Māris Zanders

Džungļu likumi

Kad eksperti un arī ļaudis, kuri naudu pelna citādi, mēģina diagnosticēt Latvijas sabiedrības kaites, nedienu galvgalī neiztrūkstoši tiek minēta vispārēja neuzticēšanās. Cilvēki neuzticas parlamentam, valdībai, politiķiem, tā īsti arī nedz medijiem, nedz Baznīcai, ne Rietumiem, nedz Austrumiem. Negrasoties apstrīdēt šo gaisotnes raksturojumu, tomēr liekas nepareizi diagnozi dramatizēt līdz pakāpei, ka Latvijā ir sācies kaut kāds karš «visi pret visiem», kas novedīs pie valstij un nācijai apokaliptiskām sekām.

13. maijs, 2011, 8:34

Muļļas vai reālisti?

Sešdesmit četri procenti Latvijas iedzīvotāju paļaujoties uz valdības lēmumiem kā nozīmīgāko faktoru, kas ietekmē Latvijas ekonomiku un labklājību. Pirmie dzirdētie komentāri: tik liela paļaušanās uz valsti liecinot par mūsu cilvēku pasivitāti, iniciatīvas trūkumu utt. Sabiedrības apziņā vēl esot daudz sociālisma palieku. Rūgtos secinājumus var saprast, tomēr, manuprāt, aina nav tik vienkārša.

12. maijs, 2011, 7:32

Taisnība pret taisnību

Ņemot vērā Latvijas ceļu stāvokli un tā slikto ietekmi gan uz uzņēmējdarbības infrastruktūru, gan dzīves kvalitāti kopumā, Satversmes tiesas (ST) lēmums pieņemt izskatīšanai sūdzību par autoceļu uzturēšanai atvēlēto budžeta līdzekļu samazināšanu liekas loģisks. Patiesi - ja likumā ierakstīts ceļiem atvēlamais procents, bet reāli tie saņem vismaz uz pusi mazāk, tad netaisnība ir redzama.

11. maijs, 2011, 7:33

Meli un puspatiesības

Negribas jau kritizēt pašmāju politologus un sociologus, tomēr viņu kā ekspertu izteiktajos vērtējumos, šķiet, pārāk daudz ir aktualitāšu, kas drīz vairs tādas nav - partijas X reitings, politiķa Y izteikums utt. Jo - partijas un politiķi mainās, bet problēmas diemžēl ne. Ir kaut kādi dziļāki iemesli par atsevišķu indivīdu stulbumu vai zaglīgumu.

10. maijs, 2011, 7:07

Diskusija šķērsām

Rietumos arvien atklātāka kļūst intelektuālā opozīcija tam, ko dažādos kontekstos dēvē par kultūras relatīvismu, multikulturālismu utt. Opozīcija ir pamatota, jo nevajag jaukt iecietību ar grūti saprotamu līksmošanu par parādībām un vērtībām, kuras tev nav pieņemamas. Piemēram, viens anglis var saprast un akceptēt, ka viņa dzimtenē ierodas džentlmeņi, kuru reliģija un dzīves uztvere viņam liekas sveša; tomēr kāpēc viņam būtu «jāsvin dažādība», redzot, ka šie džentlmeņi Londonā sludina naidu pret viņa dzimteni.

6. maijs, 2011, 6:35

4.maijs tomēr ir svarīgs

Vienaldzīgā attieksme pret 4. maiju (tikai 16% iedzīvotāju to uzskatot par nozīmīgu dienu) nedaudz pārsteidz. Jo vairāk tāpēc, ka tieši 4. maijs ir nozīmīgāks tam, kā dzīvojam un dzīvosim - ar visiem plusiem un mīnusiem -, nekā 18. novembris (kas sabiedrībai pieņemamāks «datums»). Mēs varam 4. maiju nesvinēt, bet kā atskaites punkts Latvijas veiksmēm un neveiksmēm tas ir svarīgs.

5. maijs, 2011, 6:25

Ne lokāls jautājums

Nemieri Sīrijā ir pārdomas rosinoši arī ārpus Tuvo Austrumu specifiskajiem un presē daudz apskatītajiem apstākļiem (daudz gados jaunu, nenodarbinātu cilvēku, autoritāri režīmi utt.). Piemēram, vēl nesen arī Rietumos dominēja uzskats, ka vispirms ekonomikai jāsasniedz zināma attīstības pakāpe, un tad jaunu pašapziņu ieguvušais vidusslānis sāks prasīt arī lielāku politisko brīvību.

27. aprīlis, 2011, 7:35

Tiesības kļūdīties

Tradicionāli, kad pievēršamies vecajiem labajiem jautājumiem «kurš vainīgs?» un «ko darīt?», lauvas tiesa pārmetumu un ieteikumu tiek politiķiem un valsts pārvaldei. Uzņēmējiem tas ir izdevīgi, jo ļauj pozicionēties kā naudas piegādātājiem budžeta izdevumiem, kas turpina gādāt par darba ņēmējiem un dzīves grūtdieņiem, par spīti valsts radītajiem apgrūtinājumiem.

26. aprīlis, 2011, 6:54

Saprāta un populisma kombinācija

Lai gan sociālais budžets it kā ir sabiedrības uzmanības lokā pastāvīgi, lielākā uzmanība (un diskusijas) saistās ar pensijām un ģimenes pabalstiem. Savukārt Labklājības ministrija un pašvaldības aizvadītajā nedēļā nāca kopā, lai runātu par ne mazāk būtisku jautājumu - nākamgad valsts nevarēs līdzfinansēt nedz t.s. garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalstu, nedz dzīvokļa pabalstu. Tātad šī atbildība un slogs pilnībā būs pašvaldībām.

23. aprīlis, 2011, 10:56

Bankrotu viļņa nebūs?

Ņemot vērā, ka privātpersonu parādsaistību tēma Latvijā nav zaudējusi aktualitāti, interesanta ir Starptautiskā Valūtas fonda pētnieku analīze, kas fonda mājaslapā parādījās aizvadītajā nedēļā. Situācijas aprakstošajā daļā (parādsaistību uzblīšanas ātrums, iemesli) fonda eksperti neko būtiski jaunu nepasaka, ja neskaita sīku kodienu Latvijas valūtas kursa režīma virzienā, kas gan arī pašmāju publiskajā telpā ir minēts kā viens no faktoriem.

21. aprīlis, 2011, 7:19

Orķestris un repertuārs

Spriežot par iespējamiem tālākiem samazinājumiem publiskajā sektorā, diskutētāji agri vai vēlu nonāk pie jautājuma, kurā brīdī samazinājums ir tik liels, ka sāk brukt pati sistēma. Ekonomistiem šajā kontekstā patīk izmantot salīdzinājumu ar orķestri. Proti, XIX gadsimtā, teiksim, Bēthovena simfonijas atskaņošanai bija nepieciešams X skaits mūziķu, šis skaits paliek nemainīgs arī XXI gadsimtā, par spīti tam, ka nu notis var lasīt datorā, koncertzāli apgaismo elektrība, ir mikrofoni utt.

20. aprīlis, 2011, 7:04

Dīvains pilsoniskums

Uzzinot par nejēdzīgo situāciju ap finansiālo palīdzību Jēkabpils policistiem, atliek secināt, ka valstij kā konstrukcijai ir apbrīnojamas spējas ar juridiskiem smalkumiem un interpretācijām ignorēt savu pilsoņu dzīves, kas konkrētajam indivīdam ir tikai viena. Šajā ziņā valsts aparāts grēko visur.

19. aprīlis, 2011, 7:11

Šodien

Māris Zanders