Latvijas izglītības iestāžu mācībspēkiem netiek apmierinātas pamatvajadzības, pedagogi ir izdeguši un uz kritiskas robežas, iepazīstinot ar pētījuma Skolotāju balss rezultātiem, uzsvēra izglītības speciāliste, uzņēmuma Edurio Latvijas komandas vadītāja Lauma Tuča.
Valdība otrdien atbalstīja grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, ar kuriem plānots noteikt, ka no nākamā mācību gada bēgļu bērni varēs mācīties tikai skolās ar latviešu vai ukraiņu mācību valodu.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) aicina valdību no 1.jūlija atcelt izglītības nozarei noteiktās prasības par darbinieku vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamību.
Latviešu valodas lomas stiprināšana jo īpaši
aktuāla kļuvusi šajos ģeopolitiskajos apstākļos.
Valdības koalīciju partijas vienojušās par sešu
gadu pāreju pilnībā uz mācībām latviešu valodā
arī mazākumtautību skolās. Tikmēr skolotāji
aicina ar likuma spēku noteikt arī to, ka latviešu
valodu un literatūru vidusskolā mācās trīs
gadus. Patlaban jaunais mācību saturs, kas no
1. septembra ienāks visās klasēs, paredz: latviešu
valodu un literatūru 12. klasē apgūst tikai tie, kuri
šos priekšmetus izvēlas kā padziļināto kursu.
Izglītības un zinātnes
ministrijas (IZM) saimniecībā, kurā ir 47 iestādes, pieci
zinātniskie institūti, desmit
augstskolas un piecas kapitālsabiedrības, joprojām ir
virkne vājo vietu, kas pēc deviņām Valsts kontroles (VK)
pārbaudēm un tās labajiem
padomiem tādas arī ir palikušas.