Kaut dienas vēl ir karstas un saulainas, sienāži dzied kā traki, no kokiem jau pakšķēdami krīt āboli un smarža gaisā vēsta – rudens tūlīt būs klāt. Augusta siltie vakari mudina uzkavēties ārā ilgāk, izbaudīt vasaru, kamēr vēl var. Un ir vērts – arī zvaigžņotās debesis atklājas visā krāšņumā.
Jādodas prom no pilsētām
Latvijas Astronomu biedrības vadītājs Māris Krastiņš stāsta, ka augusts ir zināms kā laiks, kad novērojami Perseīdu meteori. Perseīdas ir viena no trijām aktīvākajām meteoru plūsmām. Šogad augusta naktīs debess dienvidaustrumu, dienvidu un dienvidrietumu pusē var labi novērot abas lielākās Saules sistēmas planētas Jupiteru un Saturnu.
Meteori jeb "krītošās zvaigznes" ir novērojami, kad Zemes atmosfērā nonāk un sadeg sīkas dažādu komētu atlūzas (pārsvarā tos var uzskatīt par putekļiem). Augusta pirmajā pusē novērojami Perseīdu meteori, kas saistīti ar Svifta-Tatla komētu.
Perseīdas ir viena no trijām aktīvākajām plūsmām, kas maksimumu sasniedz ap 12. augustu, bet pirmās Perseīdas varēja novērot jau jūlija nogalē. Vasara ir arī pateicīgs laiks meteoru novērošanai, jo vasaras naktis ir siltas un debesis bieži ir skaidras. Abas pārējās aktīvākās meteoru plūsmas – Geminīdas un Kvadrantīdas – novērojamas attiecīgi decembra vidū (ap 13. decembri) un janvāra pirmajās dienās (ap 4. janvāri), taču šīm plūsmām ir izteikts maksimums vairāku stundu garumā, tādēļ bieži jācer uz labiem laika apstākļiem tieši laikā, kad tiek prognozēti šo plūsmu maksimumi.
Tomēr gandrīz katru nakti ir novērojamas arī daudzas mazāk aktīvas plūsmas un sporādiskie (plūsmām nepiederoši) meteori, tādēļ ikviens, pat nejauši paveroties naksnīgajās debesīs, dažkārt var pamanīt kādu negaidīti spožu meteoru.
Debess objektu novērošanai naktīs ieteicams izvēlēties vietas, kurās ir minimāls mākslīgā apgaismojuma radītais piesārņojums. Spožākos objektus – Mēnesi un lielākās Saules sistēmas planētas – gan var novērot arī pilsētās, tomēr kvalitatīviem astronomiskajiem novērojumiem piemērotākas vietas ir lauku apvidos, kur var pilnībā izjust atšķirību starp gaišajām pilsētu un tumšajām lauku debesīm. Ar neapbruņotu aci var novērot meteorus un vienkārši izbaudīt zvaigžņotās debess krāšņumu. Nelielā teleskopā būs iespējams novērtēt gan spožāko objektu detaļas, piemēram, Mēness krāterus, Jupitera pavadoņus un atmosfēru, Saturna gredzenus, gan aplūkot debess dzīļu objektus – zvaigžņu kopas, miglājus un pat citas galaktikas.
