Rudens, ziema un agrs pavasaris ir mani iecienītākie pārgājienu gadalaiki. Pavasarī brīvdienas paiet, rosoties dārzā, bet vasarās garus maršrutus negribas mērot, jo karstumā iet ir grūtāk un katrs līdzi paņemtais somas kilograms aug un spiež proporcionāli noietajiem kilometriem, kož odi un dažādi citi nepatīkami kukaiņi, ir riski apdegt saulē. Protams, šad tad kādu ainaviski skaistu vietu izstaigāju arī vasarā, bet vēsajā sezonā tomēr biežāk. Galvenais ir sagatavoties!
Kad gaisa temperatūra diennaktī stabili turas virs nulles, kopā ar bērniem varam izgatavot ledus dekoru ar dabas materiāliem, vienlaikus apgūstot gan radošu darbošanos, gan fizikas likumu pamatus
Kurš tad Zvārtes iezi nezina? – Kaut kā līdzīgi es līdz
šim domāju, līdz attapos, ka
tā arī neesmu to klātienē redzējusi. Jā, tas ir ļoti populārs
objekts un brīvdienu galamērķis, arī ņemot vērā, ka
Amata ir viens no laivošanas
topa maršrutiem, taču, tā kā
neprotu peldēt (zinu, kauns),
laivošana un citi, ar pārvietošanos pa ūdeni saistīti laika
pavadīšanas veidi saprotamu
iemeslu dēļ nav mani iecienītākie brīvdienu prieki.
Pēdējos gados cilvēkus,
kas automašīnas, sabiedriskā
transporta vai velosipēda
vietā izvēlas pārvietoties ar
elektrisko skrejriteni jeb skūteri, redzam arvien biežāk.
Kā atzīst šo skrejriteņu ražotāji un lietotāji, šis ir gana
ātrs un ērts veids, kā pārvietoties pa pilsētu. Taču cik
elektriskais skrejritenis ir dabai draudzīgs braucamrīks,
un kas mums būtu jāņem vērā, ja vēlamies iegādāties to
savā īpašumā?
Latvijā tikai aptuveni divi procenti elektroenerģijas tiek iegūti no vēja enerģijas, kaut arī Eiropas tendences virzās uz aizvien zaļākiem enerģijas ieguves veidiem, un, par spīti dažādiem mītiem un aizspriedumiem, vēja enerģija tāda ir. Ap 60% no elektroenerģijas mūsu valstī nodrošina hidroelektrostacijas, un to varam savā ziņā dēvēt par zaļu. Vides aktīvisti gan teic, ka arī šeit ir riski, piemēram, upju ekosistēmām, kas saistīti ar aizsprostiem un vēl citiem aspektiem.