Mūsu valstī šā gada martā, salīdzinot ar 2022. gada martu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 17,3%. Tas gan ir mazāk nekā februārī, kad gada inflācija pārsniedza 20%, rāda Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Augstā inflācija eirozonā turpmākajos mēnešos varētu samazināties, taču šīs prognozes pakļautas ievērojamai neskaidrībai, piektdien paziņoja Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda.
Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieauga par 0,7%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2022.gada martu - palielinājās par 17,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 20,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Latvijas Banka samazinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2023.gadam no 10,9% līdz 10%, piektdien preses konferencē informēja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
Šobrīd cenu kāpums ir straujāks, nekā to varētu pamatot ar kara Ukrainā ietekmi, otrdien intervijā TV3 raidījumam 900 sekundes sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, piebilstot, ka pašreizējā inflācijas dinamikā ir saredzama zināma negausība.
Patēriņa cenas šogad februārī salīdzinājumā ar janvāri Latvijā pieauga par 0,6%, bet gada laikā - šogad februārī salīdzinājumā ar 2022.gada februāri - palielinājās par 20,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 21,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Šobrīd Latvija piedzīvo pēdējās desmitgades augstākos inflācijas rādītājus. Paralēli par procentu likmes paaugstināšanu ziņo gan Eiropas Centrālā banka, gan arī bankas Latvijā.
Patēriņa cenas janvārī salīdzinājumā ar decembri Latvijā palielinājās par 0,5%, bet gada inflācija - janvārī, salīdzinot ar 2022.gada janvāri - bija 21,5%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.