Debesu plašuma noslēpumi
Romantiķi un sapņotāji mēdz teikt, ka, redzot "krītošu zvaigzni", jāiedomājas vēlēšanās un tā piepildīsies. Māris Krastiņš smejas un saka, ka viņš gan tā nedarot, taču nevienam nav liegts domāt kaut ko jauku un pozitīvu arī tad, kad "krīt zvaigzne". Vēlme izprast debesu plašumu vilinājusi cilvēkus jau izsenis – vieni to darīja, pielietojot mitoloģiskās domāšanas modeli, citi ļāvuši brīvu vaļu fantāzijas lidojumam un tāpēc mums ir tik daudz grāmatu, filmu un citu mākslas darbu par ceļojumiem kosmosā. Arī zinātniekam, lai cik racionāls viņš būtu, jābūt azartiskam sapņotājam, bruņotam ar pacietību un loģiku. "Par astronomiju sāku interesēties 1986. gadā, kad bija novērojama Haleja komēta. Tiesa, tajā laikā komēta sagādāja zināmu vilšanos, jo nebija pietiekami spoža, lai to varētu bez grūtībām saskatīt ar neapbruņotu aci. Man pašam Haleja komētu tā arī nesanāca apskatīt. Nopietnāk astronomijai pievērsos tikai pēc vidusskolas beigšanas. Mani apbūra debesu plašums un astronomisko objektu dažādība. Aizvien man sagādā pozitīvas emocijas kāda debess dzīļu objekta apskate teleskopā, kaut arī mūsdienās pat amatieru astronomija nevienam vairs neasociējas ar cilvēku, kurš stundām ilgi pavada pie teleskopa un ar roku pārzīmē ar aci novērotus objektus. Tehnoloģiju attīstība ietekmējusi pat ikdienišķu amatieru astronomiju, tādēļ mūsdienās nopietni amatieri vizuālo novērojumu vietā veic gana sarežģītus un pietiekami augsta līmeņa fotogrāfiskos novērojumus. Šīs sajūtas var salīdzināt ar visiem labi zināmo dziesmu Video Killed The Radio Star," stāsta Māris Krastiņš.
Astronomija nav tikai šaura, specifiski tehniski aprīkotu zinātnieku joma – ikviens interesents var iesaistīties dažādu astronomisku parādību novērošanā. "Šogad, piemēram, vasaras sezonā notika aktīva sudrabaino mākoņu novērošana. Ikviens interesents var iesaistīties arī salīdzinoši ikdienišķu, bet interesantu parādību novērošanā, piemēram, pievēršot uzmanību Saules vai Mēness halo, kad šī parādība ir novērojama, vai arī novērot meteorus, kas tautā tiek saukti par krītošajām zvaigznēm," teic LAB vadītājs.
Ne tikai zinātniekiem
LAB darbības pamatmērķis ir astronomijas popularizēšana. LAB rīko regulāras sanāksmes (šobrīd tās notiek tiešsaistē) par astronomijas aktualitātēm, seminārus astronomijas skolotājiem, lai veicinātu astronomijas kā zinātnes popularizēšanu tajās skolās, kur astronomijai atvēlēta plašāka mācību programma, atklātās skolēnu astronomijas olimpiādes un pasākumus (seminārus) astronomijas amatieriem un interesentiem. LAB arī piedalās sabiedrības informēšanā par aktuāliem astronomiskiem notikumiem.
Latvijā tiek veikti arī vairāki nozīmīgi pētījumi astronomijā un ar to saistītās jomās. Tajos piedalās Latvijas Universitātes Astronomijas institūts un Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts, Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs. "No šiem projektiem varu izcelt kompleksos Saules sistēmas mazo ķermeņu pētījumus, organisko vielu evolūciju zvaigžņu un planētu veidošanās reģionos, Ventspils Augstskolas nākamās paaudzes sensoru programmējamā Lofar radioteleskopa izveidi (LOFAR)," piebilst Krastiņš. Šie ir projekti, kuros darbojas ar astronomiju saistīti Latvijas zinātnieki, bet tie nekādā veidā nav saistāmi ar Latvijas Astronomijas biedrības darbību, jo LAB biedru lokā ir tikai daži profesionāli astronomi.
Nozīmīgi veikumi
Kā viens no Latvijas astronomijas starptautiski nozīmīgajiem projektiem pieminēšanas vērta ir Baldones astronomu iesaiste Saules sistēmas mazo ķermeņu izpētē. Baldonē atklāti vairāki asteroīdi un notiek aktīva darbība oglekļa zvaigžņu kataloga uzturēšanā. Baldones Astrofizikas observatorija oglekļa zvaigžņu pētniecībā ir viena no vadošajām pasaulē, un tās astronomiem uzticēts veidot starptautisko visu līdz šim atklāto oglekļa zvaigžņu katalogu, kas patlaban tiek atjaunots un papildināts.
