Aizsargājamo ainavu apvidū Ziemeļgauja Valkas novadā ganību sezonu sācis mobilais ganāmpulks – gaļas liellopu Galoveju šķirnes govis un Romanovas aitas ar jēriem. Tā ir Latvijas Dabas fonda (LDF) īstenota aktivitāte projekta GrassLIFE ietvaros, lai saglabātu vērtīgos zālājus. Dabisko pļavu atjaunošana notiks Natura 2000 teritorijās, kurās ir Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopi.
Mobilais ganāmpulks
LDF mobilā ganāmpulka pastāvīgā mītnesvieta ir Līgatnes pagastā, bet šovasar tas ceļos uz tādām dabiskām pļavām Latvijā, kuras atrodamas nomaļās vietās, ir grūti pieejamas vai kādu citu iemeslu dēļ šobrīd netiek apsaimniekotas, lai ar noganīšanu varētu palīdzēt tās atjaunot. Kad viena teritorija būs noganīta, ganāmpulks dosies uz nākamo.
"Mobilais ganāmpulks ir daļa no LDF projekta GrassLIFE, kura mērķis ir veicināt dabisko pļavu atjaunošanu Latvijā. Paralēli mobilā ganāmpulka darbībai projektā mēs veicam praktisku zālāju atjaunošanu, sadarbojoties ar 11 zemnieku saimniecībām visā Latvijā, kurās palīdzam atjaunot dabisko zālāju kvalitāti. Mēģināsim ieviest arī tādas atjaunošanas metodes kā sēklu piesēšanu vai velēnas pārnešanu, kas ir dārgas un inovatīvas metodes, bet mazos apmēros tās pamēģināsim, lai būtu zināšanas, kā tas strādā pie mums Latvijā. Tāpat projektā notiek zinātniskā izpēte par zālājiem, attīstām zālāju produktu idejas un veidojam praktisko zināšanu bāzi dabisko pļavu atjaunošanai Latvijā ilgtermiņā," stāsta GrassLIFE projekta vadītāja Inga Račinska.
Plānots atjaunot 600 ha dabisko pļavu
Mobilajam ganāmpulkam Galoveju šķirnes govis izvēlētas tāpēc, ka tās ir gan izturīgas un piemērotas ganībām dažādas kvalitātes zālājos, gan arī tāpēc, ka šīs šķirnes liellopi ir augumā nelieli un bez ragiem, kas būtiski atvieglo to transportēšanu. Ragainas govis varētu savainot viena otru pārvadāšanas laikā.
Pēc noganīšanas un pļavas atgriešanas dzīvē LDF kopīgi ar saimniekiem meklēs visiem izdevīgus risinājumus, lai arī nākotnē turpinātos atjaunoto pļavu apsaimniekošana. Kopā projekta ietvaros paredzēts ar mobilo ganāmpulku atjaunot 600 ha dabisko pļavu.
Pētīs arī gaļas un piena kvalitāti
"Projekta ietvaros gribam parādīt dabisko pļavu vērtību un potenciālu, tāpēc arī pētīsim, kā dabiskos zālājos ganītu liellopu gaļas un piena kvalitāte atšķiras no, piemēram, parastā laukā vai iekštelpās turētu govju gaļas un piena. Kad runājam, cik svarīgi zemniekiem ir pareizi apsaimniekot pļavas, mums bieži vien pietrūkst Latvijas datu. Pētīsim arī medus kvalitāti, kā atšķiras tāds medus, kas vākts šādās skaistās un puķu bagātās pļavās, no, piemēram, rapšu medus. Mums ir plāns izskaidrot cilvēkiem, ka produkti, kas nāk no šādām dabiskām un tīrām pļavām, ir labāki, taču mums tas jāpārbauda vēlreiz savās pļavās," skaidro Inga Račinska.
Dabiskās pļavas strauji izzūd
Dabiskās pļavas ir viens no izcilākajām Latvijas dabas vērtībām. Augu daudzveidība tajās ir līdzvērtīga tai, kāda sastopama tropiskajos mežos. Latvijā vienā kvadrātmetrā dabiskās pļavas atrastas apmēram 50 augu sugas, savukārt 15 putnu sugām, piemēram, ķikutam, mērkaziņai un griezei, dabiskās pļavas ir vienīgā piemērotā dzīvotne.
"Dabisko pļavu Latvijā šobrīd palicis ļoti maz. Pagājušā gadsimta sākumā šādas pļavas sedza 30% no mūsu valsts, šobrīd tās aizņem tikai 0,7% no Latvijas teritorijas jeb 67 000 hektāru. Taču jāņem vērā, ka šajos septiņos procentos ir iekļauti arī zemas kvalitātes zālāji. Tā ka aptuveni 80% zālāju izzūd. Dabiskās pļavas var atpazīt pēc augu valsts, kā šie augi ir savstarpēji sastrukturējušies. Cilvēka izveidotā pļavā parasti sastopamas tikai dažas augu sugas. Ja tā bijusi aramzeme, kas pati aizaugusi, tad tādā pļavā var sastapt aptuveni padsmit sugu. Vēl dabiskās pļavas atpazīst pēc indikatoru sugām. Tās ir tādas sugas, kas parasti ir saistītas ar neielabotām pļavām. Jābūt vismaz piecām indikatoru sugām, lai pļavu varētu uzskatīt par dabisku. Eiropas rekords pieder Igaunijai, kur uz vienu kvadrātmetru parkveida pļavā var sastapt virs 60 augu sugām. Tāpēc būtiski saprast, ja mēs šo mazo daļiņu pļavu pazaudēsim, kāds milzīgs zaudējums gaidāms," skaidro biologs Viesturs Lārmanis.
Saimniecībā Marsi, kurā LDF atklāj ganīšanas sezonu, ir vairāki aizsargājami ES nozīmes biotopi, piemēram, izcila parkveida pļava un citi zālāji ar augstu bioloģisko daudzveidību. Šovasar mobilā ganāmpulka lopi dosies arī uz Lielupes palienes pļavām Jelgavā un pļavām Gaujas Nacionālajā parkā.