Sabiedriskajiem medijiem pametot reklāmas tirgu, var just pārmaiņas divos līmeņos. Viens ir sabiedrisko mediju lietojums un otrs – pieejamais saturs. Lai arī pirmais faktors varētu šķist mazāk svarīgs, tas ir būtisks. Proti, tas, ka nav garo reklāmas paužu vai uznirstošo logu interneta portālā, palīdz koncentrēties uz saturu un palīdz sabiedrisko mediju kanālus atšķirt no citiem, kur nepārtraukti ir jūtama komerciālās informācijas klātbūtne. Sabiedriskie mediji tagad ir atbrīvojušies no komerciālā spiediena atkarības. Uz šo notikumu – mediju iziešanu no reklāmas tirgus – arī vajadzētu skatīties daudz plašāk, nevis vienkārši tējas uzvārīšanas vai labierīcību apmeklēšanas paužu kontekstā. Cilvēki arvien vairāk mediju lietošanu kontrolē gan interaktīvā veidā, gan skatoties pēc pieprasījuma – ne visu reālā laikā.
Savukārt saturā var redzēt pārmaiņu cerības un gaidas – vēl nav bijis pietiekami daudz laika izmantot jaunās iespējas, ko papildu finansējums varētu dot. No jaunajiem piemēriem, kas ir nelieli, eksperimentāli un tehnoloģiski formāti digitālajā vidē, varētu minēt Pieci.lv jauno podkāstu Kā ir būt un LR1 raidījumu Reģioni Krustpunktā. Tāpat skaidri redzams pastiprinājums analītikai un pētniecībai – tas, kā Aizliegtais paņēmiens analizē pandēmijas aspektus un sabiedrības veselības jautājumus, ir atšķirīgāk un kvalitatīvāk nekā citiem. Piemēram, šīs nedēļas raidījumā par vadlīnijām ārstiem tika aplūkoti tādi jautājumi, kuri līdz šim nav uzdoti un kurus nenosaka sabiedrības veselības politika vai valdības darbība. Arī Latvijas Radio pētnieciskajā un analītiskajā sadaļā bija iesākti raidījumi, un to kvalitāte ir augusi. Tāpat lsm.lv parādās plašāki analītiski materiāli un ziņu analīze.
Jāparāda ieguvumi
Tomēr kāpēc tās ir nākotnes gaidas un cerības? No vienas puses, ir tiešraides, interesanti barikāžu un Raimonda Paula jubilejai veltīti formāti, LSM bērnistabā ir jaunas iespējas, ir filmas un koncerti. Taču pirmajā mēnesī saturs ir kā turpinājums jau iesāktajam. Daudz vairāk vajadzētu ieguldīt sabiedrisko mediju portālā lsm.lv, it sevišķi krievu un angļu valodas saturā. Arī LTV pietrūkst lielu ambīciju. Pieļauju, ka jauni analītiski vai pētnieciskās žurnālistikas formāti varētu būt ražošanas vai ideju pieteikšanas stadijā. Pieņemot, ka pērn piešķirtie pieci miljoni eiro bija ātra budžeta cauruma aizlāpīšana, šajā gadā noteikti jābūt tādiem notikumiem un saturam, kas tiešām parāda šo lielo atšķirību. Protams, ir jāturpina un jāstiprina saturs, kas šobrīd ir veiksmīgs un attīstāms, bet nevajadzētu pat daudz – divus trīs jauna veida formātus vai tēmas, kas līdz šim nav bijušas. Visticamāk, jauno ideju realizācija atspoguļosies arī darbinieku skaita palielināšanā, jo ar esošajiem resursiem nav iespējams saražot tik daudz papildu stundu. Tas arī dos iespēju attīstīties producentu grupām.
Nav manīts, ka reklāmu neesamības dēļ raidījumi būtu palikuši garāki. Tā vietā ir dažādas pieslēgšanās, tiek meklēti veidi, kā pāriet no vienas tēmas uz otru. Ir iespēja vairāk cilvēku nointervēt vai saturu pagarināt. Tas, ka tiek atkārtoti lielākie sižeti, vairāk ir programmas veidošanas jautājums, un tā tas bija arī agrāk. LR pārmaiņām ir pielāgojies pat ātrāk, jo radio ir elastīgāks raidlaika plānošanā, tomēr saturs krievu valodā ir nepietiekams, it īpaši analītikā. Ir ziņas un raidījumi, kuros runā par tēmām, kā justies labāk un kā veidot piederības sajūtu, bet trūkst raidījumu, kas domājošiem cilvēkiem palīdzētu atbildēt uz sarežģītiem jautājumiem. Tas ir svarīgi, lai sasniegtu pēc iespējas plašāku auditoriju Lai izdotos izjust sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus un tie parādītos jaunā kvalitātē, saturs tuvākajos gados jāveido tā, lai veicinātu uzticību sabiedriskajiem medijiem. Būtu svarīgi, lai cilvēki ieraudzītu atšķirību!
Atkarības risks
Jāatzīst, ka analītiskās žurnālistikas iespējas izvērtēt sarežģītus jautājumus līdz šim nav bijušas pietiekamas, tādēļ vajadzētu investēt autoros, kas ir spējīgi paši analizēt, nevis tikai uzklausīt analītiķus.
Vienlaikus, ja nav jāveido komerciāli interesants, bet ir jāražo ļoti daudz jauna satura, kas prasa plašas zināšanas, ir risks, ka var rasties atkarība no organizācijām, kurām ir šīs zināšanas un kuras ir ieinteresētas noteiktu jautājumu aktualizēšanā. Diemžēl arī sabiedriskajos medijos ir tradīcija sekot politiskajai dienaskārtībai. Protams, ir svarīgi runāt ar cilvēkiem, kuriem sabiedrība ir uzticējusi lēmumu pieņemšanu, bet tikpat svarīgi ir būt neatkarīgiem un runāt par pašu žurnālistu definētiem jautājumiem. Ir raidījumi, kur mediji uz to ir spējīgi, piemēram, par vardarbību ģimenē, bet ir raidījumi, kas parādās kā sociālas kampaņas. No vienas puses, tas ir labi, jo jautājumi ir svarīgi, bet, no otras puses, – ir jāsaglabā neatkarīgs skats, nesaplūdinot šo tēmu ar jauniem formātiem un tiem pašiem ekspertiem.
Lai arī varēja sagaidīt, ka pēc sabiedrisko mediju iziešanas no reklāmas tirgus komercmedijos būs redzams vairāk reklāmu, tā nav noticis. Iespējams, sakrīt parastais janvāra klusuma periods reklāmas jomā un Covid-19 krīze, kas uzņēmējiem rada nedrošību. Taču tas ir uztraucoši, jo sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus vajadzēja uzlabot finansiālo situāciju komercmedijos.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta Kāpēc man tas jāzina saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas mediji. Projekta redaktore Lauma Spridzāne. Sagatavojusi Jolanta Plauka