"Veicam Saules sistēmas mazo ķermeņu pētījumus. Iespējams, ka tos nākotnē varēs izmantot minerālu ieguvei. Ir minerāli, kuri atrodas ļoti dziļi zemes dzīlēs un tiem nav iespējams piekļūt, taču šīs vielas atrodas arī uz citām planētām. Pasaulē kosmosa tūrisms attīstās arvien straujāk, arī iespējas izmantot asteorīdus. Mēs pētām to piederību dažādiem tipiem, vai tur atrodas šie retie minerāli u. c. Pilnīgi iespējams, ka šī minerālu ieguve varētu notikt jau 20–50 gadu tuvā nākotnē," stāsta LU Astronomijas institūta direktora vietnieks un vadošais pētnieks un Baldones Astrofizikas observatorijas vadītājs Dr.phys. Ilgmārs Eglītis. Viņa kontā ir tuvu simtam jaunatklātu Saules sistēmas mazo planētu asteroīdu, par šiem pētījumiem pirms pāris gadiem saņemta arī Gada balva zinātnē.
Asteroīdu pētniecība ir būtiska arī, lai zinātu, vai mūsu planētai netuvojas kāds potenciāli bīstams objekts, kādi ir riski un kā tos iespējams novērst. Eglītis skaidro, ka, savlaicīgi konstatējot šādu lielu asteroīdu tuvošanos, ir iespēja to saskriešanos ar Zemi nepieļaut – noteikta smaguma gaisa kuģi varētu mainīt šo planētu virzību. Izklausās mazliet pēc fantāziju filmas sižeta, tomēr mierinoši, ka mums ir iespēja!
Baldones observatorijā esošais teleskops pieder pie Šmita sistēmas spoguļteleskopiem, kam raksturīgs liels redzeslauks. Atšķirībā no vairuma spoguļteleskopu, kuru galvenajam spogulim ir paraboloida formas atstarojošā virsma, Šmita teleskopu spogulis ir sfērisks. Baldones Šmita teleskops ar tiešiem uzņēmumiem var nodrošināt gan zvaigžņu koordinātu mērījumus, gan, izvēloties attiecīgus gaismas filtrus, zvaigžņu un laukumveida objektu (komētu, miglāju, galaktiku) spožuma mērījumus dažādos viļņu garuma diapazonos.
Šmita teleskopa augsti informatīvo astronomisko uzņēmumu arhīvā pašlaik ir ap 25 000 uzņēmumu, kuru digitalizācija nesīs daudz jaunu, interesantu atklājumu, jo Baldonē veiktie novērojumi tika plānoti atšķirīgi. Teleskops gandrīz 40 gadu periodā vēroja regulāri izvēlētus debess apgabalus. Līdz ar to pēc astronomisko uzņēmumu digitalizācijas pasaules astronomiem būs iespējams analizēt izmaiņas šajos apgabalos 40 gadu laika intervalā. "Patlaban veicam teleskopa fotoplašu digitalizāciju. Mēs vērojām un datus apkopojām 40 gadu, bet pēc to digitalizācijas tie būs citiem zinātniekiem pieejami uzreiz," skaidro Eglītis.
Ekskursijas entuziastiem
- Šobrīd pandēmijas dēļ amatieru observatorijas Latvijā pārsvarā nav plaši pieejamas, taču, iepriekš piesakoties un ievērojot valstī noteiktos ierobežojumus, iespējams tās apmeklēt.
- Vērts doties uz Lielzeltiņu observatoriju Balgalē.
- Apmeklētājiem atvērta ir arī StarSpace observatorija Suntažos.
- Ekskursijas notiek arī Baldones observatorijā.
- Daudz interesanta iespējams uzzināt Meteorītu muzejā, iepriekš piesakoties uz ekskursiju.
- Tāpat pirms pandēmijas tika organizēti novērojumi amatieriem arī LU Astronomiskajā tornī Raiņa bulvārī 19, Rīgā.