkločiem, cīniņiem par krēsliem un sarežģītām kombinācijām zināmā mērā saskanēja ar prāta mulsumu, kas vērojams augstākās priekšniecības prātos karalaikā.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide