Ministrijas Nacionālajā attīstības plānā no 2021.gada līdz 2027.gadam (NAP2027) pieteikušas investīciju projektus 42 miljardu eiro apmērā, liecina Pārresoru koordinācijas centra (PKC) informācija.
Kaut arī pirmais pusgads Baltijas akciju tirgus indeksiem ir beidzies ar visai solīdu vērtības kāpumu, raugoties uz Baltijas biržu oficiālā saraksta uzņēmumiem kopumā, nevarētu teikt, ka investori būtu plaši atvēruši makus, lai veiktu jaunus ieguldījumus. Tiesa, pirmā pusgada indeksu vērtības pieaugums ir bijis visai solīds – abu Baltijas kaimiņvalstu indeksu vērtības atskaites periodā auga apmēram par 8%, bet Latvijā pat par desmitdaļu.
Vienlaikus gan optimistisku, gan arī trauksmi radošu ziņu plūsma par situāciju pasaules finanšu tirgos ir radījusi visai neviennozīmīgu konjunktūru. Globālā ekonomikas pieauguma bremzēšanās un saspīlētās tirdzniecības attiecības liek saglabāt piesardzību pret jaunu investīciju veikšanu, tomēr vienlaikus netrūkst labu ziņu, kas rada potenciālu korporatīvās peļņas pieaugumam, tādējādi radot cerības par to, ka pērn sasniegtie akciju tirgus rekordi varētu tikt pārspēti.
Latvijā jau ir iestājusies situācija, kad darbaspēka nepieejamība sāk ierobežot investīciju piesaisti, intervijā aģentūrai LETA pirms Latvijas valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) augsta līmeņa tikšanās uzsvēra padomes valdes priekšsēdētāja Jūlija Sundberga.
Latvijas uzņēmums Sonarworks piesaistījis investīcijas piecu miljonu eiro apmērā no Baltijas investoriem Karma Ventures (Igaunija) un Practica Capital (Lietuva), kas tiks ieguldītas uzņēmuma attīstībā, portālu Diena.lv informēja Sonarworks pārstāvji.
Laikā, kad daļai Latvijas sabiedrības ienākumi pieaug un sāk rasties brīvie līdzekļi, tradicionāli sāk aktivizēties finanšu starpnieki, solot ieguldītājiem augstu ienesīgumu.
Neraugoties uz to, ka ekonomiskie apstākļi ir labvēlīgi, interese par ieguldījumiem vietējā vērtspapīru tirgū pārstāvēto uzņēmumu akcijās salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir gājusi mazumā. Tas attiecas ne tikai uz Latvijas, bet arī daudz likvīdākajiem Lietuvas un Igaunijas akciju tirgiem, atsaucoties arī uz vietējā akciju tirgus indeksu vērtību pārmaiņām. Ja paraugāmies uz pēdējo pusgadu, tad Baltijas kontekstā ar pozitīvu sniegumu spējis izcelties vienīgi Lietuvas akciju tirgus. Tiesa gan, kāpums ir visai pieticīgs un 17. septembrī salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu pērn bija pieaudzis vien par 0,21%. Tikmēr Tallinā vietējā biržas barometra vērtība gada izteiksmē bija kritusies par 7,33%, bet Rīgas biržas indeksa kritums minētajā laika periodā sasniedza 6,24%.
Ir apritējis apmēram gads, kopš pērn sāktā nodokļu reforma ieguva tos apveidus, par kuriem kā par normatīvo regulējumu, kas ir saistošs nodokļu maksātājiem, nobalsoja Saeima. Cerības saistījās arī ar reinvestētās peļņas atbrīvošanu no uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN), kas varētu palielināt uzņēmumu vēlmi investēt attīstībā, kā arī veicināt bilanču sakārtošanu.
Vairāk nekā 600 000 eiro vērtais investīciju piesaistes stends Rīgas lidostā stāv gandrīz tukšs, un tiek izmantots ministriju sapulcēm, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.
Vēlēšanu tuvošanās partijām tradicionāli rada papildu dzinuli nesabojāt savu tēlu vēlētāju acīs. Tomēr pieņemtie lēmumi, kuri orientēti uz vēlmi lieku reizi neaizkaitināt savu elektorātu, ne vienmēr vērtējami kā racionāli, uz sabiedrības labklājības līmeņa celšanu tendēti lēmumi.
Ekonomiskā evolūcija attiecināma ne tikai uz tradicionālajiem ekonomiskajiem segmentiem, ļaujot ražot un pelnīt aizvien vairāk, bet arī uz vērtspapīru tirgu, kura ikdienas nianses lielākajai iedzīvotāju daļai nemanāmas paiet secen. Tomēr arī vērtspapīru tirgus norises ir orientētās uz aizvien lielākas iedzīvotāju daļas un viņu finanšu resursu piesaisti, ļaujot dažādot ieguldījuma iespējas un veiksmes gadījumā nopelnīt vairāk nekā vienkāršā banku depozītā pašreizējā zemo procenta likmju laikmetā. Viena no šādām iespējām var būt biržā tirgotie investīciju fondi jeb exchange traded funds (ETF).
Ekonomiskās aktivitātes un algu pieaugums ir palielinājis to sabiedrības daļu, kam pēc ikdienas tēriņu segšanas atliek līdzekļi, kurus var izmantot uzkrājumu veidošanai. Tomēr līdz ar ekonomikai draudzīgo Eiropas Centrālās bankas politiku ieguvums no fiksēta ienesīguma finanšu instrumentiem, piemēram, no banku termiņnoguldījumiem ir tuvs nullei, līdz ar to aktuāls ir jautājums par to, kā uzkrājumus veidot iespējami efektīvāk.