Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Iveta Grigule (Zaļo un zemnieku savienība) Latviešu biedrības Beļģijā mājaslapā publicējusi sludinājumu, kurā aicina pietiekties potenciālos palīgus.
Pretēji paustajam plašajā priekšvēlēšanu kampaņā Eiropas Parlamentā (EP) ievēlētā Iveta Grigule (Zaļo un zemnieku savienība, ZZS) nemaz nemērķējot strādāt EP Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā, bet gan paudusi vēlmi darboties Ārlietu, kā arī Izglītības un kultūras komitejā, liecina portāla Diena.lv rīcībā esošā informācija.
Eiropas Konservatīvo un reformistu frakcija (ECR) - Eiropas Parlamenta (EP) antifederālistu alianse, kurā dominējošais spēks ir britu toriji, vēlētos savās rindās redzēt arī Vācijas eiroposkeptiķu partijas Alternatīva Vācijai (AfD) deputātus, pavēstījis ECR pārstāvis.Atbilstoši EP vēlēšanu rezultātiem ECR frakcijā būs 46 septiņu valstu deputāti.
Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā vienkāršoti tiek uztvertas kā iespēja mūsu politiķiem paspēkoties par astoņiem ienesīgiem krēsliem Briselē, taču arī ierindas pilsoņu dzīve arvien vairāk kļūst atkarīga no EP lēmumiem. Vēlēšanas šonedēļ notiek ar lozungu "Šoreiz ir savādāk", un mērķis neapšaubāmi ir cēls: sniegt visu ES dalībvalstu iedzīvotājiem iespēju pašiem izlemt, kādā virzienā turpmākos piecus gadus attīstīsies Eiropas Savienība.
Jau šo sestdien, 24. maijā, Latvijā notiks Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas, kurās tiks izvēlēti 8 deputāti. Nav noslēpums, ka daudziem politiķiem, pateicoties labajam atalgojumam un citiem papildu labumiem, tas ir iekārojams amats. Šajā gadījumā tieši vēlētāji ir darba devēji, kuri izlems, kuri no kandidātiem būs atbilstošākie un iegūs kāroto amatu, – Eiropas Parlamenta deputāta vietu. Pēc kādiem kritērijiem vadīties, izvēloties kandidātus? Cik skaidri tie ir vēlētājiem un pašiem deputātu kandidātiem, kuri pretendē uz attiecīgo amatu?
Eiropas parlamenta deputāti par piecu gadu darbu saņems nodrošinātu piemaksu pie vecuma pensijas 1 000 eiro apmērā, svētdienas vakarā vēsta Latvijas Televīzijas raidījums de facto. Tie, kuri Eiropas parlamentā bijuši ievēlēti atkārtoti, saņems vēl lielāku summu.Iespējams, lielākā priekšrocība, ko gūst deputāts Eiropas Parlamentā ir tieši pensija.
Madonas novada priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters (Vienotība) pašvaldības vadītāja amatā ir 20 gadu. Taču viņš neatceroties, kad iepriekš būtu bijusi kāda tik piesātināta diena kā tā piektdiena, kad viņu apmeklēja trīs politisko spēku pārstāvji. Tomēr tikšanās esot bijušas interesantas, un politiķu došanās pie cilvēkiem, viņaprāt, esot ļoti labas, ja vien notiktu regulāri, ne tikai pirms vēlēšanām.
Tiem astoņiem Latvijas pārstāvjiem, kuriem 24. maijā vēlētāji uzticēs Eiropas Parlamenta (EP) deputāta mandātu, būs jāizvēlas, kurā EP politiskajā grupā darboties. To pārstāvji jau tagad uzrunā dalībvalstu politiskos spēkus, kuriem ir potenciāls iekļūšanai Eiropas Parlamentā, jo deputātu izvēles iespaido arī EP grupu svaru. Latvijas labējie politiķi prognozē, ka arī pēc vēlēšanām ietekmīgākā būs Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupa, ar kuru visnopietnāk konkurē Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa, trešdien raksta laikraksts Diena.
Vairākas Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās startējošas partijas savās priekšvēlēšanu programmās klaji maldina vēlētājus, iekļaujot tajos solījumus EP cīnīties par lietām, kas ir tikai un vienīgi nacionālo valstu kompetencē. Visizplatītāki meli - solījumi panākt finansējuma pieaugumu kādai sabiedrības grupai, piemēram, pensionāriem vai nozarei (tipiski - izglītība un veselība), otrdien vēsta laikraksts Diena.
Partiju programmas ir teju pēdējais, par ko ieinteresējas vēlētājs pirms kārtējām vēlēšanām. Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas 24.maijā, visticamāk, nebūs izņēmums, ceturtdien vēsta laikraksts Diena. To atzīst pat tie, kuri tajās kandidē. Ne visiem balsotājiem arī ir pietiekama skaidrība, ko Latvijas pārstāvji EP patiešām var izdarīt viņu labā un kuriem solījumiem ir pamats uzticēties.
Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien balsojumā neapstiprināja Rīgā atrodošās Eiropas Savienības (ES) aģentūras Berec (Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatora) budžeta izpildi 2012.gadā, pamatojot šo lēmumu ar trūkumiem budžeta pārvaldībā.