Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Kāpēc man tas jāzina?

Notika sapulce par jokiem

Vai kā īpaši būtu jāmudina medijus jokot un kāpēc? Un kāda īsti ir humora jēga – tas ir mērķis vai līdzeklis? Uz šiem un vēl līdzīgiem jautājumiem mēģināja atbildēt eksperti, par tiem līdzi domāja drošā attālumā klātienē un arī neklātienē esošie Rīgas Ekonomikas augstskolas Mediju studiju centra rīkotās diskusijas Humors bez robežām? dalībnieki. Arī es. Jo kaut kā tā ir sanācis, ka cilvēki no manis mēdz sagaidīt jokus, arī visai nopietnos rakstos, tāpēc šoreiz pārslēgšos no vienkārša apskatnieka lomas uz jau aktīvāku joku publicistikas vērtējumu.

Podkāstiem viss vēl priekšā

Iespējams, ka podkāsti kļūs par jauno YouTube. Īpaši šādi secinājumi var rasties pēc šī audio formāta popularitātes pieauguma tieši Covid-19 laikā, jo strīmošana ir pandēmijas ekonomikas auglis. Tiesa, tas pagaidām vēl neattiecas uz Latviju.

Pandēmijas Panorāma

Jaunas darba metodes, jauni raidījumi, specializētas sadaļas un vējš maciņos jeb Kā pandēmijā strādāja Latvijas mediji gan nacionālā, gan reģionālā mērogā.

Jauno pienākumu nasta

Ja nacionālā mēroga medijiem jaunā koronavīrusa izraisītā pandēmija galvenokārt iezīmējās ar strauju ienākumu sarukumu un attālinātu strādāšanu, tad reģionālajiem izdevumiem klāt nāca virkne negaidītu sociālo funkciju. Tukuma Neatkarīgo ziņu galvenā redaktore Ivonna Plaude teic, ka Covid-19 krīze kalpojusi kā palielināmais stikls – tā izcēla jau esošās problēmas.

Krīze saasina problēmas

Jaunā koronavīrusa izraisītā globālā pandēmija skāra arī žurnālistus un redakcijas. Covid-19 izgaismoja dažas no Latvijas mediju telpas problēmām - žanru vienveidīgums, specializācijas trūkums žurnālistu vidū un neskaidras prasības no valsts, ko tad tā īsti vēlas sagaidīt par piešķirto naudu. ''Krīze saasina vājās un stiprās puses,'' portālam Diena.lv sacīja Biznesa augstskolas Turība Komunikācijas zinātņu katedras profesors Ainārs Dimants.

Prāta ieroči pret maigo varu

Diskusija par to, kā un vai iespējams cīnīties ar Krievijas propagandu Latvijā, ir aktuāla jau gadiem. No vienas puses, jūtams satraukums, vai atbildīgie Latvijā dara pietiekami, lai pie mums neļautu izvērsties kaimiņvalsts maigajai varai. Šādos apstākļos jo īpaši svarīga loma ir arī Latvijā izveidotiem krieviski raidošajiem un rakstošajiem medijiem. Žurnālists Ansis Bogustovs, kuram ir darba pieredze dažādos medijos jau kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, atzīst, ka skatītāju piesaistes jautājumā ar Krievijas televīzijām sacensties ir ļoti grūti, tomēr viņš pauž atzinīgus vārdus par krieviski raidošo Latvijas Radio 4.

Krievijas pirksts un plašāks skatījums

Lietas, kas ir saistošas Latvijas politikā un sabiedrībā kopumā, neaprobežojas tikai ar lokāla mēroga notikumiem vai vietējo politiķu un amatpersonu pieņemtajiem lēmumiem – to astpoguļošana medijos, protams, ir nozīmīga, bet ne mazāk svarīga ir arī informēšana par ārvalstu notikumiem, iezīmējot plašāku pasaules ainu. Latvijas Ārpolitikas institūta direktors, Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes dekāns Andris Sprūds portālam Diena.lv norāda – ārvalstu ziņu piedāvājumu un to, kā tās tiek atspoguļotas Latvijas medijos, lielā mērā veido tieši pieprasījums.

Atmaskojumi uz konveijera?

Kopš Latvijā nu ir arī mediju politika, valsts īpaši atbalsta medijpratības mācīšanu un viltus ziņu atmaskošanu. Krimas okupācija lika dezinformācijas apkarošanai pievērsties arī dažādām starptautiskām organizācijām, bet no tā, protams, izriet, ka resursu saturam, kas apkaro viltus ziņas, ir vairāk un šis žanrs noteikti ir modē. Taču ko darīt, lai viltus ziņu apkarošana nekļūtu par pašmērķīgu industriju un labi gribētie nodomi mediju vides stiprināšanai tik tiešām darbotos?

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide