Bērnībā biju aktīvs, daudz skraidīju, man patika spēlēties ar mājās esošajām ripām un nūjām. Tāpēc vien nepilnus trīs gadus vecu tētis aizveda mani uz pirmo treniņu. Tur man uzreiz iepatikās mest vārtus, dot piespēles un turpmāk jau pats vēlējos tos apmeklēt.
Pirmo sezonu pavadīju pie divus gadus vecākiem puišiem un trenera Eduarda Diļevkas. Pēc tam pārgāju uz sava vecuma komandu pie trenera Jura Ozola, kurš mani trenē nu jau desmit gadu un ir izveidojis kā spēlētāju, iemācot pilnīgi visu, kādam būt gan hokejā, gan arī ārpus tā.
Skola beidzas trijos, un uzreiz pēc tam eju uz treniņu. Uzskatu, ka hokejs mācībām palīdz un motivē vairāk mācīties, lai pēc tam spēlētu vēl labāk – ja būs sliktas atzīmes, laukumā netiksi. Ar HS Rīga spēlējam arī Somijas čempionātā, līdz ar to gandrīz katru piektdienu skolu izlaižam un pēc tam vajag mācīties vēl vairāk. Svētdienas naktī atbraucam un pirmdien atkal jāiet uz skolu, tomēr domāju, ka, neskatoties uz šīm grūtībām, Somijā iegūstam ļoti vērtīgu pieredzi.
Visu mūžu esmu spēlējis uzbrucēja pozīcijā, bet, protams, par aizsardzību arī nedrīkst aizmirst, tajā jāatgriežas katrā nomaiņā. Manas stiprākās īpašības ir laukuma izpratne un spēja komandas biedriem izveidot vārtu gūšanas epizodes, bet uzlabot vajag realizāciju. Jāstrādā pie metiena spēka. Labam hokejistam ir nepieciešams ātrums un metiens, jāmāk runāt ar treneriem, jābūt kārtīgam, izejot pēdējam no ģērbtuves, tā jāatstāj sakārtota. Mans mērķis un sapnis ir kļūt par visu laiku rezultatīvāko Nacionālās hokeja līgas spēlētāju, pārspējot Veina Grecka rekordus.
Latvijā ir daudz talantīgu hokejistu. Izskatās, ka pasaules čempionātā Čehijā izlases sastāvā būs liels skaits jauno spēlētāju, varbūt viņiem izdosies palīdzēt šogad izcīnīt arī zeltu. Pērn, kad Latvija ieguva trešo vietu, biju ļoti priecīgs, izmantojām piešķirto brīvdienu. Domāju, ka šis rezultāts ir palīdzējis visam hokejam. Mans hobijs ir vēl vairāk trenēties, bet vasarā patīk uzspēlēt Ghetto Games, kas ir interesants un vērtīgs pasākums.
Mans elks ir Lauris Dārziņš, kurš spēlēja ļoti labā līmenī. Bērnībā skatījos viņa spēles Rīgas Dinamo rindās, un nesen abi iepazināmies, turklāt Jaunatnes ziemas olimpiskajās spēlēs Dienvidkorejā viņš bija mūsu treneris. Līdz šim mani lielākie panākumi ir uzvara olimpiādē 3x3 hokejā un iekļūšana Latvijas U16 izlasē pie gadu vecākiem puišiem. Atlase uz olimpiskajām spēlēm notika trijās kārtās – pirmajā piedalījās vairāk nekā simts pretendentu, tad ap 50 un trešajā 20, beigās izvēloties 11 laukuma spēlētājus un divus vārtsargus. Izlases kodolu veidoja 2008. gadā dzimušie puiši, un tikai divi bijām gadu jaunāki. Labprāt vēl kādreiz uzspēlētu 3x3 hokeju, tā bija interesanta, jauna pieredze, vēlētos, lai tas kļūtu par oficiālu sporta veidu.