Latvijas lauksaimniekiem šis gads bijis ļoti, ļoti slikts, ceturtdien žurnālistiem atzina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.
Pēc pašreizējām aplēsēm, zaudējumi Latvijas lauksaimniekiem šogad sasnieguši 400 miljonu eiro, norāda biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš. Informējot par aktuālo situāciju lauksaimniecībā saistībā ar aizvadīto sauso vasaru, biedrības vadītājs norādīja, ka šādu summu kompensēt zemnieki valstij gan nelūgs, jo tā ir pārmērīgi liela.
Latvijas lauksaimniekiem sausuma dēļ radušies zaudējumi pēc pašreizējām aplēsēm šogad sasniedz jau 400 miljonus eiro, otrdien atzina biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Šīs vasaras sausuma dēļ gaidāma sliktāka graudu raža un līdz ar to tiek prognozēts cenu pieaugums tiem produktiem, kuru ražošanā izmanto graudus, tostarp arī vistas gaļai un olām, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.
Lielā sausuma dēļ piena lopkopji daudzviet Latvijā un gandrīz visā Kurzemē saskārušies ar zaļbarības trūkumu, tādēļ daudzi jau ķērušies klāt skābbarības ziemas krājumiem. Šī iemesla dēļ lopbarības trūkuma krīze vēl vairāk draud saasināties ziemā, un tā daudzām saimniecībām var radīt vairākus tūkstošus eiro neplānotus izdevumus vai pat nest zaudējumus, svētdien vēstīja raidījums LNT Ziņas sešos.
Nepieredzēti ilgstošā sausuma dēļ stāvoklis Latvijas laukos ir ļoti dažāds. Ir saimnieki, kuri saprot, ka nav vērts braukt virsū uz lauka, un ir arī tādas saimniecības, kurās ir daudz darba, kopējo situāciju iezīmē Latvijas Zemnieku federācijas vadītāja Agita Hauka. Uz rekordražām šogad nevar cerēt. Grūtāk esot tām saimniecībām, kurās audzē tikai vienu kultūru, bet lielākais sausums ir Kurzemē. Tomēr zemnieki cerības nezaudē.
Latvijā atbilstoši Eiropas Savienības normatīviem aizliegs izmantot amonija karbonāta mēslošanas līdzekļus ar mērķi ierobežot amonjaka emisijas, paredz Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotie un starpinstitūciju saskaņošanai nodotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem.
Lauksaimnieki Krīzes vadības padomes lēmumu atzīt pavasara sausumu par valsts mēroga dabas katastrofu vērtē kā optimālāko risinājumu lauksaimniecībai attiecīgajā situācijā, aģentūrai LETA sacīja aptaujātie lauksaimnieku nevalstisko organizāciju pārstāvji.
Latvijā nodrošinās iespēju precīzi izsekot lauksaimniecības dzīvnieku kustību to pārvietošanas laikā, īpaši, konstatējot dzīvnieku slimību uzliesmojumus, paredz valdībā otrdien atbalstītie grozījumi lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtībā, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtībā.
Izdegušas ganības, siens – sauss, bez barības vielām un mazāk, nekā vajadzīgs, lai ziemā pabarotu lopus. Labība nav sadīgusi, vai arī graudi pavisam niecīgi. Ilgstošais sausums postījumus nodara arī augļiem un dārzeņiem. Aina ir bēdīga visā Latvijā, jo īpaši Kurzemē. Vairākas pašvaldības jau lūgušas vai grasās aicināt valdību izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā. Krīzes vadības padomes sēdē par to plāno spriest drīzumā. Līdzīgi laukos ir arī Lietuvā, kur četros apgabalos jau izsludināts ārkārtas stāvoklis.
Ilgstoši valdošais karstais un sausais laiks patīk atpūtniekiem, bet – apdraud labības sējumus un lopbarībai domātos zālājus. Visbēdīgākā pašlaik ir situācija Kurzemes pusē, kur vasarāju lauki aizkaltuši un zālājiem draud izdegšana, atzīst Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālisti.